Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. septembris, 2012
Drukāt

Vecgulbenes muižā kopā ar baroniem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

15. septembrī Vecgulbenes muižā tiks svinēta barona Heinriha un baroneses Marisas Gotlīpu fon Volfu 137. kāzu gadadiena. To laiku skaistākais mīlas pāris iemiesosies mūslaiku gulbeniešos, piedaloties gan svētku atklāšanas ceremonijā, gan vadot ekskursijas pa muižas teritoriju un ēkām. 


 

Bijušajiem īpašniekiem būs krietni jāpiepūlas, lai daļēji atjaunotajā muižas kompleksā sazīmētu jaunības takas, kur Heinrihs, medībās ejot, atstājis zīmītes savai mīļotajai Marisai. Heinrihs fon Volfs Vecgulbenes muižu mantojis no senčiem, kas to īpašumā ieguvuši 1802. gadā. Baltā pils neorenesanses stilā jau bijusi uzcelta (1763) nocietinātās viduslaiku pils tuvumā, vēlāk vairākkārt nodedzināta, bet allaž atjaunota gan ne vairs tik grezna kā iepriekš. Taču lielākā daļa pašreizējās muižas apbūves tapusi 19. – 20. gadsimtā, pašam Heinriham liekot lietā savas zināšanas un naudu. Neogotisko Sarkano pili viņš licis uzcelt sievai, ar kuru kopā laimīgi izdevies nodzīvot vien neilgu laika sprīdi, jo Marisa nomirusi jau 26 gadu vecumā. Tā arī barons palicis bez pēcnācējiem, kaut vietējie ļaudis zina stāstīt, ka vēlāk Heinrihs mantiniekus tomēr sagādājis no muižas kalpotājām.

No agrākās Vecgulbenes muižas greznības līdz mūsdienām saglabājusies Sarkanā pils, kur tagad saimnieko Stradu pagasta pašvaldība, kā arī saimniecības ēkas – oranžērija (Gulbenes mākslas un vēstures muzejs), kalpu māja, kūtis, lopu virtuve, siernīca un manēža, kas atjaunota jauno īpašnieku spēkiem, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Baltā pils, aizplīvurota ar drošības tīklu, joprojām gaida atdzimšanu.

 

“Terases un plašo kāpņu atjaunošanai pils dārza pusē ceram uz ES atbalstu 2014. – 2020. gadā. Pagaidām neīstenots ir arī dārznieka mājas projekts un gājēju gaisa tilts, kas kādreiz savienoja pils parku ar Rūdolfa parku, ko barons Heinrihs veltījis savam tēvam.

 

Tilts bija izbūvēts vairākos līmeņos un rotāts ar kokgriezumiem,” stāsta viens no Vecgulbenes muižas līdzīpašniekiem valmierietis Elmārs Pitura.

Muižas parki un apstādījumi ierīkoti 19. gadsimtā, un tie uzskatāmi par Heinriha mūža darbu, kas veltīts Marisai. Emzes parkā, kuru var redzēt no Mīlestības kalniņa, pat dīķis izrakts burta “M” veidā. “Esam ieguldījuši lielus līdzekļus pils parka sakopšanā, jo pēdējā gadu simta laikā tas bija stipri pārpurvojies un daudzi koki gājuši bojā. Veicot labiekārtošanas darbus, izlauzām vecos celmus, ierīkojām apgaismojumu, ievilkām ūdensvadu un kanalizāciju visām ēkām, lai nākotnē nekas vairs nebūtu jārok,” skaidro E. Pitura. Kopā ar otru īpašnieku bērnības draugu Jurģi Ābeli viņš ir apņēmības pilns ieceres pusceļā neatstāt, tādēļ muižai tiek meklēti investori. Pašlaik Vecgulbenes muižā darbojas manēžā iekārtotā četru zvaigžņu viesnīca ar konferenču zāli 450 vietām un apartamenti agrākajā siernīcā. Pērnruden atklāts Kāzu muzejs.
vecgulbene3_11

15. septembrī jau no plkst. 11 pie pils darbosies amatnieku tirdziņš, kur būs iespējams iegādāties gan sieru, maizi, mājas vīnu, augļus, dārzeņus un citus lauku labumus, gan gleznas, rotas, keramiku, amatnieku darinājumus un saimniecībā noderīgas lietas. Varēs ieģērbties senajos tērpos un bruņās, šaut ar loku, malt ar rokas dzirnavām un sekot līdzi, kā top latgaļu rokauts, adatas pinums, senie apģērbi, apavi un kā bronzas gredzentiņi tiek ieausti audumā. Vēstures klubu dalībnieki rādīs viduslaiku cīņas un gatavos ēdienu uz ugunskura.

“Būs arī bērnu pilsētiņa. Mazuļi varēs samīļot un jāt ar poniju, braukt ar bokartiem, darboties piepūšamajās atrakcijās, lēkāt batutā, apgleznot seju un našķēties ar saldo cukurvati,” atklāj viena no svētku organizatorēm Dace. “Svētki svinīgi tiks atklāti plkst. 12.30, pēc tam sekos dažādu pašdarbības kolektīvu priekšnesumi, seno tērpu modes skate, viduslaiku dejas, kuras apgūt palīdzēs zinīgi skolotāji. Piedalīsies populārā seriāla “Ugunsgrēks” aktieri Marija Bērziņa un Egils Melbārdis. Visas dienas garumā būs pieejams alus dārzs, zupas virtuve, varēs nobaudīt kāpostus ar desiņām, pankūkas un citus gardumus. Svētku norises iemūžinās vairāki fotogrāfi.” Apmeklētājiem būs atvērts arī Kāzu muzejs un Gulbenes vēstures muzejs.

 

 

Uzziņa

* Muižas svētku apmeklētāji ar muižas vēsturi, ēkām un pils parku var iepazīties, ekskursijai piesakoties e-pastā: vecgulbenes.muiza@inbox.lv vai pa tālruni 26332634.

* Ieeja uz visiem dienas pasākumiem maksās vienu latu, bet pensionāri un bērni līdz 12 gadu vecumam svētkus varēs apmeklēt par brīvu.

* Muižas svētki izskanēs plkst. 19 ar svētku koncertu un balli Vecgulbenes muižas lielajā zālē, kurā uzstāsies televīzijas šova “Dvīņi dzied” dalībnieki un spēlēs “Brenča muzikanti” no Iecavas (ieeja Ls 2).

 

Vērts apskatīt

* 15. septembrī no plkst. 9 Gulbenē Jaunatnes parkā notiks Zaļais tirdziņš, kur būs nopērkami rudens augļi, dārzeņi, stādi, mājražotāju gardumi un ikdienā noderīgas lietas.

* Kāzu muzejā (Vecgulbenes muižas teritorijā Brīvības ielā 22c, tālr. 29492964) apskatāma Latvijas dižgodu – kāzu – lietu izstāde un “Mīlas namiņš”. Muzejs piedāvā kāzu, kristību, nozīmīgu dzīves jubileju organizēšanu. Var pieteikties tematiski praktiskajām pro­grammām “Padomi no senču pūralādes” un “Mārtošanas maizes gudrība”.

* Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs (Ābeļu ielā 2, tālr. 64497729; 26399451) šoruden ir izveidojis plašu piedāvājumu skolām, apkopojot 32 apskates objektus gan izzinošām ekskursijām, pārgājieniem un laivu braucieniem Gulbenes novadā, gan interesantām aktivitātēm lauku saimniecībās – līdzdalībai maizes cepšanā, siera siešanā, lauku labumu nogaršošanā un dažādu dzīvnieku iepazīšanā.

* Saimniecība “Brūklenāji” (Galgauskas pag., tālr. 26315123) – savvaļas zirgi, stepes murkšķi, Āfrikas strausi, nandu, dekoratīvie fazāni. Iespēja doties pastaigā uz tuvumā esošo pilskalnu – Bļodas kalnu. Apskates maksa: Ls 0,50/1.

* Briežu dārzs “Mežsētas” (Stradu pag., tālr. 29104212) – 200 ha iežogotā teritorijā mitinās ap 350 staltbriežu un 30 mežacūku, kuras pavadoņa klātbūtnē var arī pabarot ar līdzdoto barību – graudiem. Pēc pastaigas iespējams sarīkot pikniku omulīgā lapenē. Grunts ceļš – par izbraucamību lietus laikā jautāt saimniekiem. Apskates maksa: Ls 1/2,50.

* Vides veselības saimniecība “Kalna pakalnieši” (Rankas pag., tālr. 26437930) piedāvā piedalīties maizes cepšanā, siera siešanā un saldējuma gatavošanā (degustācija iespējama arī bez piedalīšanās procesā). Apskatāmi dažādi mājdzīvnieki, dabas taka “Augšā – lejā”, var uzspēlēt peintbolu – maksa pēc vienošanās. Vairāk: www.pakalniesi.lv.

* Saimniecība “Pilssēta” (Vecstāmerienā, tālr. 26532267). Zirgu apskate, izjāde ( viens aplis – Ls 0,50) un vizināšanās pajūgā.

* Sveču muzejā (Rankas pag. “Lejaslazdupi”, tālr. 26124005) sveču kolekcija iekārtota 19. gs. celtā ēkā. Iespējams pašiem izgatavot savu svecīti no vaska un iegādāties “lāča sveci”. Ieeja: Ls 0,30/1.

 

Kur nakšņot

1. Viesnīca “Vecgulbenes muiža” (Gulbene, Brīvības 18).

2. Viesnīca “Gulbene” (O. Kalpaka 27a).

3. Viesu nams “Mīlmaņi” (Rankas pag. – tālr. 29217525).

 

Kur paēst

1. Vecgulbenes muiža.

2. Kantes krogs (Gulbene, Miera 15).

3. “Pie kamīna” (Rīgas 62).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+