×
Mobilā versija
Brīdinājums +23°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
9. decembris, 2017
Drukāt

Pensijā pārcelties uz laukiem? Vecu koku grūti pārstādīt (32)

Shutterstock ilustrācijaShutterstock ilustrācija

Laiku pa laikam Rīgas pensionāri tiek aicināti pārcelties uz laukiem un mazpilsētām, kur dzīve ir klusāka un mierīgāka. Sak, pārdosi dārgo Rīgas dzīvokli, provincē nopirksi daudz lētāku un vēl paliks nauda, lai baudītu laimīgas vecumdienas. Taču mainīt ierasto vidi un dzīves ritmu mūža nogalē nebūt nav vienkārši.

Rīga kā liels magnēts joprojām pievilina jauniešus un vidējās paaudzes cilvēkus, jo galvaspilsētā ir daudz plašāks studiju un darba vietu piedāvājums, lielākas iespējas baudīt izklaides un kultūras pasākumus. Taču mūsu valsts vadība ir centusies novirzīt cilvēku plūsmu arī pretējā virzienā, lai Latvijas mazpilsētas un lauki nepaliktu pavisam tukši. “Dosimies prom no lielajām pilsētām, kur katram pieder labi ja dzīvoklītis daudzdzīvokļu namā. Dosimies prom no sastrēgumiem ielās un no pārblīvētiem mikrorajoniem. Dosimies uz laukiem, kur ir plašumi, daba un gaiss,” savulaik Jaungada uzrunā tautu aicināja toreizējais premjers Einars Repše, rosinot “apdzīvot mazo Latviju pēc iespējas vienmērīgi”.

Visi uz Valku!

Vents Armands Krauklis. Foto - Sintija Zandersone/LETAVents Armands Krauklis. Foto - Sintija Zandersone/LETA

Tā kā pierunāt jauniešus pamest Rīgu būtu diezgan bezcerīgs pasākums, amatpersonas pievērsās citai galvaspilsētas iedzīvotāju grupai: pensionāriem. Repšes pēctecis premjera amatā Indulis Emsis rosināja pensionārus neturēties pie domas par dzīvi Rīgā, bet apsvērt iespēju pārcelties uz citiem reģioniem. Pie idejas praktiskās īstenošanas ķērās Valkas mērs Vents Armands Krauklis, kurš Rīgas pensionāriem pat piesūtīja vēstules ar aicinājumu iegādāties dzīvokli Valkā. “Pārdodot vai izīrējot jūsu dzīvokli Rīgā, ievērojami uzlabosiet savu materiālo stāvokli, kas ļaus vecumdienas pavadīt daudz bezrūpīgāk,” bija rakstīts vēstulē.

Valkas pašvaldības vadītājs Krauklis uzskata, ka toreizējais aicinājums bijis pat sekmīgāks, nekā cerēts. “Pie mums uz Valku pārcēlās ne vien pensionāri no Rīgas, bet arī ģimenes ar bērniem. Tiesa gan, daļai tas bija tikai starpposms dzīvē un pēc pāris gadiem viņi devās tālāk laimes meklējumos, bet daļa iesakņojās un kļuva par īstiem valcēniešiem.” Krauklis vēsta, ka pēdējos gados bez īpašas reklāmas kampaņas notiek pārcelšanās otrais vilnis, jo salīdzinoši labu dzīvokli Valkā iespējams nopirkt par lētu naudu: 3000 līdz 7000 eiro. “Un atkal tie ir ļoti dažādi cilvēki. Gan jaunas ģimenes, kuras vēlas uzlabot dzīves apstākļus un visbiežāk atradušas darbu Igaunijā, gan pensionāri, kuri vēlas savu dzīvokli Rīgā atstāt bērniem vai kuru senči nākuši no mūsu puses, vai kuri nespēj samaksāt augsto nekustamā īpašuma nodokli.”

Gandrīz nomiru aiz garlaicības

AS "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. Foto - Ieva Makare/LETAAS "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. Foto - Ieva Makare/LETA

Nekustamā īpašuma nodokļa kāpums ir viena no problēmām, kas sagādā raizes Rīgas pensionāriem. Teorētiski risinājums ir vienkāršs: ja nevari samaksāt par dārgo dzīvokli, pārdod un iegādājies vietā citu, lētāku. “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks pirms kāda laika norādīja, ka pensionāri, kas palikuši vieni, nereti turpina dzīvot divu un trīs istabu dzīvokļos, lai gan varētu tos pārdot un iegādāties vienistabas. Viņam piekrīt arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš ar saviem izteikumiem nereti nokaitinājis Latvijas pensionārus: “Ja pensionārs ir palicis viens pats trīsistabu dzīvoklī, nevar atļauties to uzturēt un prasa valsts atbalstu, manuprāt, tā ir nepamatota prasība. Kāpēc sabiedrībai būtu jāatbalsta izšķērdīgs dzīvesveids?”

Arī pārcelšanās no Rīgas uz provinci teorijā izklausās labāk nekā praksē, jo viss nav tik vienkārši. Par to pārliecinājusies socionikas pasniedzēja Velta Līvija Miķelsone, kas no Rīgas pārcēlās uz Madonu, izturēja nepilnus trīs gadus, bet tagad atgriezusies atpakaļ galvaspilsētā. “Par pārcelšanos uz provinci var runāt tikai tas, kurš pats to nav izjutis. Madonā man bija lieliska māja: 140 kvadrātmetri, kamīns, siltā grīda, skaists dārzs pie mājas, bet tas viss neko nelīdzēja, jo tur es jutos ļoti skumji. Domāju, ka nobeigšos aiz garlaicības. Man bija sajūta: ja palikšu Madonā, vienkārši nomiršu,” stāsta 73 gadus vecā Miķelsone.

Mazpilsētas šarms

Socionikas speciāliste Velta Līvija Miķelsone. Foto - Andrejs Baburovs/LETASocionikas speciāliste Velta Līvija Miķelsone. Foto - Andrejs Baburovs/LETA

Viņa atzīst, ka sapnis par atgriešanos dzimtajā pusē nav piepildījies, jo Madonā viņa nespēja iedzīvoties. “Tikpat labi varēju aiziet dzīvot uz Cēsīm, Gulbeni vai Tukumu, jo manas prombūtnes laikā Madonā viss bija mainījies. Mana paaudze ir novecojusi, ar jaunības draugiem nesanāca tikties: daži jau ir miruši, citi atsvešinājušies, dzīvojas pa savu māju un nekur neiet,” secina Miķelsone. Pēc viņas domām, vieglāk būtu pensionāru pāriem, ja uz jauno dzīvesvietu pārceļas vīrs ar sievu, jo divatā tomēr ir jautrāk. “Kā man teica viens gudrs cilvēks: tas ir liels risks, ka pensijas vecumā pārcēlies no Rīgas uz Madonu. Es pārvācos no otrā stāva uz pirmo, bet tāpat vairs nejūtos kā mājās.” Miķelsone norāda, ka arī viņas aizraušanās ar socionikas gudrību mācīšanu Madonā nevienam īsti nebija vajadzīga.

Juveliermākslas meistars sudrabkalis Oļegs Auzers. Foto - Evija Trifanova/LETAJuveliermākslas meistars sudrabkalis Oļegs Auzers. Foto - Evija Trifanova/LETA

“Katrā vietā ir savs attīstības līmenis, kam nav iespējams pārlēkt pāri. Provincē saziņas līmenis ir zemāks; to nevar salīdzināt ar Rīgu,” stāsta sudraba mākslinieks Oļegs Auzers (67), kurš pirms dažiem gadiem no Rīgas pārcēlies uz Limbažiem. Viņš atzīst, ka reizēm pietrūkst sabiedrības, taču kopumā ar dzīvi Limbažos ir apmierināts. “Man ir pavisam cita vērtību skala, tādēļ nav tik svarīgi, kur es atrodos; varētu dzīvot arī uz Mēness.”

Andra Konste. Foto - Zane Bitere/LETAAndra Konste. Foto - Zane Bitere/LETA

Tam, ka rīdziniekiem pēc pārcelšanās uz provinci varētu pietrūkt galvaspilsētas rosīgās kultūras dzīves, nepiekrīt Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste, kura uz šo Kurzemes pilsētu pārcēlās pirms vairāk nekā desmit gadiem. “Dzīvot mazpilsētā ir brīnišķīgi. Šeit viss ir pa rokai, visur varu aiziet kājām. Ja vēlos baudīt Rīgas kultūras dzīvi, attālums nav šķērslis. Man ļoti patīk braukt ar autobusu, jo brauciena laikā vari darīt visu, ko vēlies: gulēt, lasīt grāmatu, darboties ar datoru utt. Pēc trim stundām esmu Rīgā, varu tikties ar draugiem, apmeklēt kultūras pasākumus.”

Dārgā province

Ģirts Rungainis. Foto - Ieva Čīka/LETAĢirts Rungainis. Foto - Ieva Čīka/LETA

Pēc investīciju baņķiera Rungaiņa domām, pensionāriem gan būtu rūpīgi jāizvērtē visas nianses, pirms pārcelties uz Latvijas mazpilsētām, daudzas no kurām esot “lēni mirstošas”. “Jāsaprot, ka nekustamā īpašuma vērtība šādās vietās turpinās kristies,” spriež Rungainis, kurš rosina koncentrēt Latvijas ekonomiku ap Rīgu.

“Provincē ir dārgāks transports, arī pārtikas un citu preču cenas veikalos nereti ir lielākas nekā Rīgā, jo tirgotājiem tur ir mazāks apgrozījums. Apkures un citu komunālo pakalpojumu izmaksas daudzās mazpilsētās ir lielākas nekā Rīgā. Ja tev jāmaksā dārgāk par pārtiku, transportu un komunāliem pakalpojumiem, tad nekādu izdevīgumu tur neredzu,” uzskata Rungainis. “Vecākiem cilvēkiem ir svarīgi arī saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, bet to nav iespējams uzturēt vienlīdz augstā līmenī visā Latvijā. Medicīnas pakalpojumu kvalitāte ārpus Rīgas ir ievērojami zemāka; daudziem pacientiem netrūkst šausmu stāstu par vietējās slimnīcās piedzīvoto.”

Rungainis norāda, ka arī citās valstīs pensionāri labprāt dzīvo lielpilsētās, kur ir augstāka dažādu pakalpojumu kvalitāte. “Piemēram, es neredzu, ka zviedru pensionāri masveidā bēgtu no Stokholmas.” Tomēr citās valstīs iedzīvotāju migrācija dzīves laikā ir izteiktāka; turīgo rietumvalstu pensionāri mūža nogalē var atļauties pārcelties uz siltākām zemēm, piemēram, Kanāriju salām.

Dzīvoklis kā kapitāls

Pašlaik vairumam Latvijas pensionāru labklājības līmenis ne tuvu nav tāds, lai sapņotu par mūža nogales pavadīšanu Kanāriju salās. “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks gan norāda, ka ienākumus var veidot ne tikai alga vai pensija, bet arī dažādi uzkrājumi, piemēram, nekustamais īpašums. “Rietumu pasaulē cilvēki labāk saprot, ka nekustamais īpašums ir daļa no viņu pensijas kapitāla. Darba mūža laikā var pakāpeniski uzlabot savus dzīves apstākļus, pārvākties uz lielāku un labāku mājokli, bet vecumdienās, kad ir citas prioritātes, pārcelties uz lētāku un mazāku. Ja mājoklis ir lielāks, nekā tev reāli nepieciešams, vari to pārdot, iegādāties mazāku un izmantot peļņu, lai apmierinātu citas vajadzības,” spriež Kazāks. “Latvijā tirgus ekonomika vēl ir salīdzinoši jauna parādība, tādēļ cilvēki nav pieraduši pie šādas domāšanas. Arī dzīvokli viņi bieži vien nevis pirkuši par naudu, bet gan ieguvuši privatizācijas rezultātā, tādēļ neuztver kā daļu no kapitāla.”

Demogrāfs Ilmārs Mežs. Foto - Evija Trifanova/LETADemogrāfs Ilmārs Mežs. Foto - Evija Trifanova/LETA

Kā secina demogrāfijas un migrācijas pētnieks Ilmārs Mežs, ir gana daudz piemēru, kad cilvēki netiek galā ar sava īpašuma apsaimniekošanu, bet ne par kādu naudu nav gatavi to pārdot. “Es pazīstu vecāku kundzi, kas viena palikusi lielā trīsistabu dzīvoklī Rīgas centrā. Iespējams, viņai būtu labāk to pārdot, pārcelties uz mazāku mājokli un saņemt krietnu naudas summu uz cenu starpības rēķina.” Mežs gan norāda uz būtisku riska faktoru šādos darījumos: Latvijā ir bijuši gadījumi, kad krāpnieki mēģina iedzīvoties uz senioru rēķina, par sviestmaizi nopērkot viņu īpašumus. “Iespējams, valsts varētu nākt palīgā, sniedzot bezmaksas konsultācijas pensionāriem, kas nekad mūžā nav pirkuši vai pārdevuši nekustamo īpašumu.” Mežs secina, ka latvieši pēc dabas ir diezgan nemobili, nelabprāt pārceļas uz citu dzīvesvietu.

Trijatā četrās istabās

Kā uzskata biedrības “Rīgas pensionāru savienība” vadītāja Taiga Rācene, galvaspilsētas pensionāriem nav jāsteidzas pārdot savus dzīvokļus, lai pārceltos uz provinci. “Ārzemes ir ārzemes, Latvija ir Latvija. Mums ir cita mentalitāte; latvieši neskraida no vienas vietas uz otru. Kādēļ man būtu jāpamet savs dzīvoklis?” 79 gadus vecā Rācene stāsta, ka viņai ir četristabu dzīvoklis, kurā viņa mitinās trijatā ar suni un kaķi. “Pensija man ir ap 250 eiro, samaksāju 100 eiro par komunāliem pakalpojumiem, paliek pāri 150 eiro jeb piecītis dienā. Vai tad ar to nepietiek? Vienīgi jācer, ka veselība turēsies. Nesen sanāca paslimot, trīs mēnešu laikā samaksāju 150 eiro par zālēm, jo medikamenti mums ir ļoti dārgi.” Rācene saka paldies Rīgas domei par to, ka galvaspilsētas pensionāri bez maksas var izmantot sabiedrisko transportu, kas ir liela privilēģija. “Pensionāriem ir jāpiemērojas apstākļiem. Padomju laikā es varēju atļauties staigāt pa kafejnīcām un restorāniem, tagad to nevaru, bet nesūdzos, par dzīvokli vēl varu samaksāt. Jāiztiek ar to, kas ir. Protams, tagad nevaru atļauties braukāt ar taksometru vai ceļot uz ārzemēm, bet visam pārējam man pietiek.”

“Swedbank” ekonomists Kazāks atzīst, ka dzīvokļa pārdošana un dzīvesvietas maiņa ir ne tikai finansiāls, bet arī emocionāls darījums: pensionāram jārēķinās, ka pēc pārcelšanās viņš būs tālāk no ierastās vides, draugiem utt. Kā uzskata Rīgas Aktīvo senioru alianses vadītāja Terezija Mackare, tādēļ nebūtu prātīgi aicināt galvaspilsētas pensionārus pārcelties uz Valku, labāks risinājums būtu dzīvesvietas meklēšana Pierīgas reģionā.

Gribu pastaigāt pa lielveikalu!

Inguna Rībena. Foto - Ieva Lūka/LETAInguna Rībena. Foto - Ieva Lūka/LETA

Saeimas deputāte Ingūna Rībena (Nacionālā apvienība) stāsta, ka uz dzimtas īpašumu Ropažu novadā savulaik pārcēlušies viņas vecāki, nesenā pagātnē arī māsa ar vīru, un arī pati Rībena brīvo laiku labprāt pavada lauku mājās. “Tā ir nomaļa vieta, kur iespējams baudīt svaigu gaisu un klusumu, meža zvēri staigā pa pagalmu. Vienlaikus arī Rīga ir samērā tuvu, mazāk nekā stundas laikā esmu Rīgas centrā.” Rībena gan atzīst, ka mūža nogalē nav viegli mainīt dzīves vidi. “Mana mamma bija Rīgas meitene, kas visu mūžu nodzīvojusi galvaspilsētā, tādēļ pēc pārcelšanās uz Ropažiem viņai nebija viegli, jo pietrūka draudzeņu un galvaspilsētas dzīves ritma. It sevišķi tumšā gadalaikā, kad viegli ieslīgt depresijā. Tēvam, kuram ir 93 gadi, šajā ziņā ir vieglāk, jo tās ir viņa dzimtas mājas.”

Galvaspilsētas baņķieris Rungainis ir cēlies no Limbažiem, bet viņam nenāk ne prātā vecumdienās doties uz dzimto pusi. “Šobrīd es dzīvoju Jūrmalā, un jau tas, manuprāt, ir diezgan tālu no Rīgas. Jau sengrieķu filozofi secināja, ka “nav iespējams divreiz iekāpt vienā upē”. Ko nozīmē atgriezties jaunības pilsētā? Vai es tagad varu atgriezties 70. un 80. gadu Limbažos, kad mēs dzīvojām pavisam citā valstī ar citu iedzīvotāju sastāvu un ekonomikas struktūru?”

Atgriešanās jaunības zemē nesanāca arī Veltai Līvijai Miķelsonei, kas Madonā vairs nav jutusies kā mājās. “Reiz es jau sāku jaunu dzīvi, kad pārcēlos dzīvot uz Rīgu. Otrreiz iesakņoties nesanāca,” secina Miķelsone. Tagad viņa meklē dzīvokli Rīgā, jo pašlaik nākas mitināties pagaidu mājoklī. “Es biju izslāpusi pēc Rīgas. Pēc dabas esmu ekstraverts cilvēks. Man ir vajadzīgs Rīgas troksnis un kustība, kaut vai iespēja aiziet pastaigāt pa lielveikalu.”

MV2info_7_12

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Kas ir raksturīgi visiem tiem ākstiem, kuri dod padomus lētai dzīvošanai laukos, domājot dažādas pāķu pažobeles?
    Nu kopīgs ir tas, ka paši ir no laukiem, un pie kalošām šis tas vēl ir pielipis. Nezinu gan kādi eksperti varētu kādu pierunāt vilkt dzīvīti caurvējainā šķūnī, pie kam paši tā palepni paziņo, ka dzīvojot Jūrmalā! Kāpēc tieši Jūrmalā, kur ir drēgns, mitrs, visi slimo ar reimatismu , kaulu sāpēm un plaušu karsoņiem? Jo krievu un šo “rīdzinieku, tagad jūrmalnieku” acīs tas ir prestiži. Vot es – re kā, dzīvoju te, vējā un drēgnumā! Es varu! Jeb, kā teiktu Sveķāmurs – man ir nauds!
    Nu nekā nebūs – brauciet tik prom uz jaunu dienu zemi! :))

  2. Parādīji, ka tev ir putniņi galvā – varbūt beidzot pietiek?
    Starp citu, kā tu pamanījies 61 gada vecumā būt pensijā? Esi durkā ?

  3. Viss atkarīgs no pensijas lieluma, mazpilsētā, laukos izdzīvot var tiešām lētāk. Pats var mazdārziņā kaut ko izaudzēt, un tas ir liels atspaid, turklāt produkts ekoloģisks. Lielpilsētas lai paliik jaunajai, ekonomiski aktīvai paaudzei, kam ir labi apmaksāts darbs un vairāk izklaižu vajag.

  4. Ja neesat pirms tam dzīvojuši, nevajag- jo laukos vajag spēku vismaz savu durvju priekšu apkopt.
    Būs sirdsapzinas mokas. Pilsētā sētnieks. laukos brīžiem neizbraucami ceļi. ja tuviem radiem ir majā vieta, tad var- uz pieskatīšanas rēkina. bet dziļos laukos jau dārgi pat ēdienu pievest.
    Ciematā,kādas dzīvas ielas malā, jau būs problema sociem.

  5. Pensionārs no Rīgas: savulaik nomainīju Rīgas dzīvokli pret lauku ciemata dzīvoklīti pierobežā. Tagad pat nevaru iedomāties dzīvi Rīgā. Un vecākie bērni arī jau prom no Rīgas. Jaunākais arī neslēpj ka ilgi dzīvot Rīgā netaisās ( Jā, kamēr jauns, jāveido karjera! ) Bērni gan dzīvo Pierīgā! Protams, ka jāsaņemās lai pamainītu savu dzīvi, īpaši ja esi pieradis loderēt lielpilsētā.

  6. Vēl mazliet padalīšos savā pieredzē piemērota mitekļa un vietas meklējumos, varbūt kādam noderēs: Labprāt pārceltos uz Valmieru, Cēsīm, Limbažiem vai Salacgrīvu. Taču visur – it sevišķi Valmierā – dzīvokļi ir dārgi, tāpēc viss šis pasākums neatmaksājas. Tiesa gan, dažreiz var gadīties kāds pieņemams variants vecā, bet normālā stāvokli esošā koka mājā ar krāsns apkuri. Labai krāsnij nav ne vainas, ja ir arī normāls šķūnis malkas glabāšanai, taču bez ūdens un kanalizācijas (vai iespējas tās ierīkot) gan negribētos dzīvot. Bērnībā laukos gāju uz “sirsniņmājiņu”, bet vecumā to vairs negribas darīt. Visreālākie varianti man pašlaik rādās Valka, Alūksne, Gulbene, Pļaviņas – tur dzīvokļu cenas pagaidām vēl draudzīgas, taču arī pamazām kāpj. It sevišķi man patīk Alūksne – ļoti skaista, sakopta un eiropeiska pilsēta ar foršu ezeru. Biju skatīties vienu dzīvokli Burtniekos pie paša ezera, taču nepatika. Ūdens ezerā ir gana : -) , taču salīdzinājumā ar Alūksnes ezeru tas atstāja tādu bomzīgu iespaidu (Burtnieki, piedodiet! : -) Valka ir diezgan trūcīga pilsēta, tāpēc krietni mazāk uzfrišināta, salīdzinot ar citām vietām, tomēr arī tā ir sakopta, klusa, mierīga un patīkama pilsētiņa. Un dzīvokļi tur tiešām lēti. Bonuss – Igaunijas tuvums. Kur vēl tādu vietu atrast, kur brokastu kafiju padzert var aizstaigāt uz ārzemēm?! Un pie pašas robežas ar Latviju divi lielveikali – RIMI un Selver (ja nekļūdos). Šad tad pārdošanā parādās dzīvokļi Līgatnē – vēsturiskās koka rindu mājās – katram dzīvoklim atsevišķa ieeja un neliels pagalms. Tikai ne visas mājas ir vienādi labi uzturētas – dažas ir stipri nolaistas. Bet normālā mājā, ja nebaida krāsns apkure, var pirkt – cenas 3 – 5 tūkstoši. Vieta tiešām skaista un arī Rīga salīdzinoši tuvu. Kurzeme man svešāka, Zemgales līdzenumi nepiesaista, tāpēc tajā pusē nemeklēju. Un pilnīgi atmetu variantus bijušajos kolhozu ciematos, tajos nekā laba neredzu. Turklāt, it sevišķi tajos, kuri tālāk no pilsētām, palikuši tikai alkoholiķi.

  7. Ko ākstieties ar mulķīgiem ierosinājumiem, vieglāk taču sākt ražot ragaviņas, būs darba vietas un arī sociālajā budžetā mazāks tēriņš.

  8. Pensionāriem uz laukiem? Atbildēt

    Bez ārstiem,veikaliem un bankomātiem? Ar neizbrienamiem ceļiem?

  9. kā nu angažētie(zem dažādiem nikiem viens vai divi) ņemas slavēt to pārcelšanos !
    Paši gan kautrīgi paliks Rīgā, kur tiešām ir tie labumi, kurus šie`pieraksta jebkurai čuhņai.

  10. Manuprāt lielākā problēma ir pārcelšanās praktiskā realizācija. Vēlamais dzīvoklis vispirms jānopērk (bet kur lai pensionārs tam ņem naudu? ), tad jāpārdod savs Rīgas dzīvoklis, jāpārved mantas, jāiekārtojas…. Ja nav naudas, lai nopirktu dzīvokli, tad var mēģināt pārdot savu, vienojoties ar pircēju, ka viņš ļaus vēl padzīvot mēnesi vai divus, un pa to laiku sameklēt dzīves vietu provincē. Tas viss ir gana sarežģīti pat veselam un spēcīgam cilvēkam, kur nu vēl vecam pensionāram ar švaku veselību!
    Es arī pats pēc aiziešanas pensijā esmu nodomājis pārdot savu dzīvoklīti Pierīgā un nopirkt kaut ko mazpilsētā. Rēķinu, ka iegūtā starpība varētu būt ap 10 – 12 tūkstoši. Pensijas man pietiks ikdienas dxīvei, bet par šo naudiņu varēšu uzturēt automašīnu, mazliet paceļot, izmantot medicīnas pakalpojumus, arī masāžas, fizioterapiju, netradicionālo medicīnu un t.t. Vasarā daudz braukāju pa Latviju un redzu, cik tagad mazpilsētas ir skaistas un sakoptas,.. veikalu tagad visur ir gana, bet, ja uz vietas nebūs pieejami man vajadzīgie dakteri, tad iesēdīšos mašīnā vai komfortablā autobusā un – viens stiepiens un esi Rīgā! Kas tas ir mūsdienās kādi 150 – 200 km! Man paveicās ar darbu, tāpēc pensija būs tīri normāla priekš LV, varētu iztikt arī tepat, taču pārceļoties noteikti varēšu atļauties vecumā vairāk. Mazpilsētās ir tikai viena nopietna problēma – darbs, taču tas man vairs nebūs aktuāli. Rakstu to visu tāpēc, lai iedrošinātu arī citus nebaidīties un uzlabot savu dzīvi, izmantojot šim nolūkam to, kas jums varbūt pieder – dzīvokli Rīgā vai citā vietā, kur tie ir cenā, piem. Valmirā, Cēsīs, Ventspilī. Un pat Smiltenē dzīvokļi ir pārsteidzoši labā cenā, to pārdodot, netālajā Valkā var nopirkt krietni lētāk. Un nevajadzēs vairs tik ļoti knapināties , varēs šo to atļauties vairāk pat, ja pensija nav liela!

  11. “nebūtu prātīgi aicināt galvaspilsētas pensionārus pārcelties uz Valku, labāks risinājums būtu dzīvesvietas meklēšana Pierīgas reģionā.”
    Ar ko Pierīgas reģions īpaši atšķiras no Valkas, ja nav jābrtauc katru dienu uz darbu?
    Jūs ko domājat. pensionārs katru vakaru apmeklē operu, ka tādā gadījumā jābūt tuvumā?

    • Šis ieteikums domāts tiem, kuri ļoti lieķērušies Rīgai un nevar iedomāties savu dzīvi tālu no tās. Pārdodot savu dzīvokli Rīgā un pārceļoties piem uz Vangažiem, var iegūt vismaz 10 – 15000.Tiek saglabāts paziņu un draigu loks, ja uznāk skumjas pēc Rīgas burzmas, var iesēsties autobusā un pēc 50 minūtēm jau esi centrāltirgū! Ja gribas uz operu vai teātri, arī nekādu problēmu! Un tā kā naudas nu būs gana, tad to varēs atļauties, neknapinoties. Iespējams, ka pirmajā laikā brauksiet uz to Rīgu katru mīļu dienu, bet tad pieradīsiet pie jaunās dzīves vietas un operas vietā vismaz vasarā izvēlēsities ogošanu vai sēņošanu, bet uz savu mīļo Rīgu brauksiet vienreiz nedēļā, tad vienreiz mēnesī, tad vienreiz trijos mēnešos vai pusgadā! – 🙂

    • No Valkas tu vari vienā mierā iečāpot Valgā, papētīt turienes veikalos nopērkamo, vari cenas salīdzināt. Jāsaka gan, ka daudzi valcēnieši jau daudzus gadus nav Valgā bijuši, jo slinkums un aptaukošanās traucē.

  12. Bolderājas “sovokus” uz Zilupi? Kā izteicās Zatlers par tiem tankiem, bez kuriem neiztikt? Ar ko vispār NATO kaujas grupas nodarbojas Ādažos, ja līdz KF robežai patālu?

  13. Vecs cilvēks daudz ko dara “autopilotā”. Mainot ierasto vidi, tas vairs nestrādā …

  14. Lauku pašdarbnieku ķekatnieku izdarības tu sauci par kultūru ?
    Tev ir laimējies, ka nekad nevajadzēja izsaukt ātros, tad vari murgot par 20 minūtēm…
    Par kukurūzu un atkritumiem varu piekrist, bet to Rungaini jau neviens neņem par pilnu kapeiku, tikai sarunā, kad vajaga uzrakstīt debilu propagandu…

    • Es gan Rungaiņa viedokli vērtēju augstu
      Ne vienmēr piekrītu, taču viņa tiešums un loģika man patīk. Viņš ne vienmēr runā latvieša ausij tīkamas lietas, ir skarbs un tiešs, taču arī dzīve nav nekāds rožu dārzs, tāpēc labāk ir apzinäties realitāti un rīkoties saskaņā ar to! Tišām nesaprotu, par ko viņam uzbrūkat?

  15. PILSĒTNIEKS IZNĪKS LAUKU KLUSUMĀ, LAUCINIEKS PILSĒTAS TROKSNĪ. PAZĪSTU NELAIMĪGUS RĪDZINIEKUS, KAS IZBRAUKUŠI NO RĪGAS. NEAPSKAUŽU

  16. Lauku pašdarbnieku ķekatnieku izdarības tu sauci par kultūru ?
    Tev ir laimējies, ka nekad nevajadzēja izsaukt ātros, tad vari murgot par 20 minūtēm…
    Par kukurūzu un atkritumiem varu piekrist, bet to Rungaini jau neviens neņem par pilnu kapeiku, tikai sarunā, kad vajaga uzrakstīt debilu propagandu…

  17. Jau vairākus gadus meklēju izīrēt dzīvokli kādā laukuciematā,jo paliku viena pēc vīra nāves,tik daudz tukšu dzīvokļu,jo cilvēki izbraukuši vai kā,bet tikko sākas runa par ilglaicīgu īri,tad uzreiz uzliek cenu,ko pensionārs viens kopā ar komunālajiem nemaz nevar samaksāt,pat ja ir ar malkas apkuri-sanāk,ka labāk,lai tas dzīvoklis paliek tukšs vai pelē nekurināts.Tā pat ir arī ar savulaik privatizētajiem dzīvokļiem.Ciemata centrā stāv tukši dzīvokļi,kurus nepārdod un neizīrē,bet ja atrod īpašnieku,tad cena tiek uzlikta nereāla-nesaprotu cilvēku domāšanu-labāk maksāt pašam vai saņemt kaut kādu peļņu.Gaidīt brīnumus,ka radīsies bagāti pircēji?Jaunajiem tur nav ko darīt,cik darbavietas ir,tik ir un vairāk nekas nerodas,algas nav.Pensionāriem ir kur dzīvot,jaunie prom-tie arī viena daļa ir tie dzīvokļu turētāji-es bērniem-bet ko viņi darīs tie bērni-vi

    • Precīzi! Sēž kā suņi uz siena kaudzēm. Man reiz sanāca no viena miesta pārcelties uz citu un par sava dzīvokļa pārdošanu pat nedomāju, jo mums tur 18 dzīvokļu mājā kādi 6 dzīvokļi ilgstoši tukši stāvēja. Bet, kad biju projām, nedēļas laikā piezvanīja gribētāji – 2 jaunas ģimenes gandrīz vai saplēsās… nopārdevu momentā; pirmajam zvanītājam bija priekšroka 🙂 Briesmu cenu gan neprasīju – tik, lai dabūtu atpakaļ tai dzīvoklī savulaik ieguldīto. Bet, kad apjautājos viņiem par tiem pārējiem dzīvokļiem, tad bilde tieši tāda, kā in augstāk apraksta.

  18. gan artiķelī, gan komentos izpaužas, galvenokārt, tie kam pilnas kabatas ar naudu “sapelnītas” no nodokļu maksātāju naudas.
    Tie var ilgoties, apmeklēt teātrus, turēt suņu un kaķu fermas dzīvoklī, sist klačas ar “draudzenēm” un mācīt citus dzīvot, pat nezinot apstākļus…
    Interesanti, kurš to Rungaini uzaicina bāzt degunu visās irsās ? Jeb tā viņam ir iedzimta patoloģija ?

  19. Vai kāds varētu pateikt, kur īsti strādā baņķieris Rungainis un kādēļ viņš visur tiek aicināts par ekspertu?

    • “Baņķieris” Rungainis strādā par provokatoru. Tomēr daudz interesantāk būtu uzzināt, kurš to apmaksā …

  20. Tas nu gan ir muļķīgi ieteikt dzīvot vienistabas dzīvoklī. Tie paši par sevi jau ir muļķīgi. Kā cilvēks karu dienu var pavadīt guļamistabā un turpat arī pieņemt draugus, svinēt jubilejas? Normāli ir vjadzīgas vismaz 2 istabas – guļamistaba un dzīvojamā istaba.

  21. Katram sava izvēle,ja man būtu jādzīvo Rīgā es sajuktu prātā.Burzma,cilvēki,mašīnas ,troksnis,smirdoņa no asfalta,drausmīgi.Dzīvoju Pierīgā,ciematā,kurā ir 800 iedzīvotāju,bet saprotu,ka arī šeit iedzīvotāju skaits aug un ja vien vēl būšu dzīvs,nāksies pārvākties kaut kur tālāk.Es nespēju iedomāties,kā tas ir ja es no rīta vai vakarā nevaru nopeldēties,sieva vakaros pēc darba aizbrauc uz mežu pasēņot,tas viss atrodas 5 minūšu attālumā.100 metrus no mājas ir mazdārziņš ar siltumnīcu.Uz vietas ir normāls veikals,benzīntanks,aptieka,pasts,autoservisi,ģimenes ārsts,peldbaseins.Izcils interneta ātrums,mašīnas stāv bez maksas pie durvīm,ja atbrauktu viesi,tad kādas 50 mašīnas šeit varētu brīvi novietot 100 metru attālumā.Vairs jau nav arī pie kā braukt uz Rīgu ciemos,jo visi draugi ir aizvākušies no Rīgas.Ja vēlos doties uz koncertu,tad labs piedāvājums ir Ropažos un Ādažos var aizbraukt arī uz Cēsīm,jebkurš no šiem variantiem ir lētāks nekā maksāt par Rīgas auto stāvvietām.Apģērbu,apavus un visu pārējo pērku tikai Vācijā,cilvēkam ir jābūt ļoti turīgam lai varētu iepirkt šīs lietas Latvijā,līdz Berlīnei ir tikai 13 stundu brauciens.Mums ir ļoti daudzas skaistas,sakoptas mazpilsētas,arī bērnu dārzos ir brīvas vietas un interesanti cilvēki.Varu tikai izteikt līdzjūtību tiem nabaga cilvēkiem,kuri ir spiesti dzīvot Ušakova laimes zemē.

Draugiem Facebook Twitter Google+