Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. maijs, 2012
Drukāt

Vecmeistara Gunāra Kroļļa uznāciens 80. dzimšanas dienā


krollis_ts_27

Izstādē “Zemapziņas pārnesumi”, kuru 1. jūnijā atvērs “Rīgas mākslas telpā”, izstādīti 22 pilnīgi jauni Gunāra Kroļļa darbi – apmēram metru augsti zīmējumi –, kas aizsākti 2010. gadā, bet ar pilnu slodzi izstrādāti un pilnveidoti pērn un šogad.


Mākslā Gunārs Krollis ir viens no mūsu titulētākajiem, visbiežāk apbalvotajiem medaļu un diplomu saņēmējiem starptautiskās grafikas darbu izstādēs. Viņš sarīkojis vairāk nekā divdesmit personālizstādes gan mūsu valstī, gan ārpus tās robežām. Regulāri piedalījies izstādēs Rīgā, Tallinā, Maskavā, Berlīnē, Viļņā, Norvēģijā, Holandē, Slovēnijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV, Japānā un daudzviet pasaulē. Cipars, kas uzrāda viņa personālizstāžu un darbību kopekspozīcijās, tuvojas piektajam simtam.

 

Darbnīcā Purvciemā

Kad tikts līdz Purvciema Vaidavas ielas tipveida 13. nama augšējai kāpņu telpai, pēkšņi jūties kā oranžērijā ar krāšņu bildi centrā. “Puķes laista Bella (tā mākslinieks un pedagogs, profesors Gunārs Krollis savējo vidū uzrunā dzīvesbiedri keramiķi Izabellu Krolli), bet tā glezna ir no savulaik par formālu atzītas un tādēļ aizliegtas izstādes,” pavērtajās darbnīcas durvīs teic mājas saimnieks. Viņu mākslinieku darbnīca nu esot pārvērtusies vai gluži par noliktavu, stāsta Gunārs Krollis, jo te draudzīgi sadzīvo gan viņa paša oforti, gan dzīvesbiedres Izabellas Krolles keramika, gan meitas Ingunas Krolles-Irbes gleznas. Ja vēl te būtu Madaras Māras Irbes sīkplastika, ģimenes radošais rokraksts pavērtos visā daudzšķautņainībā. Mazmeita nu pievērsusies mūzikas menedžmenta studijām, bet pārējā Kroļļu trijotne radošajā laukā turas kopā un pazīstama kā kopīgu izstāžu rīkotāja. Tās atvērtas gan Madonā, gan Rēzeknē, gan Daugavpilī un, protams, Rīgā.

 

Gunāra Kroļļa neparastuma iemesls ir zīmējums kā tehnika. Arī jaunībā viņš lielu vietu savā daiļradē ierādīja zīmējumam, un tikai pēcāk viņu piesaistīja daudzās grafikas tehnikas.

 

“Ādams”, “Ieva”, “Grēks”, “Mehāniskais skūpsts”, “Vēstījums”, “Rulete”, “Prometejs”. Kur šiem zīmējumiem smelta iedvesma? Ceļojumos, redzētajā, lasītajā. Katram zīmējumam ir savs stāsts. Gunārs Krollis atklājas kā filozofs. Cilvēce grib būt varena, taču lieluma un Visuma priekšā tā ir bezspēcīga, pārdomās dalās Gunārs Krollis. “Rulete” ir kā dzīve – vienlaikus nežēlīga laimes spēle, kur vienus iznīcina, bet citus uznes viļņa virsotnē. Bet “Leģenda” uzlūkojama kā brīdinājums cilvēcei, tapusi tieši tajā mirklī, kad Japānā avarēja atomelektrostacija. “Mehāniskais skūpsts” viņa domā ir kā Jūdasa skūpsts, kas nāk no salta aprēķina.

Kad jūtu, ka manī ienākušie tēli grib izkļūt brīvībā, jūtu – darbs ir pabeigts, stāsta mākslinieks. Viņš kā cīrulis ceļas sešos no rīta un var strādāt līdz astoņiem vakarā. Aizrauties palīdz klasiskā mūzika fonā. Varbūt ne visi zina, bet Gunārs Krollis mazliet ir arī dzejnieks. Viņa vārdus mūzikai izmantojis arī Raimonds Pauls. Pirmā bija plate “Melnais kliedziens”, pēc tam sekoja “Melnais kliedziens un Austrumu motīvi” un tad iznāca disks “Raimonds Pauls – 75”.

 

Ar zemes spēku

Jāaplaista keramika, citādi sakaltīs, it kā atvainojoties par mūsu sarunas neviļu iztraucējumu, teic nule darbnīcā ienākusī Gunāra Kroļļa dzīvesbiedre Izabella Krolle. Kādreiz slavenajās Ķīpsalas keramikas darbnīcās Izabella Krolle esot viena no vēl palikušajām četrām mohikānēm, kas tur cīnās par spīti skarbajiem apstākļiem. No savulaik divpadsmit mākslinieku darbnīcām šim nolūkam ēkas augšējās telpas izmanto, Kroļļus ieskaitot, vairs tikai trīs ģimenes. Kad darbnīcu privatizējuši, zeme zem mājas piederējusi valstij. Pērn uzradušies zemes īpašnieki, turklāt – vēl veseli divi. Nu jāmaksā ne vien namu pārvaldei, bet arī viņiem. Un tas “izģērbjot pliku”. “Ar mūsu abu pensijām un vīra mūža stipendijas simt latiem galā netiekam, iekrājušies parādi un esam aizskāruši zārka naudu,” visai skarbi stāsta Izabella Krolle. Pašnodarbinātam māksliniekam mūsdienās jābūt reizē gan juristam, gan grāmatvedim, gan menedžerim. Ar tehnokrātiem jārunā viņu valodā, bet mākslinieki to neprot.

 

Audzēkņi – 
slaveni meistari

Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne reiz teikusi, ka Gunāra Kroļļa darbi ir kā sarežģīti labirinti, kuri mums jāizstaigā, meklējot dzīves un mākslas patiesības. Bet vai viņš pats sev tās atradis? Gunārs Krollis stāsta, ka viņa māksla allaž veidojusies posmos un noslēgtos ciklos. Profesors Pēteris Upītis devis padomu melnbalto attiecību un ritmu uzbūvē, profesors Artūrs Apinis atklājis, kā strādāt ar cinka plati, bet Leo Svemps devis drosmi.

 

“Sākumā gleznoju diezgan bailīgi,” atceras Gunārs Krollis, “un tad reiz Svemps Mākslas akadēmijā apsēdās man blakus solā, izrāva no rokas otu un, uzvilcis uz audekla varenu triepienu, teica – lūk, drosmi vajag! To vienmēr atceros. Bet, kad drosme aizgāja par tālu, akadēmijas vadība pārmeta formālismu, arī pats Svemps brīdinoši teica – tik traki un brīvi gan nevajag, nebūs labi…”

 

Tagad slaveni meistari ir Gunāra Kroļļa audzēkņi. Filigrānā svītras tehnikā strādājošā lietuviete Mākslas akadēmijas pasniedzēja Nele Zirnīte, mecotintes meistars Guntars Sietiņš, estēts Juris Petraškevics. Tie ir tuvākie bijušie studenti, tagad spilgtas personības.

Bet, vaicāts par dzīves patiesībām, mākslinieks atteic, ka tās laikam meklēšot visu mūžu. Reizēm gandarījumu dodot atsevišķi brīži, kas liekot priecāties par visu pasauli, – piemēram, kad vasarā izdodas aizbraukt uz laukiem. Ģimenes septiņdesmitajos gados iepirktie “Rubeņi” nesen pārdēvēti par “Kroļļiem”. Laukos Gunārā Krollī ienācis kāds tēls, kuru atkal katrs var tulkot pa savam. “Kroļļos” no veciem laikiem saglabājušies vairāki ratiņi un riteņi, kas nu izmantoti savdabīgam mākslas darbam. Interesantākais šķiet, ka tā viducī likta linu šķeterējamā lāpstiņa, no kuras roktura radīta kāda tēla galva ar zelta cepurīti. Varbūt šis darbs būs jaunās izstādes pašā centrā.

 

Viedoklis

Inga Šteimane, “Rīgas mākslas telpas” kuratore: “Gunāra Kroļļa māksla ir 20. gadsimta otrās puses klasika – skarbais linogriezums, asociatīvais oforts un ārkārtīgi augsti profesionālās meistarības kritēriji. Trīsdesmit gadus būdams Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas vadītājs, Gunārs Krollis ir iesakņojis profesionālo ētiku mākslinieku paaudzēs. Jaunāko darbu personālizstādē mākslinieks dod precīzas norādes skatītājiem: “Zemapziņas pārnesumi” ir ne vien izstādes virsraksts, bet arī pamācība, kā saprast tēlus.” Gunārs Krollis tiksies ar skatītājiem “Rīgas mākslas telpas” vēlajās brokastīs 10. jūnijā pulksten 12.00. Sarunu vadīs izstādes kuratore Inga Šteimane.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+