Vecāku biedrība satraukta par Q drudža iespējamu izplatību; aicina nosaukt skartās saimniecības 3
Reti sastopamas infekcijas – Q drudža, kas var skart gan lopus, gan arī cilvēkus, turēšana slepenībā ir noziegums, uzskata biedrība “Vecāki par izglītību”.
“Nav saprotams, kā ir iespējams, ka govis ir seroloģiski pozitīvas, bet iedzīvotājiem vēl nav dotas nekādas norādes par atbilstošāko rīcību, kā pasargāt veselību,” sašutusi biedrība.
Tā norāda, ka programmā “Skolas piens” un ēdienkartē bērni saņem ne tikai pasterizētu pienu. Līdz ar to vecāki uztraucas par to, cik ilgi Q drudzis ir bijis noslēpts no Latvijas iedzīvotājiem. Vecāki arī baidās par to, ka nav zināms, cik jau patlaban varētu būt ar šo slimību slimo bērnu, kas maldīgi tiek uzskatīti par citu slimību skartiem.
Lai arī veiksme, ka mācību gads nav sācies, tomēr bērniem intensīvi notiek nometnes visos Latvijas novados, norāda biedrībā. Tā aicina zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) nekavējoties nosaukt saimniecības, kuru govīm analīzes ir atklājušas Q drudzi.
Tāpat nepieciešams izvērtēt, vai nebūtu jānosaka ārkārtas situācija, jo Q drudža skarto ganāmpulku uzņēmēju ekonomisko interešu aizstāvībai patlaban nav īstais laiks, pārliecināti vecāki.
Kā ziņots, vismaz divas zemnieku saimniecības Latvijā, iespējams, skāris Q drudzis – reti sastopama infekcija, kas var skart gan lopus, gan arī cilvēkus, ceturtdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.
Patlaban ir aizdomas par infekcijas izplatību divās saimniecībās Kurzemē un Vidzemē. Vienā no tām ir 260, bet otrā aptuveni 400 lopu.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktie izmeklējumi uzrāda slimības ierosinātāja klātbūtni, bet vēl nav veiktas galīgās analīzes, lai varētu droši apgalvot, ka drudža ierosinātājs tiešām cirkulē ganāmpulkā, ziņo raidījums.
Jūlija beigās par iespējamu Q drudža izplatību saimniecībās esot runāts lauksaimnieku un Valsts prezidenta tikšanās laikā.
PVD speciālisti norāda, ka līdz šim drudzis Latvijā nebija radījis nekādas problēmas, tomēr, ja govis tiešām slimo, iedzīvotājiem tas būtu jāzina.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā atrodamā informācija, Q drudzis ir reti sastopama infekcija. Slimības ierosinātāja nēsātāji var būt liellopi, aitas, kazas, retāk citi mājdzīvnieki, kā arī savvaļas grauzēji, putni un ērces.
Cilvēki ar Q drudzi var inficēties tieša kontakta ceļā ar inficētiem dzīvniekiem – galvenokārt aitām, kazām un liellopiem, īpaši to dzemdību materiālu, kā arī inficētu dzīvnieku pienu. Ierosinātājs var izdzīvot sausos putekļos mēnešiem ilgi, tādēļ inficēties iespējams arī ar piesārņotu sienu, salmiem, dzīvnieku vilnu, ieelpojot putekļus vai caur sīkiem ādas nobrāzumiem, reti ar ērču kodieniem vai dzerot nepasterizētu pienu no inficētiem dzīvniekiem.
Cilvēkiem slimības pazīmes var parādīties trīs līdz 39 dienas, parasti divas nedēļas pēc inficēšanās. Slimības sākumā var būt gripai līdzīgi simptomi – stiprs un ilgstošs drudzis, drebuļi, svīšana, nogurums, spēcīgas galvassāpes, sāpes muskuļos, kam var pievienoties slikta dūša, vemšana, caureja, vēdera sāpes, neproduktīvs klepus, kakla un krūšu kurvja sāpes. Var attīstīties netipisks plaušu karsonis, kam var nebūt respiratoro simptomu. Bieži pievienojas hepatīts, iespējams arī meningīts un encefalīts un citi simptomi.
Hroniska forma attīstās reti, apmēram 1% inficēto personu, tā iespējama, slimojot ilgāk par sešiem mēnešiem, var arī parādīties pēc gada vai ilgākā laika periodā pēc inficēšanās. Hroniskas saslimšanas gadījumā ir iespējams sirds bojājums – endokardīts, kā arī meningīts, encefalīts, osteomielīts.
Augstākam inficēšanās riskam pakļauti cilvēki ar pazeminātu imunitāti, jaundzimušie, sirds slimnieki.
