Mālpilī pensionāres apvienojušās interešu klubā 0
Mālpils vecmāmiņu klubs šobrīd apvieno 35 dalībnieces, kurām pa visām kopā ir ap simts mazbērnu un pāri par desmit mazmazbērnu. Lai gan kopš kluba dibināšanas pagājuši jau sešpadsmit gadi, seniores joprojām turas kopā, jo viņām vēl ir daudz ko dot ne tikai savām ģimenēm, bet arī citiem Mālpils novada iedzīvotājiem. “Mēs, lauku vecmāmiņas, esam kā rezēdas – necilas puķītes, kas zied vasaras beigās zaļgandzelteniem ziediņiem, bet spēcīgi smaržo,” tā kluba nosaukumu skaidro tās dalībnieces.
Skolēni kā pašu mazbērni
Klubs “Rezēdas” tika nodibināts 1998. gadā, kad desmit drosmīgas vecmāmiņas kopā ar saviem mazbērniem kāpa uz Mālpils Kultūras centra skatuves, lai piedalītos Mātes dienas pasākumā “Vecmāmiņu šovs”. Seniorēm bija jāprot atraktīvi par sevi pastāstīt, kopā ar mazbērniem jāizveido neliels priekšnesums, piemēram, jādzied, jādejo vai izteiksmīgi jānolasa vakara pasaciņa, bija arī modes iznāciens. Pasākums izdevās tik jauks, ka novada dome apbalvoja vecmāmiņas, viņu ģimenes locekļus un atbalstītājus ar divu dienu ekskursiju pa Vidzemes skaistākajām vietām.
“Braucot mazbānītī, lasījām alūksnietes Vēsmas Kokles-Līviņas dzejoļus, un manu uzmanību piesaistīja dzejolis ar nosaukumu “Vakara saiets”. Tā radās doma, ka arī mums jāsanāk kopā,” atceras Skaidrīte Misiņa, kura tolaik šovā uzstājās kopā ar diviem mazbērniem. Šķiet neticami, ka tagad viņai ir jau četri mazmazbērni, no kuriem divi dzīvo Mālpilī, bet divi Rīgā.
Tā kā šo gadu laikā mazbērni pieauguši arī citām kluba dalībniecēm, vecmāmiņas savās zināšanās un dzīves pieredzē labprāt dalās ar Mālpils profesionālās vidusskolas un internātpamatskolas audzēkņiem. Uz skatuves gan pagaidām kopā nav kāpuši, taču īstenojuši dažu labu interesantu pasākumu. Piemēram, pirms dažiem gadiem “Rezēdas” kopā ar Angermindes (Vācija) senioru kluba dalībniecēm piedalījušās “Comenius” valodu projektā ar nosaukumu “Vecmāmiņas virtuvē”. Šā projekta mērķis bija ne tikai labāk iepazīt vācu un latviešu virtuves tradīcijas, bet uzlabot valodas zināšanas un veicināt toleranci un saprašanos starp dažādu paaudžu un valstu cilvēkiem. Viņas stāsta, ka vācu seniorus un jauniešus, kas apmaiņas programmas ietvaros viesojās Mālpils profesionālajā vidusskolā, pārsteiguši vairāki vecmāmiņu gatavotie latviešu ēdieni, piemēram, ķirbju pankūkas. Pēc tam vecmāmiņas vairākas reizes viesojušās Vācijā, bet dažas iemantojušas vēstuļu draugus un turpina apmeklēt vācu valodas stundas.
Šogad “Rezēdas” kopā ar skolēniem gatavoja putnu būrīšus. Pirms tam seniores no cepumu mīklas bija izveidojušas glītas putnu ligzdas ar oliņām, kas tika nogādātas skolas virtuvē un, kamēr vecmāmiņas ar skolas bērnu palīdzību skrūvēja būrīšus, piepildīja ēku ar gardu smaržu.
Katrai sava odziņa
“Mūsu vecmāmiņas ir ļoti talantīgas – dzejo, raksta mūziku, ir kulināres, rokdarbnieces, puķu audzētājas, pilns spektrs. Viņas ir ļoti gudras, bet nedaudz dullas arī, jo tieši pēc viņu uzstāšanās pašdarbnieku vakaros dzirdamas visskaļākās ovācijas,” citas kluba dalībnieces raksturo Ināra Bahmane.
Piemēram, Skaidrīte Misiņa, kura jau pārkāpusi 80 gadu slieksni, dzied un komponē melodijas dziesmām, kuras izpilda dziedošo vecmāmiņu vokālais ansamblis “Rezēdas”. Tā moto ir: “Dziesmās atspirgst gars, dziesmās rodas darba spars!” Par sevi viņa saka: “Neesmu mācījusies mūziku. Notis nepierakstu, saceru melodiju tikai pēc dzirdes. Tas man tāds Dieva dots talants.”
Savukārt piecu mazbērnu vecmāmiņa Inta Iņģiste ir prasmīga šuvēja. Kā saka pārējās – ļoti smalka šneideriene. Kad nepieciešami karnevāla kostīmi vai jāpošas kādai citai ballei, vecmāmiņas pēc padoma nāk tieši pie viņas.
Vēl viena “Rezēdu” biedre Daina Graudiņa vasarā aizraujas ar nūjošanu, bet rudenī un ziemā apmeklē ārstniecisko vingrošanu un peldēšanu Mālpils sporta kompleksa baseinā. Viņas pieciem mazbērniem, kuri ir vecumā no 13 līdz 27 gadiem, tiek vecmāmiņas rokām darinātie adījumi un tamborējumi. Klubiņa sanākšanās viņu saista tas, ka allaž var iemācīties kaut ko jaunu un derīgu. “Kad bija atbraukusi ciemos Antoņina Masiļūne, no gārsām vajadzēja cept kotletes. Pagatavoju tādas arī mājiniekiem, un garšoja tīri labi,” viņa atceras. Bet Ausma Gūtmane sevi uzskata par vistrūcīgāko klubiņa dalībnieci, jo viņai ir tikai viena meita un nav mazbērnu. “Paauklēju citiem, ja vajag,” viņa saka. Tā, viņas izauklēti, uzauguši pieci seši mazie mālpilieši. Pārējās vecmāmiņas uzteic viņas dāsno sirdi, jo viņai patīk dalīties. Arī viņas perfekti izravētais dārzs ar krāšņajiem rožu krūmiem ir paraugs citiem.
Dejo līdzi visa zāle
“Rezēdas” tiekas regulāri reizi mēnesī. Seniores apspriež visdažādākās tēmas – no nopietniem zinātniskiem pētījumiem līdz vecmāmiņu anekdotēm. Netrūkst arī ļoti emocionālu brīžu, kad sirdi aizkustina kāds dzejolis vai dziesma. Klubiņa viesu vidū bijuši visdažādāko profesiju pārstāvji – sākot ar dzejniekiem un beidzot ar cepuru meistarēm. Divu gadu garumā notikuši portretu vakari – lai cita citu iepazītu tuvāk, vecmāmiņas stāstījušas savus dzīvesstāstus, bet ik gadu Pēterdienā kāda no klubiņa dalībniecēm uzņem pārējās vecmāmiņas savā sētā.
Seniorēm joprojām patīk veidot arī dažādus šovus, piemēram, viens no tiem ar nosaukumu “Džezā tikai meitenes”. “Savā vecumā vēl esam lēkušas čarlstonu tā, ka visu zāli esam piecēlušas kājās. Mēs, vecmāmiņas, protam piešķilt dzirkstelīti,” lepojas viena no klubiņa aktīvākajām dziedātājām un dejotājām Una Isajeva.
