Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. oktobris, 2012
Drukāt

Vecmāmiņa – savas mājas sirds un dvēsele. Un viņas salātu recepte!

Foto - Gvido KajonsFoto - Gvido Kajons

Gita Elksne (55) ir mīļa un gādīga vecmāmiņa mazdēliem Edijam (12) un Linardam (12), kurus labprāt palutina ar garšīgiem ēdieniem. Viņas lielākais talants ir ēst gatavošana, un šo prasmi novērtē visa ģimene. Arī Gitas darbs ir saistīts ar šo nodarbi – viņa ir direktore pašas izveidotajā ēdināšanas uzņēmumā “Nr. 72” Ogrē.

 

 

Kaut arī šobrīd uzņēmumā darba pilnas rokas, viņa piekrita padalīties ar dažām savām labākajām receptēm un nedaudz pastāstīt arī par sevi.

 

Smalkā lieta – 
ēst gatavošana

Gita ir īsta mājas sirds un dvēsele, pie kuras brīvdienās bieži ar savām atvasēm ciemojas arī meita un dēls. Vislielāko prieku viņai sagādā iespēja ar mazdēliem gatavot kādu īpašu ēdienu kopā, jo kulinārās zināšanas taču jānodod no paaudzes paaudzē. Lai abiem puikām radītu vēl lielāku interesi par ēst gatavošanu, Gita viņiem reizēm uzdāvina kādu pavārmākslā noderīgu sadzīves lietu – koka karoti, ar kuru maisīt putru, vai dēlīti lācīša formā. “Saņēmis šādu dāvanu, katrs uz sava dēlīša tad nu cītīgi griež dārzeņus,” priecājas saimniece. Viņa gandarīta, ka arī dēlam Gvido īpaši patīk un arī labi sanāk gatavot, turklāt viņš strādā par bārmeni.

 

Pirms 37 gadiem Gita ar izcilību pabeidza pārtikas tehnologu nodaļu Rīgas Tirdzniecības tehnikumā un uzreiz sāka strādāt par pavāri Jūrmalas kafejnīcā “Joma”. Vēlāk deviņdesmitajos gados pieaugusi konkurence, jo par pavāriem vairs neizvēlējās tikai kvalificētus speciālistus.

 

“Kafejnīcās sāka strādāt citas profesijas pārstāvji – ārsti, pārdevēji, pat celtnieki. Pēc kulinārijas speciālistiem vairs nebija liela pieprasījuma,” skumji atceras Gita. Taču viņa nezaudēja cerību un nolēma rīkoties drosmīgi – atvērt pati savu ēdināšanas uzņēmumu. Nu jau vairākus gadus Gita tajā iegulda savu pieredzi un profesionālās zināšanas. Katru dienu Gita tiek galā ne tikai ar sava uzņēmuma rēķiniem un dokumentiem, bet apsien arī priekšautu un gatavo. “Pārtikas tehnologs ne tikai prot gatavot, bet spēj arī aprēķināt zudumus, kas rodas ēdiena gatavošanas laikā. Viņam jāzina, cik ēdiens izmaksās un vai tas atmaksāsies. Tā visa kopā ir smalka lieta,” savas profesijas specifiku izklāsta uzņēmīgā vecmāmiņa, piebilstot, ka pēdējos gados atkal atgriežas pieprasījums pēc kvalificēta personāla ēdināšanas uzņēmumos.

 

Vecais “lampinieks” nodedzina māju

Pavisam nesen Gita ar vīru Daini pārdzīvoja arī kādu bēdīgu notikumu – nodega viņu ģimenes māja. “Dzīvojām Ogresgalā Līvānu mājā, ko visu mūžu bijām lolojuši un iekārtojuši. Daudzelknse_kajons_17 bijām izdarījuši, bet tad pagājušā gada novembrī mūs piemeklēja ugunsnelaime,” viņa stāsta un atzīst, ka joprojām ir grūti samierināties ar notikušo. Kopš ugunsnelaimes nav pagājis vēl gads, tāpēc tā ir tik svaigā atmiņā, it kā būtu notikusi vakar. Pie visa vainīgs izrādījās vecais televizors “lampinieks”, kas uz pusstundu otrajā stāvā bija atstāts bez uzraudzības. Kad Gita pamanīja dūmus, otrais stāvs jau dega. Kad vīrs atgriezās no darba, mājas jau vairs nebija.

Neraugoties uz to, ka gandrīz viss bijis jāsāk no nulles, abiem izdevies lielajai bēdai ar stipru gribasspēku un tuvinieku atbalstu tikt pāri. Māja arī bijusi apdrošināta. Tagad abi ar vīru īrē dzīvokli Ogres centrā un kastes ar izglābtajām mantām tā arī vēl nav izpakotas. “Šeit jauno cepeškrāsni esam lietojuši tikai vienu reizi. Pat ieslēgt nemāku!” teic saimniece. Iespējams, tā īsti iekārtoties jaunajā vietā ģimene nemaz nesteidz, jo lolo cerības māju pamazām uzbūvēt no jauna, sākotnēji tajā ieguldot naudu, kas saņemta par mājas apdrošināšanu.

 

Klasiski, garšīgi 
un veselīgi

Gita vairāk pieturas pie klasiskiem ēdienu gatavošanas ieradumiem, kas apgūti tehnikumā. Piemēram, gan gaļu, gan zivi viņa labprātāk gatavo panējumā, jo tad ēdiens saglabājot savu sulīgumu. “Ja zivs nav saldēta, to var arī nepanēt. Ja bijusi saldēta, tad gan vienmēr jāapvārta miltos un olā. Lai kā censtos no zivs izspiest ūdeni, tā vienalga sulosies!” Viņai īpaši patīk gatavot arī latviešu virtuvē tik labi zināmās pildītās karbonādes un ēdienu nedaudz papildināt ar majonēzi, kas visam piešķir izteiksmīgāku garšu. Gita gatavo ar lielu precizitāti, lieki neimprovizējot, bet ievērojot recepti, sastāvdaļu proporcijas, tīrību un kārtību. Nomazgātās salātu lapas rūpīgi nosusina papīra dvieļos, dārzeņus sagriež maksimāli vienādos gabaliņos, pat gurķu ripiņas salātiem viņa sagriež dekoratīvi – lai arī acīm būtu kur pamieloties.

 

Lai ēdiens būtu veselīgāks, Gita iesaka dārzeņus nevārīt, bet gan tvaicēt. Šim mērķim viņa iesaka izmantot kaut vai parasto caurduri, ko novieto uz katla, bet pēc tam uzliek virsū vāku.

 

Gita arī neaizraujas ar sāls izmantošanu, bet pievieno ēdienam to tikai mazliet vai arī aizvieto ar kādām citām garšvielām, piemēram, “Anniņas” kaltētajiem dārzeņiem bez sāls. Gandrīz vienmēr viņa ēdienu papildina ar dārzeņiem un cenšas tos patērēt maksimāli daudz. Piemēram, gatavo spinātu karbonādes, kabaču plācenīšus ar maltās gaļas pildījumu, bet gaļas un zivs ēdienus bauda kopā ar sautētiem brokoļiem, puķkāpostiem, zaļajām pupiņām, burkāniem u. c.

“Latvijas Avīzes” lasītājus vairākos turpinājumos iepazīstināsim ar dažām Gitas labākajām receptēm, kas ir katras vecmāmiņas cienīgs šedevrs. Vispirms – ledus salātus ar krabju nūjiņām, pēc tam panētu zivi ar kariju, bet tiem, kuriem garšo gaļa – karbonādi, pildītu ar biezpienu un sieru, un noslēgumā ar gaisīgo un saldo ābolu sambuku vaniļas mērcē. Īpaši labu garšas pārsteigumu sagādās zivs ar kariju. Līdz šim šo recepti saimniece izpauda tikai saviem labākajiem draugiem.

 

 

RECEPTE

Ledus salāti ar krabju nūjiņām 

Šiem salātiem Gita izmanto nevis sasaldētas, bet atdzesē­tas krabju nūjiņas, jo tās ir gaļīgākas un to garša izteiksmīgāka. Šos sātīgos salātus iecienījusi visa ģimene un ar tiem var labi paēst vakariņas.

Divas saujas ledus salātu, piecas sešas dzesētas krabju nūjiņas, neliels svaigs gurķis, vārīta ola, majonēze, rjaženka vai kefīrs, garšvielas “Vegeta” vai “Anniņa” bez sāls, dažas šķēles zilā sīpola un nedaudz smalki sagrieztas paprikas

Ledus salātus nomazgā, nosusina ar papīra virtuves dvieli un saplūkā nelielos gabaliņos. Ja salātus griež ar nazi, tie ātri oksidējas un zaudē vitamīnus. Uz salātiem kārto krabju nūjiņas, sagrieztas gurķa ripiņas un olas šķēles. Mērci pagatavo no majonēzes (2/3) un rjaženkas vai kefīra (1/3). Tai pievieno “Vegetu” vai “Anniņu” un samaisa. Mērci ar karoti pārslaka salātiem un dekorē ar zilā sīpola ripiņām un paprikas gabaliņiem.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+