Ekrānšāviņš no youtube.com

“Vecmāmiņas” – mēģinājums sadraudzēt Latvijā dzīvojošos 3

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 11. un 18.oktobrī plkst. 19 notiks režisores Antras Austriņas-Seņkānes un horeogrāfes Alises Putniņas iestudētais teātra un laikmetīgās dejas uzvedums “Vecmāmiņas”, informē portāls kroders.lv.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Izrādes pamatā ir reāli četru pirms Otrā pasaules kara un kara laikā dzimušu sieviešu dzīvesstāsti, kas tiek izstāstīti, apvienojot teātra un dejas valodu. Pirmie aizmetņi idejai radušies jau pirms diviem gadiem. Tā kā svarīgs viņas vecmāmiņas dzīves aspekts bija tas, ka viņa pēc tautības ir poliete, tad režisorei radās ideja – radīt izrādi par dažādu tautību sieviešu likteņiem Latvijā, tādējādi pieskaroties arī šobrīd tik jūtīgajam nacionālajam jautājumam. Un tā līdzās Latvijas polietei Vallijai izrādē iepazīsim arī Latvijas baltkrievieti Mariju, kā arī divas latvietes – Lūciju, kura izgājusi Sibīrijas ceļus, un Aldu, kura emigrējusi uz Ameriku.

“Es nolēmu intervēt savu vecmāmiņu un pierakstīt viņas dzīvesstāstu,” portālam lsm.lv stāsta Antra Austriņa-Seņkāne. “Par impulsu kalpoja tas, ka man pirms diviem gadiem piedzima meita, un man šķita, ka kādā brīdī, kad viņa izaugs, viņai būs ļoti interesanti uzzināt par savas vecvecmāmiņas dzīvi. Kad šo stāstu uzrakstīju, es sapratu, ka ar to nepietiek, ka man gribas darīt ko vairāk”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izrāde veidota kā dramatiskā teātra un laikmetīgās dejas sintēze, un tajā tiek apskatīta arī dažādu tautību pārstāvju līdzāspastāvēšana. Vēstures notikumu rezultātā Latvijas sabiedrības nacionālais sastāvs ir izveidojies visai raibs. To veido latvieši, krievi, baltkrievi, lietuvieši, poļi, ukraiņi un citas tautas. Izrādē tiek uzsvērts, ka svarīgākais nav tautība, bet tas, ka katram no mums ir sapņi, ko vēlamies piepildīt un vēlme realizēt sevi neatkarīgi no nacionalitātes.

“Vecmāmiņas” savā ziņā iezīmē vēstures lineāro cikliskumu, jo pašreizējā situācija līdzinās notikumiem pirms Otrā pasaules kara. Tas katram no mums ļauj izvērtēt stāvokļa nopietnību apstākļos, kad Trešā pasaules kara iespējamības risks šķiet reālāks nekā jebkad agrāk, norāda izrādes veidotāji.

“Mūsu izrādes mērķis ir “sadraudzināt” tautības, kas dzīvo Latvijā. Mēs gribam akcentēt to, ka mēs visi esam vienas zemes cilvēki. Kaut arī mēs esam atšķirīgi, mums ir jāciena vienam otru,” portālam LA.lv skaidro Marija Zenčenkova, atzistot, ka izrāde viņai ir ļoti personiska arī tādā ziņā, ka palīdz izprast pašai savu identitāti. Kas viņa īsti ir, ja viņas vecmāmiņa ir baltkrieviete, bet viņas vecāki Latvijā dzīvojoši krievi?

Lomās Marija Zenčenkova, Anete Volnobajeva, Madara Juška-Grundberga, Randa Medne. Režisore – Antra Austriņa Seņkāne. Horeogrāfe – Alise Putniņa. Dramaturģijas konsultants – Edgars Niklasons. Gaismu mākslinieks – Rauls Lorencis. Izrādē runā gan latviski, gan krieviski.

Ieskats izrādē ŠEIT.