Kultūra
Teātris un kino

Vectēvs bīstamāks par datoru? Viesojamies Vara Braslas filmas aizkulisēs 16


“Ej tur! Skaties tur! Dari tā! Nedari tā!” jauno aktieri Markusu no Carnikavas māca režisors Varis Brasla.
“Ej tur! Skaties tur! Dari tā! Nedari tā!” jauno aktieri Markusu no Carnikavas māca režisors Varis Brasla.
Foto: Askolds Berovskis

Vai gaidāms šovs?
“Tas nav pasūtījuma darbs, bet laimīga sakritība,” teic režisors Varis Brasla. “Alvim Lapiņam scenārija ideja jau bija aizmetnī, kad izsludināja simtgades filmu konkursu. Iestājāmies rindā, un te nu esam.”

Filma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” top studijā “F.O.R.M.A.”, tās producents ir Gatis Upmalis, kuru pazīstam arī kā “Mazo laupītāju” ierosinātāju, un radošās komandas kontā ir tādas iemīļotas filmas kā “Ūdensbumba resnajam runcim”, “Emīla nedarbi” un citas. Stāsts par bīstamo vectēvu kopš jūlija tiek uzņemts Kuldīgas apkārtnē.

Īss ieskats filmas aizraujošajā sižetā – Oskara (8) vecāki datora vietā dēlam iemaina vectēvu – lai izsargātu bērnu no tīmekļa bīstamās ietekmes. Oskara ciemošanās pie vectēva sākas bezcerīgi – vecais Kode (65) liek strādāt vīriešu darbus un nepērk botas. Tāds vectēvs mazdēlam nav vajadzīgs, un visi uzzina, ka aktīvais atmodas cīnītājs Paulis Kode “miris”. Vīriešu samierinātājas lomu uzņemas vecmamma Irma Kode (60), kura palikusi bez skolotājas darba, jo mazpilsētā bērni “beigušies” un deputāts, vecāsmātes bijušais skolnieks Modrītis (33) skolu veikli pārdevis. Lai novestu afēru līdz galam, viņš piedāvā skolotājai vilinošu darbu, un sākas Oskara piedzīvojumu virtene ar vecāsmātes mācīšanu repot, nāves draudiem slimnīcā un āža ādas laistīšanu ar draudzenes Olgas (6) franču smaržām. Kopējais vectēva un mazdēla cīniņš pret vecāsmātes pāridarītāju liek kļūdām aizmirsties, un vainīgais saņem abu taisnības aizstāvju sarūpētu sodu, bet tūdaļ parādās likuma sargi, un Kodem draud nepatikšanas. Oskars ir gatavs vectēvu glābt…

Režisors Varis Brasla teic, ka nekādu šovu gan viņi neuzņem, bet filma būs ļoti intīms gabals, privāts stāsts, kurā ar vectēva un mazdēla tēliem atklāsies atmodas un pēcatmodas notikumi. “Īsti nevaru aptvert, cik daudz astoņgadīgs cilvēkbērns var iedziļināties un izprast to laiku kopsakarības,” neslēpj režisors, vaicāts par īpašo, kas saistās darbā ar mazajiem neprofesionālajiem aktieriem.

Bet ar ko gan tik bīstams ir vectēvs? Pie viņa pavadītajās pāris nedēļās Oskars izprot, ko nozīmē fizisks darbs. Un visa galā mazajam atklājums ir tāds jēdziens kā godīgums. Bet – kā lietas izskatās no otra vietējā tautas kalpa nejaukā Modrīša puses? “Kāpēc uzreiz tik kategoriski – nejaukā?” aizskarts savu varoni aizstāv Mārtiņš Meiers. “Alvis Lapiņš uzrak­stījis brīnišķīgu scenāriju, dzīves humora pilnu, nekā didaktiska vai pamācoša… Mans varonis ir jauns deputāts, jauns cilvēks politikā, kam jūra līdz ceļiem, degsme liela, lai pilsētai labāk, un par sevi arī bišķiņ jāpadomā, un tad reizēm sanāk arī kaut kā ačgārni…”

Galerijas nosaukums


800 zēnu konkurence

Filmā dators ir gan iemesls, gan iegansts turpmākajiem sižeta pavērsieniem. Bet dzīvē? “Negribas izskatīties atpalikušam no laikmeta, bet nevaru iedomāties, ka katru vakaru lasītu grāmatu, ieslēdzot kasti, kas saucas dators,” neslēpj režisors Varis Brasla. “Tehnikas attīstību nedz drīkst, nedz vajag apturēt, bet līdz ar to nāk ārkārtīgi daudz negatīvā. Nav vairs praktiskas vajadzības zināt no galvas kaut vai reiz­rēķinu. Un kas ir Šekspīrs? Nav jālasa, draudzene google­ pateiks priekšā… Bet augošam bērnam šādi iegūta informācija ir gaistošāka nekā paša acīm izlasītais, sameklētais…”

Filmas galvenā varoņa Oskara atveidotājs Markuss ir otrās klases skolēns. Markusu režisors izvēlējies pēc ilgas atlases, jo uz konkursu bija atnākuši astoņsimt zēnu. Puika esot ar savu domāšanu, mājās rakstot pat tādus kā scenārijus un stāstiņus, turklāt atšķīries arī vizuāli. “Taču pie šī zēna galu galā paliku brīdī, kad dabūju filmas Olgu,” atklāti saka režisors. “Arī uz konkursu atnākušās meitenes bija brīnišķīgas, taču meklēju kontrastus, pretstatus. Lai puika ir no lielpilsētas, kur ir viss, izņemot metro, bet meitene – no lauku sētas, kur mājā zosis, kur viņa basām kājām jūtas organiskāk nekā sandalēs. Un tāda ir tepat Kuldīgas pusē augusī Eva. Maza knīpa, apaļvaidze, trīs sekunžu laikā spēj izdarīt piecas kustības. Filmā viņa ir īsts dabas bērns, kura zina, kā aug kartupeļi un citas lietas, ko no pilsētas mūriem nākušais Oskars nezina un nemaz nevar zināt.”

Vectēva mājas atrastas laimīgā nejaušībā. Ēvalda Valtera dēls Raitis filmai vajadzīgās vasarnīcas meklējumos filmēšanas grupu vedis uz Kuldīgas apkārtni. Pirms vecā Kuldīgas tilta nogriezušies uz Riežupes alām, kad kāds kolēģis ieminējies, klau, re, pa kreisi grantēts celiņš gar Ventas krastu, pabraucam gabaliņu… Pēc pārsimt metriem – brūna, pagājušā gadsimta 20. gados celta koka guļbūve. Visiem sešiem autiņā sēdošajiem kinošņikiem vai elpa aizrāvusies: īstās! Mājas saimnieks Juris ar kundzi ēku nopirkuši, un izrādās – to savulaik cēlis Nacionālā teātra aktiera Oļģerta Šalkoņa tēvs. Tāpēc arī māju nosaukums “Šalkas”… Filmas vajadzībām klāt piebūvēts vienīgi vējtveris. Gaitenītī no bildes ienācējā nolūkojas jauns vīrietis ar hūti galvā, blakus viņam tuvi cilvēki un radi un turpat – kā no citas operas – Akvelīna Līvmane “Šalku” pļavā. Šī fotogrāfija filmas vajadzībām, protams, te parādījusies nupat.

Repo slapju muguru

Akvelīnai Līvmanei kino šī nav pirmā partnerība ar bērniem. Jāņa Streiča “Cilvēkbērnā” viņa spēlēja Boņuka mammu. Toreiz filmā vairāk valdījusi paralēla pasaule, bērniem sava dzīve, pieaugušajiem – sava. Šajā stāstā ir citādi. “Filmā redzēsit repojam mazo meiteni Olgu, bet aizkadrā es biju norepojusies slapju muguru, rādot viņai priekšā kustības,” stāsta Akvelīna Līvmane. “Ja aizmirst tekstu, jāpasaka priekšā. Vēlāk jutos, it kā visa enerģija no manis būtu izsūkta, taču nekad neesmu pēdējā laikā tik daudz apmīļota kā tagad filmēšanās laikā. Mums pusdienas piegādā filmēšanas laukumā, un filmas Oskars jeb dzīvē Markuss, kā arī Olga jeb dzīvē Eva visā nopietnībā saka – gribam, lai Akvelīna sēž mums blakus,” palepojas aktrise. “Manai varonei Irmai šķiet, ka pēkšņi nākušais darba piedāvājums ir jaunas iespējas, bet izrādās – tam visam nav seguma, vien neglīts gājiens no jaunākās paaudzes, kura domā par mantisko izdevību,” viņa stāsta. Bet par datoriem un virtuālo pasauli nebaidās izteikties tieši: “Ko nozīmē saziņa datorā? Kā iet? Labi! Atā, un es jūs atslēdzu. Cilvēks dzīvo kaut kādos sociālos tīklos, bet nezina, ko nozīmē dzīvs pieskāriens… Principā tas ved pie totālas vientulības.”

Fakti un skaitļi

 

Programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” atbalstītās spēlfilmas

“Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (F.O.R.M.A.), režisors Varis Brasla, 540 000 eiro.

“Bille” (“Deviņi”), režisore Ināra Kolmane, 620 000 eiro.

“Paradīze 89” (“Tasse Film”), režisore Madara Dišlere, 
690 000 eiro.

“1906” (studija “Tanka”), režisors Gatis Šmits, kopējais NKC ražošanas atbalsts (2015 – 2017) 790 000 eiro.

“Homo Novus” (“Film Angels Productions”), režisore Anna Viduleja, 870 000 eiro.

“Puika ar suni” (“Mistrus Media”), režisors Dāvis Sīmanis, 715 000 eiro.

 

Šovasar sāk filmēt pirmās trīs spēlfilmas, pārējās trīs sāks filmēt nākamgad, bet šogad tām ir sagatavošanas periods – aktieru atlase, mākslinieku darbs.

 

Uzziņa

“Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, spēlfilma ģimenei, studija F.O.R.M.A.

Režisors: Varis Brasla, scenārija autors – 
Alvis Lapiņš, operators Uldis Jancis, mūzikas autors Emīls Zilberts, mākslinieks Mārtiņš Milbrehts, kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, grima māksliniece Sarmīte Balode.

Lomās: Mārtiņš Vilsons, Akvelīna Līvmane, Alise Polačenko, Mārtiņš Meiers, Anatolijs Fečins, Lauris Dzelzītis, Uldis Dumpis, Uldis Anže, Vizma Kalme, Inese Pudža.

Uz ekrāniem nonāks 2017. gada augustā.

LA.lv