Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. oktobris, 2014
Drukāt

“Vecmāmiņas” – mēģinājums sadraudzēt Latvijā dzīvojošos (3)

Ekrānšāviņš no youtube.comEkrānšāviņš no youtube.com

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 11. un 18.oktobrī plkst. 19 notiks režisores Antras Austriņas-Seņkānes un horeogrāfes Alises Putniņas iestudētais teātra un laikmetīgās dejas uzvedums “Vecmāmiņas”, informē portāls kroders.lv.

Izrādes pamatā ir reāli četru pirms Otrā pasaules kara un kara laikā dzimušu sieviešu dzīvesstāsti, kas tiek izstāstīti, apvienojot teātra un dejas valodu. Pirmie aizmetņi idejai radušies jau pirms diviem gadiem. Tā kā svarīgs viņas vecmāmiņas dzīves aspekts bija tas, ka viņa pēc tautības ir poliete, tad režisorei radās ideja – radīt izrādi par dažādu tautību sieviešu likteņiem Latvijā, tādējādi pieskaroties arī šobrīd tik jūtīgajam nacionālajam jautājumam. Un tā līdzās Latvijas polietei Vallijai izrādē iepazīsim arī Latvijas baltkrievieti Mariju, kā arī divas latvietes – Lūciju, kura izgājusi Sibīrijas ceļus, un Aldu, kura emigrējusi uz Ameriku.

“Es nolēmu intervēt savu vecmāmiņu un pierakstīt viņas dzīvesstāstu,” portālam lsm.lv stāsta Antra Austriņa-Seņkāne. “Par impulsu kalpoja tas, ka man pirms diviem gadiem piedzima meita, un man šķita, ka kādā brīdī, kad viņa izaugs, viņai būs ļoti interesanti uzzināt par savas vecvecmāmiņas dzīvi. Kad šo stāstu uzrakstīju, es sapratu, ka ar to nepietiek, ka man gribas darīt ko vairāk”.

Izrāde veidota kā dramatiskā teātra un laikmetīgās dejas sintēze, un tajā tiek apskatīta arī dažādu tautību pārstāvju līdzāspastāvēšana. Vēstures notikumu rezultātā Latvijas sabiedrības nacionālais sastāvs ir izveidojies visai raibs. To veido latvieši, krievi, baltkrievi, lietuvieši, poļi, ukraiņi un citas tautas. Izrādē tiek uzsvērts, ka svarīgākais nav tautība, bet tas, ka katram no mums ir sapņi, ko vēlamies piepildīt un vēlme realizēt sevi neatkarīgi no nacionalitātes.

“Vecmāmiņas” savā ziņā iezīmē vēstures lineāro cikliskumu, jo pašreizējā situācija līdzinās notikumiem pirms Otrā pasaules kara. Tas katram no mums ļauj izvērtēt stāvokļa nopietnību apstākļos, kad Trešā pasaules kara iespējamības risks šķiet reālāks nekā jebkad agrāk, norāda izrādes veidotāji.

“Mūsu izrādes mērķis ir “sadraudzināt” tautības, kas dzīvo Latvijā. Mēs gribam akcentēt to, ka mēs visi esam vienas zemes cilvēki. Kaut arī mēs esam atšķirīgi, mums ir jāciena vienam otru,” portālam LA.lv skaidro Marija Zenčenkova, atzistot, ka izrāde viņai ir ļoti personiska arī tādā ziņā, ka palīdz izprast pašai savu identitāti. Kas viņa īsti ir, ja viņas vecmāmiņa ir baltkrieviete, bet viņas vecāki Latvijā dzīvojoši krievi?

Lomās Marija Zenčenkova, Anete Volnobajeva, Madara Juška-Grundberga, Randa Medne. Režisore – Antra Austriņa Seņkāne. Horeogrāfe – Alise Putniņa. Dramaturģijas konsultants – Edgars Niklasons. Gaismu mākslinieks – Rauls Lorencis. Izrādē runā gan latviski, gan krieviski.

Ieskats izrādē ŠEIT.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Andrej, vai patiešām starp krieviem ir tikai ” vaņkas ” ? Cik žēl,ka Jums nav krievu tautības draugu.

  2. Ja uz 18to vēl būs biļetes, aiziešu, bet jau pati tēma par sadraudzināšanu uzdzen šermuļus. Nu nedraudzēšos ar vaņkām, kuri komunaļņikaā speciāli bojā santehniku, pēc tam vainojot draņķa nacistus (latviešus). Nedraudzēšos ar vaņkām, kuri latviešus sauc par gansiem un mūsu valodu par suņu valodu.

    • Man arī ir ar ko draudzēties! Ja manu tautu noniecina, kāda draudzība var būt? Draudzējies ar savām Mildām un Zaķiem!

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+