Foto – Timurs Subhankulovs

Vecmāmiņu jaunā misija – bērnu auklēšana 2

“Man pašai ir deviņi mazbērni, tādēļ pirms diviem gadiem nolēmu kļūt par auklītes pakalpojuma sniedzēju, jo pašvaldība to apmaksāja. Sākumā rūpējos par savu mazmeitiņu, bet, kad viņa sāka apmeklēt bērnudārzu, sāku pieskatīt paziņas bērniņu. Tagad manā aprūpē jau ir trīs uzraugāmie – ļoti sabiedriski bērniņi, savā starpā labi saraduši. Vecāki viņus pie manis atved agri no rīta, dienā ejam pastaigāties, paguļam un paēdam. Tomēr viegli nav,” stāsta Ligita Karpenko-Allaža, pensionāre no Ķekavas. Viņa ir viena no seniorēm, kuras Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) reģistrējušās kā bērnu pieskatītājas. Ienākumi, ko viņa par to saņem, lai arī nelieli, tomēr ir labs papildinājums pensijai. Par patentmaksu gan ik mēnesi pašai jāmaksā 30 latu.

Reklāma
Reklāma

Pašvaldības piemaksā


Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanai ļoti aktīvi piesakās tieši pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki. Apmēram puse no vairāk nekā 300 juridiskām personām, kas ir, piemēram, privātie bērnudārzi, un privātpersonām, kuras reģistrējušās Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ir seniori,” stāsta IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs. “Galvenokārt tam piesakās personas no Rīgas un tai tuvējiem novadiem, bet ir arī no Alūksnes, Gulbenes un citiem novadiem.”

Aukļu kustību atbalsta arī daudzas pašvaldības, veicot papildu piemaksu gadījumos, kad bērnam no pusotra gada vecuma nav vietas bērnudārzā. Piemēram, Ķekavas novadā šī piemaksa ir 118 lati, bet Mār-upes novadā – 100 latu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pie mums, Mārupes novadā, pārsvarā par aukli piesakās vecmāmiņas, kas pieskata savus mazbērnus. To gribēja darīt arī viens vectētiņš, taču, uzzinājis, ka būs jāapmeklē aukļu kursi, pārdomāja,” atklāj novada izglītības dienesta pārstāve Alda Bērziņa. Jau septembrī Mārupes novada pašvaldība noslēdza pirmos līgumus ar auklēm par pašvaldības līdzfinansējumu 100 latu apmērā. Kopumā 569 mazie mār-upieši uzņemti pašvaldības bērnudārzu rindā, bet to vēl neapmeklē.

Mārupiete divu mazmeitu vecmāmiņa Dzintra Dīsele bija viena no pirmajām, kas pieteicās savu mazmeitu – trīsgadīgās Martas un pusgadu vecās Madaras – auklēšanai. Lai mazmeitiņas pieskatītu, Dzintra katru rītu ar sabiedrisko transportu mēro ceļu no savām mājām Pūrē uz Mārupi, bet vakarā atpakaļ, tādēļ ir ļoti apmierināta par iespēju saņemt valsts un pašvaldības finansiālo atbalstu.

Ķekavas novadā, kur rindā uz bērnudārzu gaida 1300 bērnu, ir pašiem sava aukļu datubāze ar vairāk nekā 90 pakalpojumu sniedzējiem, no tiem 73 ir pilna laika aukles, kuras pieskata vairāk nekā 180 bērnus. Piemēram, Ligita Karpenko-Allaža ir gan pilna laika aukle, gan arī reģistrējusies Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Tādēļ viņa kopš 1. septembra no valsts saņem vēl 42 latus jeb starpību starp pašvaldības maksājumu un valsts noteikto Rīgas plānošanas reģionā, kur tā ir 160 latu. Ārpus Rīgas plānošanas reģiona kopējā atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 130 latus. Piemēram, Rīgā pašvaldība piemaksā 93, Liepājā – 75 latus, bet valsts attiecīgi: 67 un 55 latus. Septembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) auklēm valsts atlīdzībā izmaksājusi vairāk nekā 10 000 latu.

Pašvaldību pārstāvji šobrīd gan ir noraizējušies, ka no nākamā gada maksājumi par bērnu uzraudzīšanas pakalpojumiem pilnībā tiks uzlikti uz pašvaldību pleciem. Tādā gadījumā senioriem bērnu pieskatītājiem ienākumi atkal kļūs mazāki. Gala lēmums par to būšot zināms decembra vidū.

Reklāma
Reklāma

Kursi jāapmeklē vēlreiz


“Pagājušajā gadā trīs mēnešus apmeklēju mūsu novada pašvaldības kursus, klausījos pedagogu, psihologu un ārstu lekcijas, pildīju testus un mājas darbus, beigās kārtoju eksāmenus un saņēmu sertifikātu,” atceras Ligita Karpenko-Allaža. Aukļu apmācības vairāku mēnešu garumā (kopā 158 stundas), kuras vienam cilvēkam izmaksāja 261 latu, sedza Ķekavas pašvaldība. Diemžēl tagad pensionārei Ligitai un citām auklītēm no Ķekavas puses kursi būs jāapmeklē vēlreiz, šoreiz – par savu naudu. Jo no nākamā gada 1. februāra bērnu uzraudzības pakalpojumus varēs sniegt tikai tās personas, kas būs profesionāli pilnveidojušās bērnu aprūpē kādā no 23 izglītības ie-
stādēm, kuras ir akreditētas šāda veida izglītības sniegšanai. Piemēram, mācību centrā “Buts”, kam ir filiāles visā Latvijā. 40 stundu ilgs bērnu uzraudzīšanas pakalpojumu kurss centrā maksā 75 latus.

Tādi pati situācija ir Liepājā, kur aukļu dienests tika izveidots jau 2007. gadā, bet auklītes savas iemaņas apguva īpašā Liepājas Universitātes izstrādātā apmācības programmā. Pašvaldības pārstāve Gunta Jākobsone pastāstīja, ka jaunās kārtības dēļ atbirušas daudzas aukles, īpaši pirmspensijas un pensijas gados. Viņas nevēlējās vai nevarēja atļauties pārmācīties.

Lai atvieglotu dzīvi senioriem, Ķekavas novada domes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Ārija Āre sola drīzumā organizēt uz vietas citu 50 stundas ilgu auklīšu apmācības kursu sadarbībā ar kādu no akreditētajām iestādēm.

Ivans Jānis Mihailovs gan skaidro, ka aukļu kursi nav obligāti jāapmeklē otrreiz. Iespējams pierādīt savu kompetenci, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu izglītības iestādē, kura veic ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu un prasmju novērtēšanu. Pašlaik auklēm šādu iespēju piedāvā tikai viena izglītības iestāde –mācību centrs “Buts”. Lai nokārtotu kvalifikācijas eksāmenu, mācību centrā ir jāpiesakās uz divu stundu bezmaksas konsultāciju. Tā kārtošana ir maksas pakalpojums, kura cena svārstās no Ls 36, ja to kārto 12 personu grupā, līdz Ls 238, ja eksāmenu kārto viens cilvēks.

Viedoklis

Ķekavas novada pašvaldības izglītības daļas vadītājs 
Vitolds Krieviņš: “Priecājamies par seniorēm, kas kļuvušas par auklēm, jo viņām ir iespēja pilnvērtīgāk pavadīt laiku un piepelnīt kaut ko klāt pensijai. Patīkami noskatīties uz seniorēm auklītēm, kas, satikušās bērnu laukumos, sarunājas, dalās pieredzē. Kāpēc neizmantot mūsu seniorus, ja šis resurss ir labs? Turklāt seniors ir kustībā, aktīvs un jūtas sabiedrībai vajadzīgs.”