Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. marts, 2016
Drukāt

Vecie karavīri nepadodas (40)

Foto - LETAFoto - LETA

Organizācijas "Daugavas vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa pērn rīkotais gājiens latviešu leģionāru piemiņai no Rīgas Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli.

Leģionāru dienas priekšvakarā Saeimā kārtējo reizi aktualizēts jautājums par Otrā pasaules kara dalībnieka statusa likumu.  Tomēr valstiskās audzināšanas apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars brīdina sirmos karavīrus īpaši necerēt: “Līdz šim pieredze ir bijusi negatīva, jo iepriekšējie Saeimas sastāvi šo iniciatīvu vienmēr noraidījuši. Tādēļ arī šoreiz jābūt gataviem uz vilšanos!”

Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija vakar pauda atbalstu atkārtotai likuma virzīšanai uz Saeimas sēdi. Tā kā apakškomisijai nav likumdošanas tiesību, tā lūdza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uzņemties atbildību par šo likumu.

Kopš neatkarības atjaunošanas Saeima vairākkārt ir izbrāķējusi dažādus likumprojektus par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, kuru mērķis ir bijis mazināt atšķirības starp dažādās frontes pusēs karojušajiem karavīriem. Piemēram, 2007. gada oktobrī tika noraidīts toreizējās “TB”/LNNK priekšlikums piešķirt leģionāriem nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, kas ļautu viņiem saņemt ikmēneša pabalstu no Aizsardzības ministrijas budžeta. Toreiz likumprojekta pretinieki (tostarp pašreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis) atrunājās, ka vispārējā taupības režīmā šādus tēriņus valsts nevar atļauties. Taupība, visticamāk, bija tikai atruna, jo 2014. gada septembrī parlaments noraidīja arī Otrā pasaules kara dalībnieku statusa likumu, kas nacistiskās Vācijas karspēka rindās karojošajiem neparedzēja nekādus materiālus pabalstus, bet tikai centās padarīt vienlīdzīgākus abās pusēs karojošos, nedalot tos “labajos” un “sliktajos”.

Vecie karavīri ir sīksti ļaudis. Kaut arī viņu vidū atlikusi tikai saujiņa cilvēku, kas atbilst likumprojektā noteiktajiem Otrā pasaules kara dalībnieka kritērijiem, viņi pēc dažām neveiksmēm nedomā padoties. Pagājušonedēļ Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) sanāksmē veterāni lūdza klātesošajiem Nacionālās apvienības deputātiem Raivim Dzintaram un Ritvaram Jansonam mēģināt vēlreiz virzīt uz pieņemšanu 2014. gadā noraidīto likuma variantu, kaut arī tas neparedzētu nekādas materiālas garantijas. Pat tad, ja izredzes gūt Saeimas vairākuma atbalstu ir niecīgas. “Mūsu ir palicis pavisam maz, un esam jau krietni gados – virs deviņdesmit. Lielākā daļa jau aizgājusi mūžībā. Godājot un atzīstot gan vēl dzīvo, gan jau aizgājušo karavīru devumu, lūdzam Saeimu izskatīt šo likumprojektu vēlreiz,” teica LNKB priekšsēdētājs Edgars Skreija.

Dažiem Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātiem gan bija iebildumi pret atsevišķiem likuma pantiem, bet kopumā neviens neiebilda pret tā virzīšanu tālāk. “Runa ir par jauno paaudzi, kuriem jāieaudzina cilvēciska attieksme pret kritušajiem neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi karojuši. Ir viegli no šā laika pozīcijām tiesāt tā laika cilvēku rīcību, bet neaizmirsīsim, ka visbiežāk viņi bija bezizejas situācijā,” teica deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

Likumprojekts paredz, ka tiesības pretendēt uz Otrā pasaules kara dalībnieku statusu būtu vienādas abās frontes pusēs karojušajiem karavīriem, nedalot tos “labajos” un “sliktajos”. Lai novērstu šā statusa piešķiršanu cilvēkiem, kuri morāli nebūtu pelnījuši Latvijas valsts atzinību, likumprojektā paredzēts, ka statusu nevarētu iegūt personas, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās, darbojušās šo režīmu represīvajās iestādēs, tām pakļautajās diversantu vai partizānu vienībās vai sadarbojušās ar šīm iestādēm, dienējušas Padomju Savienības iekšlietu karaspēkā, iznīcinātāju bataljonos, strādnieku gvardē vai kā kadru virsnieki, bijušas komunistiskās vai nacistiskās partijas sastāvā vai sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem un nav reabilitētas. Otrā pasaules kara dalībniekiem tiktu izsniegtas noteikta parauga apliecības un krūšu nozīmes, bet nekādu materiālu atlīdzību likumprojekts neparedz. Tajā gan teikts, ka pašvaldības ir tiesīgas lemt par papildu sociālo garantiju vai atvieglojumu piešķiršanu veterāniem.

Tieši pašvaldībām atgādinājums par cilvēku nedalīšanu “labajos” un “sliktajos” varētu būt īsti vietā. Pērn jau rakstīju, ka “Saskaņas” pārvaldītā Rēzekne, kas savu pamatfunkciju izpildei saņem palīdzību no citām pašvaldībām ar izlīdzināšanas fonda starpniecību, vieglu roku atvēl lielas summas padomju pusē karojošo veterānu atbalstam, kamēr politiski represētajiem atbalsts ir mazāks, bet bijušos leģionārus pašvaldība ignorē vispār.

Pievienot komentāru

Komentāri (40)

  1. Lai Dieva svētība leģionāriem!

  2. Tad jau arī es esmu leģionārs – mani krievos paņēma pret manu gribu; ar varu spieda runāt svešā valodā; es sirdī saglabāju mātes Latvijas un savas brūtes tēlu. Vai neatbilstu?

  3. OIPIZģECIPIZģEC!BNvQAI Bļaģ, tie tirliņi, kas to teijāeri taisa, karu ir redzējuši tik televīzijā. A NU VAS NAHUJ, žurnaļugas mazgadīgie!

  4. Klava, ja hujeju! Atbildēt

    Kurš tai bildē ir VECAIS KARAVīRS?

  5. Kauns valdībai! Atbildēt

    smaids 16. marts, 2016 10:15
    Atbildēt

    Mana visdziļākā cieņa visiem, kas šodien dodas piemiņas gājienā.

  6. Kur tie vecie karavīri ir,es tikai Dombravu un|Parādnieku redzu?

  7. Krievu slepkavas visu padomijas laiku dzīvoja kā nieres taukos , tagad viņiem neko nevajag dot , lai tinās prom un viss

  8. Ir jāpiemin kritušie tuvinieki , tā ir Latvijas traģēdija- vieni latvieši tika iesaukti krievu armijā citi vācu armijā, viniem izvēles gandrīz nebija gan vieni gan otri dzīvibas atdeva citu vadoņu ideju un mērķu labā. un tas ir fakts Šo tragēdiju varētu pieminēt noliekot ziedus gan pie pieminekļa, gan Liteņē. Taču vicināt uzsaukumu, ka latvieši SS formā , vācu virsnieku pakļautībā baltkrievijas vai krievijas tālēs cīnījās par Latvijas neatkarību, to uztvert nopietni nekad nevarēs, šobrīd tā ir NA politiskā reklāma. Kamēr pastāvēs naidīga uzskatu divkauja nekas nemainīsies, vismaz tuvākajā nākotnē….

  9. Par vecajiem karavīriem.
    Jā, Sarkanās armijas veterāniem 9.maijā ir tiesības likt ziedus pie Brīvības pieminekļa, jo tieši 130. Latviešu strēlnieku korpusa 308. un 43. Gvardes divīzijas reāli sakāva nacistu okupantu armijas aizsardzību pie Ķekavas, un 1944.gada 16.oktobrī parādes solī maršēja gar Brīvības pieminekli.

    • Kurš tādā gadijumā 9.maijā liks ziedus pie Pārdaugavas peņa? Varbūt arī par kapiem varēja neaizmirst?

  10. Lai šie sirmie latviešu vīri iet nolikt ziedus pie Mildas pieminekļa savā Latvijā, kā savas tēvzemes dēli.

    • Vispar jau īstens Latvijas patriots neatkarīgi no viņa tautības nekad neapsaukās latviešu tautas svētumu – Brīvības simbolu par Mildu, bet lepni to godās par Brīvības pieminekli, ko arī apliecina piemineklī iekaltie vārdi “Tēvzemei un Brīvībai”!

  11. Mana visdziļākā cieņa visiem, kas šodien dodas piemiņas gājienā.

    • tu acimredzot esi ādolfa smaidz, jo šodien tevi pie mildas slavina. leģionārus piemin lestenē

      • Bet tev smaids pārvēršas Atbildēt

        atbaidošā vieplī?! Arī priecāties par līdzcilvēku smaidiem ir jāprot nevis jāzobojas. Dzīve paskries garām, kamēr būsi rūgta izsmiekla pārņemts!

  12. ja cilvēkam 1945.gada bija 20 gadi, tad tagad jabut 91!
    Lielakā daļa tur ir puņkutapas provokatori ar hronisku uzmanibas trūkumu.
    tas pats sakams par tiem, kas pulsējas 9.maijā.
    abi tādi. tāds tādu balsta.

  13. Tā ir plānprātības pazīme: katru gadu ar vienu un to pašu – par vienu un to pašu, ko pasaulei neiestāstīt, ka
    – karot Hitlera armijā bija gods;
    – letiņi bija varoņi, nevis divu lielvaru armijās iesauktie, kuriem nebija izvēles;
    – Hitlers vai Staļins solīja Latvijai neatkarību;
    – latvieši nešāva žīdus;
    – dombravas, dzintari ir patrioti, nevis (politiski) savtīgu interešu āksti;
    – 16.marta ākstības pie Brīvības pieminekļa ir patriotiska demonstrācija, nevis naida kurināšana;
    – gājienu piepilda 95 gadīgi leģionāri, nevis jauneklīgi politiskas mēslaines stulbeņi.

  14. Cienu ikvienu, kas šodien, 16.martā būs pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus 2.P.k. kritušo un mūžībā aizgājušo latviešu leģionāru piemiņai! Un būs arī Brāļu kapos Lestenē …

  15. Par lielām šausmam Allai Borisovnai un 🙂 ,leģionārus tauta neaizmirsīs nekad un ziedu nolikšana 16.martā pie Brīvības pieminekļa notiks arī turpmāk!

  16. Tā ir! Jo latviešu leģionāri un brivmūrnieki jeb masoni ir pilnīgi dažādas lietas!

  17. vecos karavīrus gan ādolfs izdrāza(izmantoja) gan tagad NA politiķi. leģionāru piemiņa ir viena lieta, un tā notiek lestenē, kamer pie mildas notiek fašisma slavināšana un NAreklāmas akcija

    • **** kad šie vecie vīri un sievas par saviem – tolaik bērni ar saviem vecākiem – ziedojumiem (tautas ziedojumiem!) uzcēla Brīvības pieminekli!
      Kāpēc viņiem būtu jāklausās **** uz kurieni viņiem būtu jādodas 16.martā? Esi čekas ziņotājs, ka nespēj arī šodien nomierināties?

      • ko nu lamājies kā bēndārznieks drošibā aiz stūra, ja ir ko teikt brauc ciemos, noskaidrosim kurš te īstenāks latvietis un patriots:) tavs lamu līmenis kā reiz tavi gigantisko intelektu parāda:)

        • Jau tas vien, ka esi iedomājies Atbildēt

          pretendēt uz īstenāka latvieša un patriota šlaku šausmina. Latvieši nekad nav bijuši mīkstie, cīnījušies līdz pēdējam vīram kopš krustnešu iebrukumiem un, kad vairs nespēja, pameta savu zemi ar lielām dvēseles sāpēm sirdī.

          • jau tas vien ka pameta

            tēvzemi “ar dvēseles sāpēm sirdī” parāda ka sūdabrāļi bija ne latvieši. un ko pārejie kas palika? tiem nekas nedraudeja, vai tomer pietika dūšas palikt neviss asti kājstarpē un mūkam kur labāk, siltāk drošāk….

  18. Visi tie kas karojuši pret sarkano armiju tika saukti par kotrrevolucionāriem, baltgvardiem,bandītiem ,nacionālistiem vai fašistiem. Tagad izrādās ka baltgvardi un to vadoņi kā ‘ģenerāļi Deņikins,Judeņičs un sevišķi Kolčaks izrādās cienījami krievu patrioti ,par viņiem uzņem aizkustinošas kino filmas ,viņus slavē,toties latviešu sarkanie strēlnieki, kas karoja pret kontrrevolucionāriem un citiem pad. varas ienaidniekiem tiek pielīdzināti leģionāriem un par viņu karošanu nosoda patreizējo Latviju.Pat par latviešu sarkano strēlnieku divīziju ,kas ,lielus upurus ciešot, karoja pret vāciešiem 2.pasaules karā ,netiek teikts ne vārda. Šī divīzija pastāvēja vēl īsu laiku pēc kara un to atbruņoja latviešu deportācijas
    laikā 1949.g.Latvieši visos lakos bija izcili karavīri.1917.g. latviešu strēlnieki no ielenkuma pie Juglas izglāba krievu armiju 24 st. noturot fronti no vācu pārspēka,par ko 620 strēlnieki saņēma Jura krustu.
    1944.g. latviešu leģionāru abas divīzijas noturēja fronti pret krievu armijas pārspēku. Pavisam 3230 leģionāri tika apbalvoti ar 2. un 1. pakāpes dzelzs krustiem,bet tādi kā kapteinis Žanis Butkuss vēl pievienoja dzelzs krustu zeltā un bruņinnieku dzelzs krustu.

    • Hm. Deņikins, Kolčaks un citi baltās gvardes virsnieki karoja par carisko Krieviju. Cariskā Krievija tagad tiek atzīta kā visumā tīri normāla valsts. Par ko karoja leģionāri? Par trešo reihu.Ko par normālu valsti neatzīst neviens un droši vien, arī pēc 100 gadiem neatzīs.Kaut arī individuāli leģionāri droši vien bija ļoti drosmīgi karavīri, bet tā cīņa bija ne par ko.

      • to Alla Borisovna Atbildēt

        Es ieteiktu Jums izlasīt Ādolfa Hitlera “Mein Kampf” (Mana cīņa). Vēsturnieku komentēto izdevumu var iegādāties kaut tūlīt jebkurā vācu grāmatnīcā. Lai sekli nespriestu par pagājušā gadsimta kataklizmām, ir nepieciešams vairāk zināšanu, kā bija apgūstams padomju skolā. Varbūt ieraudzīsiet lielākas sakarības?

      • arī ļoti daudzi,kuri karoja par PSRS.Un tu gribi apgalvot,ka PSRS bija normāla valsts?Vai tomēr ļaunuma impērija?Bet-savādi-tos ,kuri karoja par ļaunuma impēriju neviens nenosoda un neapsaukā.Jo bija karš un karā ,ja tu nenogalini,nogalinās tevi.Tad kāpēc vieni nogalinātāji ir noziedznieki,kurus pat pieminēt nedrīkst,turpretī tie otri -varoņi?Un to statusu grib noteikt tie,kuri mūsu zemē ieradās ar un aiz iebrucēju tankiem.Laikam jau tā ir tā neizprotamā krievu dvēsele,pie tam ar sovjetisma un putinisma piemaisījumu +vēl pārkrievotie “izredzētie”,kuru galvenais uzdevums ir gaisa maitāšana.

  19. 1. Andris Balcers 23. marts, 2015 22:47
    Latviešu leģiona dienu Latvijā plašāk sāka svinēt 1990.gadā ar gājienu uz Brāļu kapiem. Gājiens pie Brīvības pieminekļa notiek no 1993.gada.
    Laika posmā no 1998.gada līdz 2000.gadam Latviešu leģiona diena bija iekļauta oficiāli atzīmējamu dienu sarakstā. Pagaidām, nezinot vai neizprotot savas tautas vēsturi, vai gļēvuma iespaidoti, mūsu likumu lēmēji kavējas atjaunot šīs dienas pelnīto statusu.
    Šodien, kad pašu leģionāru paliek arvien mazāk, ir svarīgi, soļojot ar viņiem plecu pie pleca pie Brīvības pieminekļa, pārņemt stafeti, lai arī turpmāk ik gadu šajā datumā godinātu LATVIEŠU LEĢIONĀRU varonību.
    Ir dzirdēts viedoklis, ka 2.Pasaules kara varoņus latviešu leģionārus un citu karu dalībniekus varētu pieminēt 11. Novembrī. Diemžēl, tā domā arī mūsu eksprezidente V.V.Freiberga, lai gan pati, līdzīgi daudziem citiem simtiem tūkstošu latviešu bēgļu, pateicoties latviešu leģionāru sīkstumam un kaujas spējām visās sešās uzvarētajās Kurzemes cietokšņa lielkaujās, paglābās no okupantu varmācības. Šāda mūsu karavīru daudzo uzvaru reducēšana līdz vienai svētku dienai ir nepieļaujama.
    Tas radītu sajukumu vēsturisko notikumu izpratnē. Turklāt, ne tikai jauniešiem, jo jau patlaban uz jautājumu, kas ir Lāčplēša diena, nereti izskan visai kuriozas atbildes. Tomēr būtiskākais – tādejādi mēs nodotu savus karavīrus, viņu izcīnīto Latviju, savu sirdsapziņu.
    Citas tautas, kurām nav tādu militāru panākumu, savus varoņus nekautrējas glorificēt un viņu pieticīgākos varoņdarbus bieži pat pārspīlē.
    Tur pretī mēs pamatoti varam lepoties ar to, ka latviešu karavīri jau no seniem laikiem ir uzrādījuši visizcilākos sasniegumus daudzos un dažādos karalaukos. Tādēļ atliek vien godprātīgi, ar pateicību godināt savu karavīru veikumu tieši tajos datumos, kad tas ir noticis vai kuru paši notikumu dalībnieki ir izraudzījušies kā atzīmējamu dienu. Tā mēs smelsim spēku no tēvu un sentēvu mantojuma.
    Lai, atgādinātu sev un draugiem, ka mēs esam sabiedrotie, nevis aizstāvamie – Kurzemes cietoksnī, Lestenē, šosejas malā jāuzceļ piemineklis – liela zobena veidolā, kura šķērsī piecās valodās jāiekaļ vārdi līdzīgi kā piemineklī pie Verdenas:
    „TĀLĀK VIŅI NETIKA!
    ДАЛЬШЕ ОНИ НЕ СМОГЛИ ПРОЙТИ!
    SIE KONNTE NICHT WEITER GEHEN!
    THEY COULD NOT MOVE FURTHER!
    ILS NE POUVAIENT PAS ALLER PLUS LOIN!”

    • Nevar jau pieminekļos galīgus melus rakstīt, tā tikai padomju laikā darīja. Zini, ja tie ir tie “viņi”, ko es domāju, tad tika gan tālāk līdz pat tam, ka ieņēma Berlīni, kas, jāatzīst, bija visai slavējami, jo ļāva izbeigt 2. pasaules karu.

  20. Vīri ir godīgi karojuši – pildījuši savu, pilsoņu, pienākumu. Kāpēc tad viņi nevar mierīgi pieminet tās dienas un kritušos cīņas biedrus? Ne jau viņi to karu iesākuši. Politiķi salaida visu grīstē un tagad, kā parasti, uzmet savus pilsoņus.

    • Tanī fotogrāfijā ar virsrakstu “vecie karavīri nepadodas” ir labi ja 5 cilvēki, kas tiešām varētu būt “vecie karavīri”, proti – leģionāri. Pārējie ir jauni kretīni, kas īstenībā arī izraisa to starptautisko jezgu.Neviens neuztrauktos par pulciņu večuku, kas noliek puķes pie Brīvības pieminekļa, tak vīrieši spēka gados, kas tur nez kāpēc ņem dalību, tiešām ļauj aizdomāties par neonacistu gājienu.
      Ar pilsoņu pienākumu visai tai būšanai nekad nav bijis sakara, jo Latvija nav Reichskommissariat Ostland mantiniece nekādā ziņā.

      • par to jau stāsts Atbildēt

        ka uz leģionāru rēķina NA taisa sev pr akciju, ar leģionāru godināšanu tam nav nekāda sakara. dižpatrioti no NA nez kāpec visus pārejos kas par latviju cinijušies un krituši klaji ignorē. ziemsvētku kauju piemiņas pasākums- neviena no NA nav, barikāžu piemiņas pasākums- neviena no na nav, izvešanas piemiņas brīži- neviena no na nav (es te par politisko spici runāju, gan jau ka kāds ierindas biedrs piedalās un ari mūrniece jo amats liek, bet pārejie neies sevi apgrūtināt ar pasākumu kuram nav pietiekoši liela reklāma)

      • to jezgu taisa tie ždanokas un korena fašisti,kuri katru gadu ārdās pie pieminekļa.Paši norijušies Latvijas maizi,laikam nav kur izlādēties,tad spļaudās un gānās pie pieminekļa.Pie tam purni vieni un tie paši katru gadu.

  21. Vācija vińus "iesauca" Atbildēt

    Lai Vācija vińiem maksā. Vācija ir bagāta valsts. Tā var atłauties maksāt saviem veciem karavīriem.

    • Kautkāda neliela pensija no Vācijas leģionāriem tiešām pienāktos un, domāju, būtu arī salīdzinoši viegli nokārtojama, jo leģionāru nav daudz un lielus izdevumus tas Vācijai neradītu.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+