Foto: LETA

VEF pils atjaunošanā atklājas brīnumi 6

VEF Kultūras pils rekonstrukcijas laikā strādnieki atklājuši dīvainības ēkas būvniecībā, kas notika pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Šis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis celts no visa, kas pēckara Rīgā gadījies pie rokas – akmeņiem, šķembām un pat vienkārši – gružiem. Par laimi, ēkas nesošās konstrukcijas gan tiek vērtētas kā pamatīgas, vēstīja “TV3 Ziņas”.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

VEF Kultūras pils celtniecība uzsākta piecdesmitajos gados. Pirmais koncerts notika 1960. gada 1. martā. Būvuzraugs Oļģerts Jurgensons demonstrē no kādiem materiāliem tapušas VEF kultūras pils konstrukcijas pie galvenās ieejas ēkas ārpusē. Sagrūsti akmeņi, būvgruži, kaut kādi nezināmas izcelsmes pārpalikumi, betona pavisam maz.

Būvuzraugs uzsver – pēckara Rīgā būvniecībā dominēja steiga un paviršība. Pagaidām nav izdevies noskaidrot, kas cēla VEF kultūras pili. Pavirši būvētas arī iekštelpas. Piemēram, Lielās zāles grīdā ieklāti nekvalitatīvi dēļi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Būvuzraugs norāda, ka paviršības celtniecībā sadārdzinās ēkas rekonstrukciju, jo atklāto iepriekš nevarēja paredzēt. Daļu izmaksu sedz no Eiropas fondu naudas. Būvnieki sola ēku nodot ekspluatācijā kā paredzēts – 17.oktobrī. Svinīgā atklāšana notiks pēc mēneša – četras dienas pēc kārtas.

VEF kultūras pils vadītāja norāda, ka pēc restaurācijas pils var kļūt par pagaidu akustisko koncertzāli. Ēku savā ziņā var uzskatīt par lielāko kultūras centru Latvijā, jo tā ir mājvieta 43 pašdarbnieku kolektīviem. Rekonstrukcijas kopējās izmaksas ir aptuveni 12 miljoni eiro.