Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. septembris, 2012
Drukāt

Veicinot pilsētas un lauku mijiedarbību 


Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Krustpils novads ir viens no tiem Latvijas novadiem, kam nav sava administratīvā centra, turklāt pašvaldības administrācija izvietojusies ārpus novada teritorijas – Jēkabpilī, vienā no Latvijas lielajām pilsētām.

Tiesa, novada pašvaldības mājvieta atrodas bijušās Jēkabpils rajona padomes ēkā, ko tā ieguvusi savā īpašumā. Kā veicas saimniekošana lielas pilsētas tuvumā, par to saruna ar Krustpils novada domes priekšsēdētāju 
KĀRLI PABĒRZU.

 

 

– Lūdzu, raksturojiet sava novada īpatnības tuvāk!

– Viss Krustpils novads, pavisam seši pagasti, atrodas Latgalē, Daugavas labajā krastā, tomēr novads darbojas Zemgales plānošanas reģionā, tāpat kā Jēkabpils pilsēta. Protams, sava administratīvā centra trūkums ir liels mīnuss, taču Jēkabpils pilsētas tuvums dod arī savus plusus. Ne velti Krustpils novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2013. – 2030. gadam paredzēts veicināt Jēkabpils pilsētas un lauku savstarpējo mijiedarbību gan pakalpojumu, gan atpūtas jomā. Izmantojot Jēkabpils pilsētas tuvumu un attīstot industriālās un agrārās teritorijas, novads būtu pievilcīgs potenciāliem investoriem un atbilstošs esošajiem uzņēmējiem. Protams, ciešas saiknes ar pilsētu mums ir jau tagad, bet tās varētu kļūt vēl ciešākas. Īpaši tāpēc, ka abām pašvaldībām ir vienas un tās pašas ģeogrāfiskās un saimnieciskās priekšrocības – atrašanās Zemgales, Latgales un Vidzemes krustcelēs un visas iespējas, ko dod lielās auto un dzelzceļa transporta artērijas Rīga–Jēkabpils un Rīga–Krustpils un tālāk virzienā uz lielajām pilsētām Daugavpili un Rēzekni. Ceram, ka nākotnē šīs iespējas varēsim izmantot pilnīgāk, lai novada teritoriju varētu attīstīt vienmērīgāk. Pašlaik mums ir neliels iedzīvotāju skaits – sešos pagastos kopā tikai 6600. No tiem aptuveni 2000 cilvēku dzīvo vienā pagastā – Kūku. Atašienes pagastā, kas ir lielākais novadā, dzīvo vismazāk cilvēku – tikai 700. Agrāk tikpat daudz cilvēku dzīvoja vienā pašā Atašienes centra ciematā, tātad iedzīvotāju skaits visā pagasta teritorijā strauji samazinājies. Mazs mierinājums ir pateikt, ka pie vainas ir lielais attālums no Jēkabpils un tas, ka pagastā atrodas lielas purva platības.

– Varbūt uz citurieni pārcēlušies cilvēki un peļņā uz ārzemēm aizbraukušie ar laiku atgriezīsies.

– Šajā ziņā esam pesimisti. Jā, Atašienes teritorijā varētu attīstīt kūdras ieguvi, jo tur ir lieli tās krājumi, varētu attīstīt arī kādu citu nozari. Bet bez valsts atbalsta cilvēkus neatgūsim, pārāk daudz problēmu.

 

Piemēram, Atašienē būtu jābūvē jaunas elektrolīnijas, jo nepietiek elektroenerģijas resursu. Kā atraisīt vietējo iedzīvotāju, īpaši uzņēmēju, iniciatīvu, ja, piemēram, viņiem nereti bez elektrības jādzīvo nedēļu un pat ilgāk? Tiesa, “Latvenergo” atrada iespēju, lai pagājušajā gadā sāktu un šogad pabeigtu vienas augstsprieguma kabeļu līnijas izbūvi. Taču ar to vien nepietiek.

 

– Bet novadā taču netrūkst uzņēmīgu cilvēku, kas arī citiem liek uzdrošināties.

– Jā, mums ir daudz lielisku lauku saimnieku, piemēram, Andris Felss Krustpils pagastā, kas ar savu uzcelto rapšu un linsēklu eļļas ražotni ir labs paraugs daudziem Latvijas lauksaimniekiem, Andris Dārziņš Kūku pagastā, kas gadiem ilgi pazīstams kā lielisku kartupeļu un graudu ražu meistars. Īpaši esam gandarīti par jauniem cilvēkiem, kas nebaidās attīstīt savu biznesu. Tā Vīpes pagastā Guntis un Aija Ozoliņi, attīstot savu kokaudzētavu “Meža Rasas”, audzē skujkokus, lapkokus un dekoratīvos krūmus. Arvien paplašinot piedāvāto stādu klāstu, viņi dod lielu ieguldījumu mūsu novada – un arī citu novadu un pilsētu – dārzu labiekārtošanā. Ozoliņu ģimenē novada patriotisma garā aug trīs bērni. Šādas ģimenes ir mūsu nākotne.

– Pilsēta novada cilvēkiem dod darbu. Bet vai ir sācies pretējs process?

– Daļa mūsu cilvēku strādā Jēkabpils skolās, slimnīcā, valsts iestādēs, lielajos uzņēmumos “Ošukalns”, “Jēkabpils PMK” un citos. Tāpat daļa mūsu bērnu mācās Jēkabpils skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Taču nu jau varam runāt par pretējo procesu. Un ne jau tikai tādā nozīmē, ka, piemēram, kāds pilsētas skolotājs pārnāk strādāt uz kādu novada skolu, pilsētas strādnieks – uz lauku uzņēmumu, vai kāda pilsētas ģimene izlemj turpmāk savu atvasi sūtīt uz novada skolu. Esam gandarīti, ka pilsētas uzņēmums savu ražotni pārcēlis uz laukiem. Agrāk SIA “Jēkabpils piena kombināts” atradās pašā Jēkabpils centrā, kas nebija normāli, tagad tas strādā Kūku pagasta Zīlānos.

 

Priecē arī tas, ka pilsētnieki, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos, izvēlas būvēt ģimenes mājas laukos, visvairāk Krustpils un Kūku pagastā. Uzlabojot lauku infrastruktūru, ar projektiem piesaistot Eiropas un valsts naudu, mēs cenšamies pilsētniekus pārvilināt uz laukiem.

 

Pat ja viņi turpina strādāt pilsētā, novadam ir savs labums, jo, ja laukos deklarēta dzīvesvieta, nodokļi arī nāk uz laukiem. Un kur teikts, ka ar laiku šie cilvēki nesāk strādāt laukos!

– Runājot par novada attīstību ilgtermiņā, īpaši ņemot vērā lielās pilsētas tuvumu, kas jums ir būtiskākais?

– Iedzīvotāji ir ieinteresēti, lai ātrāk īstenotos pilsētas plāni izbūvēt Jēkabpils apvedceļu un pār dzelzceļu uzcelt viaduktu. Nav normāli, ka, piemēram, zemniekam ražas laikā, kad druvā minūte dārga, ilgi jānīkst pie pārbrauktuves.

Otrkārt, gan pilsētai, gan mums ļoti svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk bijušā padomju kara lidlauka vietā izveidotu loģistikas centru, kur paredzēts pārkraut un pa ostām sadalīt tranzīta kravas. Uz lidlauku jāatjauno dzelzceļš, jāsakārto infrastruktūra – būs mums jaunas darba vietas. Tā kā paredzēts uz centru vest arī sagataves un detaļas un tur tās montēt, radot pievienoto vērtību, radīsies vēl vairāk jaunu darba vietu.

 

PROJEKTI

2012. GADĀ KRUSTPILS NOVADĀ ĪSTENOTIE UN ŠOGAD UN NĀKAMGAD ĪSTENOJAMIE PROJEKTI

* Ūdenssaimniecības attīstība Krustpils novada Atašienes ciemā

* Krustpils novada Sūnu pamatskolas ēkas kompleksu pasākumu ieviešana siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai

* Ceļu infrastruktūras uzlabošana Krustpils novadā, 1. kārta

* Ūdenssaimniecības attīstība Krustpils novada Krustpils pagasta Spuņģēnu ciemā

* Zivju resursu aizsardzība Krustpils novada ūdenstilpēs

* Ūdenssaimniecības attīstība Krustpils novada Kūku pagasta 
Kūku ciemā

* Ūdenssaimniecības attīstība Krustpils novada Mežāres pagasta Mežāres ciemā

* Ūdenssaimniecības attīstība Krustpils novada Kūku pagasta 
Zīlānu ciemā

* Zivsaimniecisko ekspluatācijas noteikumu izstrāde Krustpils novada ūdenstilpēs

* Krustpils novada Vīpes pagasta sadzīves atkritumu izgāztuves “Poļakas” rekultivācija

* Krustpils novada Variešu pagasta sadzīves atkritumu izgāztuves “Kalngali” rekultivācija

* Krustpils novada Variešu pagasta sadzīves atkritumu izgāztuves “Lejas Smani” rekultivācija

* Krustpils novada Variešu pagasta sadzīves atkritumu izgāztuves “Dimzukalns” rekultivācija

* Krustpils novada Mežāres pagasta sadzīves atkritumu izgāztuves “Stimbenāji” rekultivācija

* Bērnu rotaļu laukuma izveide Krustpils novada Vīpes pagastā

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar Krustpils novada pašvaldību

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+