Vecākiem nav skaidra bērna sasniegumu vērtēšana skolās 0
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) visvairāk sūdzības un iesniegumus no skolēniem un viņu vecākiem saņem par to, ka viņiem nav skaidra skolēnu sasniegumu vērtēšanas kārtība skolās, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.
Pēc saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem dienests apzinās, ka skolēnu sasniegumu vērtēšanas kārtība ir problemātiska, taču problēmas neesot ar normatīvo regulējumu, bet gan ar sadarbību un komunikāciju. “Visvairāk sūdzību no vecākiem saņemam tieši par vērtēšanu un secinām, ka ne vecākiem, ne bērniem nav skaidra skolas iekšējā kārtība, kāpēc tiek likts viens vai otrs vērtējums,” sacīja Juhņēviča.
Jautājumu par mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu vispārējā izglītībā Saeimas komisijā pārrunāja, jo tika saņemta vēstule no Rīgas 49.vidusskolas direktora Jura Liepiņa par to, ka nav skaidrs apzīmējuma “nav vērtējuma” lietojums izglītības dokumentos tā, lai nerastos domstarpības starp izglītojamajiem, viņu vecākiem un skolu kontrolējošajām instancēm. Tāpat arī direktors vēlējās gūt atbildi par to, kā šis apzīmējums ietekmē beigu vērtējumu semestrī.
Komisijas vadītāja Ina Druviete (V) norādīja, ka saņemtās vēstules cēlonis ir nepietiekama sabiedrības izpratne par vērtēšanas sistēmu skolās.
Liepiņš sēdē stāstīja, ka nākas sastapties ar situācijām, kad skolēni nekārto visas ieskaites mācību priekšmetā, bet semestra beigās ielikto “nav vērtējuma” nevar ņemt vērā, matemātiski nosakot vidējo atzīmi. Līdz ar to skolēni, kuri nokārto tikai divas no piecām ieskaitēm, varot saņemt pat labāku gala vērtējumu nekā skolēni, kuri godprātīgi kārtojuši visas ieskaites.
“Man ir bail par tiem bērniem, kuri nāk uz skolu. Viņi redz to, ka Pēterītis atnācis uz divām ieskaitēm un saņem vēl labāku atzīmi nekā es kārtojot sešas ieskaites,” sacīja skolas direktors, norādot, ka semestra atzīme šādi ir neadekvāti augsta, ja “nav vērtējuma” nevar pārvērst vērtējumā. Viņš arī izteica ierosinājumu to matemātiski pielīdzināt nullei, taču šāds ierosinājums komisijā neguva atbalstu.
IKVD vadītāja skaidroja, ka spēkā esošais normatīvais regulējums ir pietiekams un precīzus apzīmējuma “nav vērtējuma” lietošanas gadījums skola var definēt iekšējās kārtības noteikumos. Juhņēviča arī uzsvēra, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem “nav vērtējuma” ir apzīmējums, nevis vērtējums, tādēļ to lieto gadījumos, ja nav iespējams novērtēt uzdotā izpildi. Tādējādi to nedrīkst pielīdzināt nulle, rēķinot gala atzīmi, taču skolotājs drīkst skolēnam neizlikt gala atzīmi, bet noteikt “nav vērtējuma”, ja nav nokārtoti visi nepieciešamie pārbaudījumi.
“Tiešām mūsu pieredze, izvērtējot šos gadījumus skolās, rāda, ka skolās “nav vērtējuma” skolotāji tiecas izmantot kā sodu bērniem, kuri kaut ko neizdara. Mūsuprāt, normatīvie akti neparedz lietot to kā sodu,” teica Juhņēviča, piebilstot, ja bērns nav bijis skolā, ir jāliek – “n”. Turklāt skolas rīcību gadījumos, ja skolēns ilgstoši neapmeklē neattaisnoti skolu, ir Ministru kabineta noteikumi, kas palīdz pret to cīnīties.
Arī Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis skaidroja, ka apzīmējums “n” un “n/v” nav vērtējumi, bet informē par to, kas tajā brīdī noticis, proti, skolēns nav bijis stundā. Šie rādītāji gan nevarot neko pateikt par skolēna apgūto mācību saturu.
Vasiļevskis arī kā risinājumu minēja skaidru apzīmējuma lietošanas noteikšanu skolas iekšējos normatīvos aktos. “Sastādot programmu, skaidri jānosaka – lai saņemtu pozitīvu vērtējumu, ir jākārto visi pieci pārbaudījumi,” piebilda VISC vadītājs.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece vispārīgās izglītības jomā Ineta Īvāne akcentēja, ka jābūt savlaicīgai saziņai ar vecākiem, nevis tikai mācību gada beigās konstatē “nu ir problēma”, jo vērtējumus jau neveidojas tikai pašās semestra beigās.
Komisijas sēdē arī izvērtās saruna par to, ka vidusskolēni mēdz bieži neapmeklēt stundas, bet pat viņu vecāki ir bezspēcīgi pierunāt savus bērnus to darīt.
Sēdes noslēgumā Druviete sacīja, ka ir jāpārdomā apzīmējuma “nav vērtējuma” vieta vērtēšanas sistēmā un tas, vai nevajadzētu atgriezties pie iespējas centralizēt šo vērtējumu, savukārt skolām vajadzētu mēģināt nostiprināt sadarbību ar vecākiem.
