Vecums neattur no ceļošanas
 0

Riska grupu – hronisku slimnieku un senioru – apdrošināšanai ir citi noteikumi. Apdrošināšana ir bizness, tādēļ pārdot polisi cilvēkam, kam jau iepriekš ir paredzamas veselības problēmas, jau pašos pamatos ir pretrunā ar apdrošināšanas definīciju.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Kad paziņu lokā Inta (42), kam ir onkoloģiska saslimšana, nolēma sevi iepriecināt un apceļot Eiropu, tūrisma kompānija viņai ieteica iegādāties “labu apdrošināšanu”, jo veselības stāvokļa dēļ var būt nepieciešama mediķu palīdzība. Smagā saslimšana neliedza ceļot, taču šādas riska grupas ceļotājus apdrošināšanas kompānijas īpaši negrib. Riska grupā ir arī cilvēki virs 70 gadiem, zīdaiņi un grūtnieces.

 

Hroniskas 
saslimšanas “nepatīk”

Ieteikumu pirkt “labu apdrošināšanu” BTA Personu apdrošināšanas departamenta direktore Katrīna Radzinska sauc par nekompetentu. “Šādā situācijā nevar nopirkt polisi, kas segs onkoloģiskas slimības izraisītu veselības bojājumu ārstēšanu ārzemēs. Tas gan nenozīmē, ka nevajag pirkt apdrošināšanu, jo, tāpat kā citiem, arī šīs grupas cilvēkiem var būt iepriekš neparedzēti negadījumi, kas nav saistīti ar pamatslimību. Šādiem cilvēkiem īpaši rūpīgi jāiepazīstas ar polises noteikumiem, izvēloties to, kam būs vismazāk izņēmuma gadījumu. Noteikumu sadaļā “Medicīnisko izdevumu apdrošināšana” skaidrots, kādos gadījumos par medicīnisko palīdzību apdrošinātājs nemaksās. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem apzīmējumiem kā “hronisku saslimšanu paasinājumi”, var arī sazināties ar pakalpojuma pārdevēju, lai tas izskaidro, kāds būs individuālās rīcības plāns katrā konkrētā situācijā,” stāsta Radzinska.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir kompānijas, kas apdrošina hronisko saslimšanu paasinājumus, bet ne visas. Tās ir gatavas izsniegt polisi klientiem, kas cieš no sirds un asinsvadu sistēmas kaitēm, apzinoties, ka viņiem, piemēram, var būt infarkts, arī astmas slimniekiem, piekrītot apmaksāt nepieciešamākos pirmās palīdzības pakalpojumus.

Tomēr ir atsevišķas cilvēku grupas, kuru slimības vēsturi ar īpašu piesardzību uzlūko arī tie apdrošinātāji, kuru segumā ir iekļauts hronisko saslimšanu paasinājuma risks. Ceļotājiem ar smagām hroniskām saslimšanām – cukura diabētu, tuberkulozi, vairākām iedzimtām slimībām – jārēķinās, ka saasinājuma gadījumā nopirktā ceļojuma veselības apdrošināšanas polise nedarbosies. Tāds pats izņēmums ir onkoloģisko slimību pacienti. “Pat ja cilvēks nedodas uz ārzemēm ar mērķi ārstēt slimību kādā ārzemju klīnikā, vēža slimnieku veselības problēmas, kas var rasties pamatslimības dēļ, Latvijā un parasti arī ārzemēs neapdrošina neviena kompānija,” uzsver Radzinska. “Var pat gadīties, ka tiek atteikta atlīdzība par sniegto neatliekamo palīdzību vai par to būs jāmaksā no savas kabatas. Cilvēks ar minēto hronisko slimību ir informēts par gaidāmajiem riskiem, tādēļ šādi iepriekš paredzami gadījumi nav apdrošināmi.”

Ko var darīt? Izmantot EVAK karti pamata saslimšanas problēmu novēršanai valsts medicīnas iestādēs, bet ceļojuma apdrošināšanas polisi iegādāties citu negadījumu apdrošināšanai. Pamatā ceļojumu apdrošināšana sedz tos medicīnas pakalpojumu izdevumus, kas radušies negaidīti – lauzta roka, akūti un nepanesami sāp zobs, gripa, sasitumi un tamlīdzīgi. To, vai apdrošināšanas aizsardzībā papildus iekļaus hronisko saslimšanu paasinājuma risku (izņemot onkoloģiju, tuberkulozi, iedzimtās saslimšanas) vai grūtniecības sarežģījumu iestāšanās risku, atkarīgs no katra konkrētā apdrošinātāja noteikumiem.

 

Pret senioriem 
kļūst pielaidīgāki

Paaugstināta riska grupā, kam iepriekš mēdza atteikt apdrošināšanu, bija arī seniori pēc 75 – 80 gadu vecuma. Tomēr mūsdienās daudzi cilvēki šajā vecumā ir ļoti aktīvi un ceļošana ir viens no viņu dzīves priekiem. Tāpēc apdrošinātāji kļūst pielaidīgāki. Piemēram, BTA ir sākusi piedāvāt speciālas “Senioru programmas” polises. Tās gan maksā nedaudz dārgāk, arī atmaksājamo izdevumu apjoms ir mazāks, tomēr kopumā paredz to pašu apdrošināto risku komplektu, ko pārējās polises arī bez vecuma ierobežojuma.

Reklāma
Reklāma

Izvēloties apdrošināšanas programmu senioriem, Katrīna Radzinska iesaka pievērst uzmanību tam, vai tā paredz repatriāciju (nogādāšanu mājās), jo ir dažas kompānijas, kas, apdrošinot cilvēku gados, izslēdz repatriācijas izmaksas. Jānoskaidro arī, cik liels ir pašrisks jeb summa, kas jāsedz pašam. Optimāli tie ir 50 eiro (vai nulle), bet ir apdrošinātāji, kas pašrisku nosaka daudz lielāku gan veciem cilvēkiem, gan sportistiem.

Apdrošināšanas summai nevajadzētu būt mazākai par 10 – 15 tūkstošiem eiro. Ar mazāku summu Eiropas veselības aprūpes sistēmā nekādas nopietnākas problēmas atrisināt nevar.

Noteikti arī jāņem līdzi Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK). Tā darbojas visā ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu valsts slimnīcu sistēmā. Uzrādot EVAK karti, nav jāmaksā pacienta iemaksa un tiek nodrošināta neatliekamā palīdzība. “Šī karte nepieciešama, lai nebūtu jāpārtrauc sāktais ceļojums,” skaidro Nacionālā veselības dienesta pārstāve Laura Lapiņa. Izdevumus pēc tam apmaksā Latvijas valsts.

Apdrošināšanas brokeris Andris Mūrnieks dalās savos novērojumos – apmeklējot mediķus ārzemēs, pamanīts, ka ārsti tur nav tik lojāli kā Latvijā. Viss tiks veikts pēc cenrāža un tikai saskaņojot ar apdrošinātāju.

Jāpiebilst, ka Inta pirms sava ceļojuma uz Itāliju un Balkānu valstīm iegādājās apdrošināšanas kompānijas “If” polisi, kā arī EVAK karti. Ne vienu, ne otru viņai gan nevajadzēja izmantot, jo ceļojums norisēja bez problēmām.

 

Viedoklis

“Impro” klientu apkalpošanas un informācijas daļas vadītāja Arta Mende: “Ikdienā nākas saskarties ar dažādām ceļotāju grupām, un tieši seniori ir apdomīgākie un arī izturīgākie ceļotāji. Seniori un arī cilvēki ar veselības problēmām par labu ceļošanai izlemj neatkarīgi no tā, vai viņiem ir apdrošināšana vai nav. Viņi konsultējas par ceļojuma grūtības pakāpi un cenšas darīt tikai to, kas ir pa spēkam. Vēlams, lai tūrisma grupas vadītājs būtu informēts par ceļotāju veselības problēmām, jo nekad neatsakām palīdzēt un rēķināmies ar šo apstākli. Parasti šādi cilvēki iegādājas gan privāto ceļojuma apdrošināšanu, gan EVAK karti. Pēdējo īpaši aktīvi lieto seniori. EVAK labi darbojas Rumānijā, Slovēnijā un tajās valstīs, kur nav ieviesta obligātā veselības apdrošināšana. Tomēr jārēķinās, ka ar EVAK katrā valstī nodrošina dažādu veselības pakalpojumu klāstu. Ceļojumos vēlas doties arī onkoloģiskie slimnieki. Viņi izvēlas ceļojumus, kurus var paveikt. Ceļojuma laikā ievērojami uzlabojas šo cilvēku emocionālā un arī fiziskā pašsajūta, tas viņiem ļauj aizmirst par savām vainām.”