Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. augusts, 2012
Drukāt

Vecākiem jātiesājas un jāprasa
 skolai grāmatas

Foto-LETAFoto-LETA

No 2014. gada par valsts naudu, iespējams, pirks ne tikai mācību grāmatas, bet arī citus mācību līdzekļus. Taču pagaidām vecāki, kuri nevēlas vai nevar atļauties pirkt mācību grāmatas, var tiesāties vai pieprasīt, lai skola nodrošina mācību procesu, izmantojot tās grāmatas, kas jau ir skolas bibliotēkā.


 

Tiesāties vecākiem iesaka tiesībsargs Juris Jansons, kurš pat sola, ka Tiesībsarga biroja darbinieki palīdzēs sagatavot prasību tiesai. Ja arī vecāku tiesāšanās nelīdzēs, tiesībsargs būtu gatavs arī pats vērsties Satversmes tiesā, lai pierādītu, ka vecāku apgrūtināšana ar grāmatu un citu mācību līdzekļu iegādi ir pretrunā Satversmei.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis aicina skolas piedāvāt vecākiem alternatīvas grāmatu iegādei. “Ir skolas, kas no vecākiem neprasa neko, jo pietiekami grāmatu ir bibliotēkā. Šīs skolas māk iztikt ar to, kas ir. Vidēji skolu bibliotēku fondos ir 30 mācību grāmatas uz vienu skolēnu,” skaidro ministrs. Tāpēc skolām, pirms prasīt vecākiem pirkt grāmatas, vajadzētu paskaidrot, ka mācību procesu var nodrošināt, taču grāmatas ir, piemēram, 15 gadus vecas, vai visai klasei vienādu grāmatu nepietiks. Tad vecāki varētu lemt – pirkt citas grāmatas vai iztikt ar tām, kas ir.

Ministrs secinājis, ka skolas nesteidz konsultēties ar vecākiem par mācību līdzekļu iegādi. Tādos gadījumos vecākiem pašiem vajadzētu “prasīt skolai alternatīvu”. Arī R. Ķīlis pircis mācību līdzekļus saviem bērniem. Kad jautāju, vai “prasījis alternatīvas”, ministrs atbild, ka skola pati tās piedāvājusi.

 

Ministrs spriež – mācību līdzekļu iegāde par vecāku naudu ir ierasta, bet “ne īpaši vēlama prakse”. Par ieteikumu tiesāties ministrs saka: tās ir vecāku tiesības.

 

Kamēr tiesībsargs uzskata, ka Satversmē noteikta bezmaksas izglītība nozīmē arī par valsts naudu iegādātus mācību līdzekļus, ministrs uzsver, ka normatīvajos aktos nav skaidri pateikts, ko ietver jēdziens “bezmaksas izglītība”. R. Ķīlis sola, ka līdz šā gada beigām tiks papildināts, visticamāk, Izglītības likums un tajā tiks definēts, ko ietver bezmaksas izglītība. Ministrija ieteikšot tajā ietvert arī mācību grāmatas un mācību līdzekļus; iespējams, arī kancelejas preces un darba burtnīcas. Taču diskusija varētu izvērsties par to, vai par brīvu jābūt arī transportam uz skolu un, piemēram, sporta tērpiem.

R. Ķīlis sola, ka, grozot šā gada valsts budžetu, tiks piešķirti papildu 250 000 latu mācību grāmatu iegādei. Vecākiem vajadzētu arī sekot, vai šo naudu skolas izmantos optimāli. Pēc papildu finanšu piešķīruma katram skolēnam un pedagogam mācību līdzekļu iegādei no valsts būs atvēlēti trīs lati, kamēr normatīvajos aktos prasīti septiņi lati. Septiņus latus grāmatām uz skolēnu un pedagogu ministrs sola nākamgad, bet 2014. gadā šī summa pat tikšot dubultota.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+