Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. novembris, 2015
Drukāt

Naudas trūkuma dēļ IZM ierosina samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu (10)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pēdējā laikā, pateicoties Eiropas struktūrfondu finansējumam, augstskolām izdevies uzcelt un iekārtot jaunas ēkas, tomēr nākotnē fondi vairs nebūs tik dāsni, bet valsts finansējums augstskolu infrastruktūras uzlabošanai jaunajā finansēšanas modelī nav paredzēts. Attēlā: laboratorija LU jaunajā Dabaszinātņu centrā.

Vai jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis tiešām ir jauns vai arī paliek spēkā jau esošā sistēma, kas tikai nedaudz kosmētiski uzlabota?

Par to pagājušajā nedēļā Rēzeknes Augstskolas (RA)rīkotā konferencē sprieda dažādu augstskolu pārstāvji. No Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) klāt bija Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.

 

Vai maksāt par absolventiem?

Kā zināms, jaunais augstskolu finansēšanas modelis, kas daļēji stājās spēkā jau šajā gadā, balstīsies uz trim pīlāriem. Proti, no valsts budžeta augstskolām piešķiramais finansējums tiks dalīts trīs daļās. Pirmais pīlārs faktiski ir jau esošā augstskolu finansēšanas sistēma – augstskolas saņem naudu budžeta vietu uzturēšanai. Kā budžeta vietas sadalīt starp studiju programmām, par to augstskolas vienojas ar IZM, taču budžeta vietu sadalē jāņem vērā augstskolas specializācija, darba tirgus un tautsaimniecības vajadzības. Arī turpmāk vairāk budžeta vietas saņems tā sauktās STEM studiju programmas, tātad tās, kurās apgūst dabas zinātnes vai inženierzinātnes. A. Kiopa gan izteicās, ka nākotnē pirmā pīlāra finansējumu varētu dalīt, ņemot vērā absolventu skaitu katrā augstskolā. Tādā gadījumā valsts maksātu par rezultātu, nevis procesu, un augstskolām būtu jādomā par to, cik speciālistus tās sagatavo, nevis par to, kā aizpildīt budžeta vietas. It kā izklausās loģiski, tomēr šādai iecerei izskanēja loģiski pretargumenti. Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks brīdināja: pastāvēs risks, ka, lai sasniegtu gana lielu absolventu skaitu, augstskolas sāks dot diplomus arī tiem, kas to nav pelnījuši. Ja augstskolas uz šo studentu zināšanu līmeni skatīsies caur pirkstiem, Latvijā būs vēl vairāk “bīstamu inženieru”, uztraucās Biznesa augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis. Viņš gan arī atzina, ka esošā finansēšanas sistēma panākusi, ka augstskolas eksaktajās studiju programmās uzņem tos, kuri nav spējīgi studēt, lai tikai aizpildītu budžeta vietas. Taču arī I. Muižnieks rosināja pārmaiņas: varbūt būtu noderīgi valsts apmaksātās budžeta vietas piešķirt nevis augstskolām, bet potenciālajiem studentiem, kuri tad paši izvēlētos, uz kuru augstskolu atnest naudu. Latvijas studentu apvienības prezidente Ilva Grigorjeva teica, ka studenti, redzot, kā tiek ieviests jaunais augstskolu finansēšanas modelis, ir vīlušies. Viņi gaidījuši, ka izmaiņas augstskolu finansēšanā būs ievērojamākas un reāli pieaugs valsts atbalsts studijām. Tikmēr Banku augstskolas rektors Arnis Sarnovičs bija kritisks: “Patiesībā nekāda trīs pīlāru finansēšanas modeļa nav, vismaz ne tādā izpratnē, kā to bija iecerējuši Pasaules bankas eksperti.” Tie esot ieteikuši būtiski reformēt tieši pirmo pīlāru.

Nesen veiktie aprēķini Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kanclera Ingara Eriņa vadībā apliecinājuši, ka reālās studiju vietas vidējās izmaksas Latvijas augstskolās ir 1807 eiro. Tikmēr no valsts budžeta vienai studiju vietai patiesībā tiek piešķirti tikai 1133 eiro, kas tātad ir tikai 63 procenti no nepieciešamās summas. Saskaņā ar Augstskolu likumu augstākās izglītības iestāžu kopīgajam finansējumam būtu jāsasniedz divi procenti no iekšzemes kopprodukta, taču realitātē tās saņem tikai pusprocentu. Naudas izteiksmē tām pietrūkst 60 miljonu eiro, kas saskaņā ar likumu būtu jāsaņem. A. Kiopa atzina: ja augstskolas turpinās uzstāt uz tāda apmēra finansējumu, kā prasa likums, tad tās panākšot vien to, lai likums tiktu labots un vairs neparedzētu konkrētu finansējuma apjomu. Viņa ieteica augstskolām samazināt budžeta vietu skaitu, tādējādi izmaksas uz vienu studiju vietu palielinātos līdz reālajām. “Tā ir demagoģija vai šantāža!” sašutis bija LU profesors Mārcis Auziņš.

 

Pelna mazāk par skolotājiem

RA rektors Edmunds Teirumnieks teica: zemā finansējuma dēļ arī mācībspēku algas ir mazas, tāpēc “labākie kadri tiek zaudēti”.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība prasa, lai jaunais pedagogu algošanas modelis paredzētu lielākas algas arī augstskolu pasniedzējiem. Lai šo prasību izpildītu, papildus būtu nepieciešami pieci līdz pat desmit miljoni eiro. Visticamāk, ka šo naudu iegūt neizdosies. Sagatavotie noteikumi par pedagogu algām paredz, ka asistentam jāpelna vismaz 481 eiro, bet lektoram – vismaz 602 eiro pirms nodokļu nomaksas. “Tas nozīmē, ka augstskolu mācībspēki var pelnīt mazāk nekā skolotāji vispārizglītojošās skolās,” secinājis E. Teirumnieks. A. Kiopa gan norādīja: augstskolām nav liegts maksāt saviem mācībspēkiem vairāk, ja vien tām ir tāda iespēja. Noprotams, ka pārsvarā minimālās iespējamās algas saņem mācībspēki reģionālajās augstskolās.

Augstskolu pārstāvji iebilda arī pret to, ka budžeta vietas piešķirs atbilstoši augstskolu specializācijai. “Vai specializācija nebūs pretrunā ar starpdisciplinaritāti, ko arī no mums sagaida?” vaicāja I. Muižnieks.

Toties augstskolas ir iepriecinātas par to, ka turpmāk daļu augstskolu akadēmiskā personāla atalgojuma varēs maksāt no finansējuma, kas paredzēts pētniecībai.

Savukārt otrais pīlārs paredz augstskolas finansēt, ņemot vērā to sasniegumus. Pagaidām IZM no valsts budžeta šim pīlāram izdevies iegūt vien 5,5 miljonus eiro. Paredzams, ka nākamajā un aiznākamajā gadā tie jau būs 6,5 miljoni eiro. Šo naudu starp augstskolām sadalīs, ņemot vērā, cik plaša augstskolās ir pētniecība, cik daudz maģistrantūras un doktorantūras studentu, kā arī doktoru tajā iesaistīts. Plānots, ka lauvas tiesu no minētajiem 5,5 miljoniem iegūs Latvijas lielākās augstskolas – Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte, kurām attiecīgi pienāksies 1,5 un 1,8 miljoni eiro. Daļa augstākās izglītības institūciju, pārsvarā koledžas, no šā pīrāga nesaņems neko. A. Kiopa paredz: nākamgad aina jau varētu būt citāda. Augstskolas būs sapratušas, kā attīstīt pētniecību, kļūs šajā jomā daudz aktīvākas un nadzīgāk konkurēs ar valsts vadošajām universitātēm. Augstskolas no valsts budžeta vairāk varēs saņemt arī tad, ja būs guvušas naudu arī citviet.

A. Sarnovičs teica, ka arī otrais pīlārs nav tāds, kā vēlējās eksperti. Tā finansējuma apjomam vajadzēja būt atkarīgam arī, piemēram, no absolventu nodarbinātības līmeņa, no augstskolas akreditācijas rezultātiem u. c.

Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis norādīja, ka finansēt ieguldījumu studijām nepieciešamajās ēkās neparedz neviens no pīlāriem.

Uzziņa

Augstskolu finansiālais ieguvums (eiro)

2015. gadā 2. pīlārā (ņemot vērā to sasniegumus)

Rīgas Tehniskā universitāte 1 853 010

Latvijas Universitāte 1 495 368

Ventspils Augstskola 567 901

Rīgas Stradiņa universitāte 430 455

Latvijas Lauksaimniecības universitāte 374 800

Daugavpils Universitāte 198 856

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija 167 803

Latvijas Kultūras akadēmija 148 268

Latvijas Mākslas akadēmija 104 824

Rēzeknes Augstskola 70 663

Liepājas Universitāte 25 656

Vidzemes Augstskola 19 743

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija 17 632

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija 13 110

LU Rīgas Medicīnas koledža 4 323

RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža 449

Dati: IZM

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Saeimas ģenerālsekretāres uzturēšana un vēl viena sile-valsts uzņēmumu padomes-ir daudz svarīgākas!

  2. Kāpēc ne ministriju skaitu,kuras ES trešajā nabadzīgākajā valstī ir divtik,salīdzinājumā ar Eiropas bagātāko valsti Šveici,kura gan šādu greznību varētu atļauties!

  3. Fantomā dzīve – viss uz “papīra”…
    Piešķirto nemaz VISU nepiešķir …
    Piešķir ne vajadzīgajam…
    Piešķirtos līdzekļus momentā apēd nodokļi…

  4. Atlaižot pāris IZM darbiniekus, atradīsies nauda izglītībai!

  5. Pie tādas nabadzības, kādā dzīvo lielākā daļa ģimeņu ar bērniem, studēt VAIRS NEBŪS IESPĒJAMS, ja tiks samazinātas budžeta vietas!?? Vispirms JĀSAMAZINA darbinieku skaits IZM!!! Kur palikusi nauda no slēgtajām skolām??? KAM IZM gatavojas dot naudu, ja ne jaunatnes izglītībai??? VAI BĒGĻIEM??? Kad būs zināms, CIK, KUR un KĀDĀS specialitātēs Latvijā vajadzīgi jaunie speciālisti??? KĀPĒC NETIEK STRĀDĀTS un izzināts stāvoklis valstī??? KĀPĒC netiek radīti DARBA apstākļi jaunajiem speciālistiem ārpus ūdensgalvas Rīgas??? KĀPĒC IZM UN VALDĪBA NESTRĀDĀ??? STRAUJUMA NEKO CITU NEZIN KĀ VIENĪGI “UZMEST” STRĀDĀJOŠOS MINISTRUS un veicināt valsts stagnāciju…Arī SEILE NODARBOJAS AR SLINKOŠANU UN VĀVUĻOŠANU…Nevajag priecāties, DĀMAS, par saviem sliktajiem darbiem!?? KAD NO jums DZIRDĒSIM KAUT KO LABU SABIEDRĪBAS LABĀ UN VALSTS AUGŠUPEJĀ???

  6. Samazināt vietu skaitu???????? SAMAZINĀT BĀBU SKAITU IZM!!!aTSTĀT 20 UN LAI PARĀDA,UZ KO SPĒJĪGAS !!!

  7. Toties atvērs profesionāla sporta biznesa centrus par ievērojamām budžeta summām. Nosauktās summas ir tikai aisberga redzamā daļa.

  8. Kāpēc jāsagatavo gadā 200 ārsti, kuriem nemaz nav vietas rezidentūrā. Kāpēc pa budžēta naudu gatavot speciālistus, kas jau pēdējā kursā saņem piedāvājumus strādāt ārzemēs????????
    Tajā pašā laikā pašiem trūkst speciālistu.

  9. Mācīties varēs tikai naudasmaisu bērni. Derētu palasīt “Atraitnes dēlu”.

  10. Bet 15 miljoni beglu uznemsanai ir????

Draugiem Facebook Twitter Google+