Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. maijs, 2016
Drukāt

Vai izdodas atrast krietnus strādniekus sezonas darbiem? “LA” aptaujā lauksainiekus (25)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs
UZZIŅA

* Latvijas reģionos aprīlī norisinājās sezonas darbinieku meklēšanas akcija "Esi nodarbināts laukos". Nācies konstatēt, ka ne visos reģionos ir bijusi pietiekama atsaucība. Lielākā darba devēju un darba ņēmēju aktivitāte bija manāma Talsos, Smiltenē, Preiļos un Bauskā, savukārt mazākā – Saldū, Limbažos un Madonā.

* Akcijas laikā darba devējiem bija iespējas tikties ar potenciālajiem strādniekiem un pārrunāt būtiskākos nosacījumus, lai varētu vienoties par darbu saimniecībās. Kopumā akcijā piedalījās 126 darba devēji, 2055 darba ņēmēji, bet kopīgais vakanču skaits bija 1534.

* Kā akcijas noslēgumā atzina biedrības "Lauksaimnieku apvienība" izpilddirektors Dins Cielavs, pašreizējā pabalstu sistēma pašvaldībās bezdarbniekus nerosina pieteikties sezonas lauku darbiem. Viņi tikai imitējot darba meklēšanu, tādēļ pabalstu piešķiršanas kārtība steigšus būtu jāmaina.

Andris Apsītis, z/s “Lazdukalns” saimnieks: “Sezonas darbiniekus jau meklējam, šogad būs vajadzīgi vairāk nekā 100 darbinieki. Pagājušajā gadā beigu beigās izdevās atrast un nokomplektēt vajadzīgo darbinieku skaitu, bet katru gadu kļūst arvien grūtāk un grūtāk. Šogad pirmoreiz jāmēģina vest strādniekus no Ukrainas – kādus 30 līdz 40 cilvēkus. Latvijā Vairas Vīķes-Freibergas apdziedātais darba tikums rūk, katru gadu kļūst arvien sliktāk. Cik ilgi var mocīties? Bet visi jau nav slinki, kādi 30% ir pastāvīgie strādnieki, kam var uzticēties. Ir tādi, kas pie mums strādā jau vairāk nekā 10 gadus un katru gadu speciāli ņem atvaļinājumu, lai varētu piepelnīties, bet viņu ir mazākā daļa. Salīdziniet paši – ja viens novāc 200 kg ogu dienā, bet cits tikai 50 kg, tad par kādu ražīgumu varam runāt?”

Māra Rudzāte, krūmmelleņu audzētāja, “Arosa–R” vadītāja: “Sezonas darbinieku trūkst un izskatās, ka tie būs jāieved. Mums sezonas laikā vajadzīgi 130 strādnieki, bet vakanču gadatirgus laikā par darbu interesējās 27. Līdz maijam vēl ir laiks gaidīt, bet, ja vairāk interesentu nebūs, vedīšu iekšā no Ukrainas, citas izejas nav. Vasarā nopelnīt grib skolēni, studenti, skolotājas, bet viņi gatavi strādāt tikai mēnesi, mums vajag strādniekus uz ilgāku laiku. Pastāvīgo strādnieku, uz kuriem varu paļauties, nav – katru gadu viņi mainās. Latvijā trūkst cilvēku, laikam visi aizbraukuši.”

Edīte Strazdiņa, kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja: “Sezonas strādnieku trūkst, īpaši, ja tie vajadzīgi intensīvu darbu veikšanai. Grūti strādniekus dabūt ravēšanas darbiem, īpaši jau, ja tie nav raduši strādāt. Līdz pirmajai algai vēl var dabūt, bet ilgāk vairs ne. Raugāmies uz iespēju ievest strādniekus no Ukrainas vai kādas citas valsts. Ražas novākšanai “Galiņos” būtu vajadzīgi 10 – 20 sezonas strādnieki, bet kooperatīvam kopumā – ap 50. Joprojām ir jūtams – ja cilvēks ir dzīvojis no pabalsta un atnāk strādāt, kur alga ir jānopelna, viņš labprātāk izvēlas pabalstu. Protams, ir cilvēki, kuri regulāri nevar strādāt, bet var tikai piepelnīties. Taču liela daļa vēlas saņemt tikai pabalstus un viņus neinteresē darbs. Pabalstu piešķiršana būtu strikti jāizvērtē.”

Gundega Sauškina, SIA “Very Berry” vadītāja: “Pagājušajā gadā pie mums strādāja 87 sezonas strādnieki, bija viegli viņus atrast, jo meža ogu lasīšana beidzās un tad darbi sākās pie mums. Pērn bija labs gads, laba ogu raža, līdz ar to varēja labi nopelnīt. Protams, ka ir bijuši gadījumi, kad cilvēks labprātāk saņem pabalstu no pašvaldības nekā strādā algotu darbu. Te nu domāju, ka šai lietai jāpieiet diferencēti. Ģimenēm, kam ir mazi bērni, un tiem, kas nevar strādāt astoņu stundu darba dienu, pabalsti būtu jāpiešķir. Bet par tiem, kas strādā četras stundas, saņem pabalstu un pēc tam dzer, pašvaldībai tomēr vajadzētu vērtēt. Patīkami – šogad liela interese par mūsu uzņēmumu bija Smiltenē notiekošajā darba biržā. Domāju, šogad nebūs problēmu atrast darbiniekus. Mums ir trīs hektāri ar avenēm, viens hektārs ar zemenēm, 12 ha ar mellenēm un 20 ha ar dzērvenēm. Dzērvenes lielāko tiesu novācam ar traktoru, tik vien kā lauka malas jānolasa un tur vajadzīgas darbarokas. Prieks, ka pie mums ir daudz lojālo strādnieku. Pagājušajā gadā bija daudz mērķtiecīgu jauniešu – skolēnu, studentu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. BOMŽI UN REKETS😬

  2. Visā pasaulē roku darbs ir dārgs, tikai Latvijā sadomājušies to pirkt zem iztikas minimuma, reizēm izdomājot iemeslus rupjai ”uzmešanai”. Uzmešanas sindroms jau pārlieku daudziem bija asinīs ieēdies, tas arī pavēra strādātgribošo izceļošanu no Latvijas. Ko sēsim to pļausim. Tagad jāiztiek bomzīšu strādnieciņiem.

  3. ko var melot maksajiet vismaz 50 euro diena ,tad ari civeki stradas ,bet ja jus gribat ,lai jums par 10 euro strada 10 stundas tad tiesam jaieved no tresam valstim.kauna nav .anglijas un irijas pilsetas ir pilnas ar LATVIJAS lauku iedzivotajiem ,a te jalasa ja civeks negrib stradat par grasiem,tad vinam nav darba tikuma absurds un izsmiekls.

    • LAI 50€diená varétu atļauties maksát tad jau jáaudzé marihuána😠śajá ekon.situácijá 20-30 nav peļami.daudz ko grīstę ir salaidusi nepareza pabalstu sistéma😬

  4. Pirmatnéjá iekárta☺

  5. Izklausās pēc feodālisma vais en aizgājuša laika. Vai tiešām domāja, ka cilvēki paši iekonservējās, lai visu ziemu gaidītu šo iespēju?

  6. Ko Jūs piedāvājat? 2 mēnešus 12 stundas par min algu un pēc tam pasūta? Ja sezonas darbs, tad arī jānopelna kārtīgi! Vai būtu jābrauc no ārzemēm uz diviem mēnešiem šeit par velti novergot, un tad doties atpakaļ pelnīt arī naudu citur? Strādātgribētāji jau ir daudz, tikai viņi ir jāsavāc vienkopus, arī pa lēto, kaut gan labāk iet uz mežu, tur vismaz kārtīgi reizi gadā var nopelnīt.

  7. Izkalpināt zin, bet samaksāt par kārtīgu darbu (ne jau loderēšanu!) NEZIN!!!! Kurš muļķis tev strādās par velti??? Kāpēc šadus pat darbus veicot Eiropā var nopelnīt, bet pie mums NEVAR? Draugi, par cilvēka darbu ir JĀMAKSĀ!!!! Ja negribi maksāt, strādā pats!

  8. Kapec s tradat Ja var kautko par velti saņemt😠apinìtim sanák ok😈

  9. Varbūt Dins Cielavs vispirms jāliek pats pastrādāt par viņa solītajiem grašiem ???

  10. Kasgrib s tradat tiem nav problems diemžél tie laiki kadpar loderéśanu maksája ir vésture😈

  11. Padsavienības laikos ravēšanā daudzviet strādāja guculietes. Ja brigadieris sākumā pieradināja pie stingrām prasībām, tad strādāja labi. Uz lauka bija jau gaismai austot, tad karsto laiku atpūtās,bet pievakarē rāvās līdz tumsai. Parasti izdarija vismaz 3 reizes vairāk par vietējām laukstrādniecēm. Galvenais, ka bija jābūt stingrībai. Ja juta, ka groži tiek atlaisti vaļīgāk, tad vēlāk labu darbu prasīt bija grūti.

  12. Meklēju darbinieku,bet nav kas par velti strāda.Tatad neviens negrib strādat.Maitas.

  13. Pasakiet kā ar atalgojumu, es pateikšu, kā ar meklēšanu Jums veiksies!

  14. tiesi taa maksat negrib un algas diena vel pamanaas nosmaukt,no ta pasa mazumina,,no pieredzes,,

  15. vini visi grib lai strada tik pat ka par velti

  16. Zinu šos darba meklētājus. Sasola nezko, bet īstenībā pamet 180 Eiro pēc mēneša darba bez brīvdienām.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+