Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. augusts, 2015
Drukāt

Vecāku biedrību uztrauc Q drudzis (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Aizdomas par iespējamo saslimšanu vismaz divās saimniecībās Kurzemē un Vidzemē radās pagājušajā nedēļā, kad LTV ziņoja par šo reti sastopamo infekcijas slimību, kas var skart gan dzīvniekus, gan cilvēkus. Lai arī laboratoriskās analīzes neuzrādīja dzīvnieku saslimšanu ar Q drudzi, taču laboratoriski ir atklātas Q drudža antivielas abortējušo dzīvnieku asinīs.

Nepasterizēts piens

Biedrības “Vecāki par izglītību” pārstāvjus uztrauc notikušais, un, lai arī kopš informācijas nonākšanas publiskajā telpā pagājusi aptuveni nedēļa, joprojām nav skaidrs, ko darīt ar nepasterizētu pienu, kas nonāk pie patērētāja. Retos gadījumos tomēr pastāv iespēja ar šo slimību inficēties, lietojot nepasterizētu pienu. Biedrības pārstāvji trauksmi jau cēla nākamajā dienā pēc sižeta televīzijā, aicinot zemkopības ministru publiskot tās saimniecības, kurās bija aizdomas par iespējamo saslimšanu. “Saimniecības būtu jānosauc, jo šobrīd, kad notiek dažādas vasaras nometnes skolēniem, nav pārliecības, ka šis nepasterizētais piens nenonāk tiešajā pirkšanā un tālāk pie patērētāja,” savas bažas sarunā ar “LA” pauda biedrības pārstāve Silvija Titova-Meija. Viņa zina arī vairākas mācību iestādes, kurās tiek piegādāts nepas­terizēts piens, kas tālāk tiek nodots patēriņam, līdz ar to bažas par bērnu veselību pastāv. Tiesa, šīs iestādes viņa neatklāj, sakot, ka tās nav Rīgas skolas, bet nelielas lauku skolas.

Biedrība jau vērsusies ar vēstuli Zemkopības ministrijā (ZM), lūdzot skaidrot vairākus jautājumus Q drudža sakarā, tostarp – vai netiks aizliegtas nepasterizēta piena piegādes skolām jaunajā mācību gadā. ZM skaidro – programmas “Skolas piens” ietvaros nevar būt runa par nepasterizēta piena piegādi skolēniem. Nelielā apjomā nepas­terizēta piena piegāde skolām ir atļauta, taču, ja piens paredzēts dzeršanai, ēdināšanas uzņēmumam tūlīt pēc piena saņemšanas tas termiski jāapstrādā. Vecāku biedrības pārstāve Silvija Titova-Meija pēc atbilžu saņemšanas gan teic, ka neatbildēti ir divi jautājumi – kuru saimniecību pienu un piena produktus nav droši lietot uzturā un kādi preventīvie pasākumi tiek veikti attiecībā uz citu saimniecību novērošanu pēc tam, kad atklātībā nāca informācija par iespējamo liellopu saslimšanu ar Q drudzi.

Noraida bažas

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji gan mierina, ka bažām pamata nav. Tas, ka atklātas antivielas, liecina par to, ka liellopi ar šo slimību ir saskārušies un slimība, visticamāk, šajos ganāmpulkos ir cirkulējusi. Drudzis govīm izpaužas ar temperatūras paaugstināšanos, izslaukumu samazināšanos un abortiem, taču dzīvnieki var slimot arī bez acīm redzamām pazīmēm. Jāatgādina, ka Q drudzis ir zoonoze – slimība, ar kuru var slimot gan dzīvnieki, gan cilvēki, tādēļ cilvēkiem, kuri aprūpē dzīvniekus, ir jāievēro biodrošības pasākumi un jānodrošina regulāra veterinārā uzraudzība. Lai novērstu slimības ierosinātāja C. burnetii ienešanu lopu novietnē, nepieciešams ievērot bioloģiskās drošības pasākumus, tajā skaitā novērst iespējamo mājdzīvnieku kontaktu ar savvaļas dzīvniekiem un putniem, un veikt ērču un grauzēju apkarošanu gan novietnē, gan barības uzglabāšanas vietās, gan ganību teritorijā. Gadījumā, ja ir izveidojies Q drudža nelabvēlīgs reģions, tad būtu vēlams, lai mājdzīvniekiem nebūtu iespējas piekļūt atklātām ūdenstilpēm, lai novērstu to inficēšanos ar piesārņoto ūdeni.

PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova skaidro, ka antivielu konstatēšana nozīmē tikai to, ka dzīvnieks ir bijis saskarē ar noteiktās slimības ierosinātāju. Turklāt diagnozi uzskata par uzstādītu tikai tajā gadījumā, ja laboratoriski ir konstatēts pats slimības ierosinātājs. Tieši grauzēji un ērces ir Q drudža ierosinātāja dabīgie rezervuāri dabā, kuri tad arī nodrošina to cirkulāciju un izplatību apkārtējā vidē. Šajā ierosinātāja cirkulācijas procesā var tikt iesaistīti arī mājdzīvnieki un mājputni. Uzņēmīgi ir liellopi, aitas, kazas, cūkas, zirgi, kamieļi, suņi, vistas, zosis, baloži un citi dzīvnieki, informē PVD. Slimības uzliesmojumus visvairāk varot novērot ērču un grauzēju bioloģiski visaktīvākajā periodā – pavasarī – lauksaimniecības dzīvnieku masveida atnešanās periodā, kā arī vasarā.

Dienestā neizslēdz versiju, ka abās dzīvnieku novietnēs slimības ievazāšana, visticamāk, notikusi ar ērcēm vai grauzējiem, tāpēc jāievēro piesardzība. T. Ribakova vērš uzmanību, ka cilvēki visbiežāk inficējas, kontaktējoties ar liellopiem, aitām un kazām, it īpaši šo dzīvnieku atnešanās laikā, bet iespējams inficēties, arī lietojot uzturā inficētu nepasterizētu pienu vai citus inficētus pārtikas produktus.

Veic izmeklēšanu

Šobrīd PVD abās novietnēs veic epidemioloģisko izmeklēšanu, un redzeslokā tās būs līdz epidemioloģiskās izmeklēšanas pabeigšanai. Saistībā ar notikušo analīzes un pētniecisko darbu veic arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR. Kā pastāstīja BIOR Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas vadītāja Ieva Rodze, analīžu rezultāti būs zināmi nākamnedēļ. Pašreiz BIOR laboratorijā tiek veiktas analīzes un izmeklējumi, pamatojoties uz tiem, zinātniskā institūta BIOR eksperti veiks riska analīzi saistībā ar iespējamo Q drudža klātbūtni.

Tā kā šobrīd Q drudzis nav konstatēts nevienam liellopam, abas saimniecības, kuras ir nonākušas PVD redzeslokā, joprojām drīkst nodot pienu pārstrādei. Gadījumā, ja Q drudzis tiks konstatēts, saimniecības nevarēs nodot pārstrādei ne pienu, ne gaļu, jo Q drudzis tiek ārstēts ar antibiotikām un to atliekvielas paliek gan pienā, gan gaļā. PVD informācija liecina, ka Q drudzis ir reģistrēts visā pasaulē, izņemot Jaunzēlandi. Lietuvas un Igaunijas uzraudzības iestādes pēdējā laikā nav ziņojušas par konstatētiem Q drudža saslimšanas gadījumiem, taču tas nenozīmē, ka tādu nav bijis, skaidro PVD. Q drudzis pasaulē netiek ierindots starp sevišķi bīstamajām dzīvnieku infekcijas slimībām, tāpēc uzraudzības dienesti par saslimšanas gadījumiem varot arī neziņot starptautiskajām institūcijām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Piesardzígiem jábút gan!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+