Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. janvāris, 2015
Drukāt

Krievijas bruņotajos spēkos mēģinās savervēt arī citu valstu pilsoņus (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Krievijas prezidenta Vladimira Putina izdotais dekrēts paredz, ka valsts bruņotajos spēkos dienestu varēs uzsākt arī citu valstu pilsoņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parak­stījis dekrētu, kas paredz, ka Krievijas bruņotajos spēkos varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi. “Putina parakstītais dekrēts paver durvis uz Krievijas armiju visiem 18 gadu vecumu sasniegušajiem jauniešiem neatkarīgi no viņu val­stiskās piederības,” raksta Itālijas laikraksts “La Repubblica”, šo dekrētu nodēvējot par Putina mēģinājumu izveidot “ārzemju leģionu”.

Putina parakstītais dekrēts par izmaiņām noteikumos par militāro dienestu paredz, ka ārvalstu iedzīvotāji Krievijas armijā varēs dienēt tikai kā algotņi. Proti, ar ārvalstniekiem, kuri vēlēsies dienēt Krievijas armijā, tiks slēgts līgums, skaidro Krievijas ziņu interneta vietnes. “Karavīri, kuri ir ārvalstu pilsoņi, varēs pildīt uzdevumus militāru situāciju un bruņotu konfliktu laikā atbilstoši starptautisko likumu principiem un normām, Krievijas Federācijas parakstītajiem starptautiskajiem līgumiem un Krievijas likumiem,” teikts dekrētā. Tajā skaidrots, ka par Krievijas armijas “algotni” varēs kļūt pilngadību sasniedzis jaunietis, kuram būs jāiziet tādas pašas fiziskās un veselības pārbaudes kā Krievijas pilsoņiem, kuri dien armijā. Tiesa, ārvalstniekiem īpaši izveidotai komisijai būs jāapliecina savas krievu valodas zināšanas. Tāpat līgumu ar Krievijas armiju nevarēs slēgt ārvalstu pilsoņi, pret kuriem sākta izmeklēšana, kuri gatavojas stāties tiesas priekšā, kuriem ir krimināla pagātne vai kuriem savulaik bijis piespriests cietumsods.

Itālijas laikraksts “La Repubblica”, atsaucoties uz avotiem Maskavā, norāda, ka šāds dekrēts par ārzemnieku piesaistīšanu Krievijas armijai tika izstrādāts jau 2003. gadā, kad vairākas sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka krievu jaunieši nevēlas dienēt valsts bruņotajos spēkos. Taču tagad dekrēts esot atjaunots tieši Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ. Turklāt, kā Itālijas laikrakstam norādījuši avoti Maskavā, dekrēts parakstīts lielā steigā, un tas nebūt nav pilnīgs.

Jaunie noteikumi par ārvalstnieku iesaisti Krievijas bruņotajos spēkos pieņemti neilgi pēc tam, kad Putins izsludināja arī jauno Krievijas militāro doktrīnu, kurā par galveno ārvalstu draudu Krievijas drošībai tiek nosaukta NATO un tās tuvināšanās Krievijas robežām. Kā norāda Ukrainas angliski raidošais televīzijas kanāls “Ukraine Today”, “ārzemnieku leģiona” veidošana atbilst arī doktrīnā pirmo reizi iezīmētajai Krievijas militārajai taktikai finansēt un veicināt politiskos un sociālos nemierus citās valstīs.

Putins apstiprināja Krievijas jauno militāro doktrīnu 26. decembrī. To valsts Nacionālās drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa vadībā izstrādāja Krievijas armijas un izlūkdienestu augstākās amatpersonas. Doktrīnā uzsvērts, ka “NATO militārās infrastruktūras tuvināšanās Krievijas robežām rada nopietnus draudus Krievijas drošībai”. Tajā arī norādīts, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem ir atļauts izmantot taktiskos kodolieročus, lai atvairītu uzbrukumu, kas “apdraud Krievijas valsts eksistenci”. Doktrīnā uzskaitīta virkne draudu, ar ko nākas saskarties Krievijai, tostarp teritoriālie strīdi un “iejaukšanās citu valstu iekšējās lietās”. Taču kā viens no galvenajiem draudiem Krievijai jaunajā militārajā doktrīnā minēta tieši NATO, kurai, Krievijas militārās vadības ieskatā, esot piešķirtas “globālas funkcijas, kas tiek īstenotas, pārkāpjot starptautisko tiesību normas”. Tiesa, kā norāda interneta vietnes “Defense News” militārie eksperti, doktrīna veidota no izteiktām “aizsardzības pozīcijām”.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kaa aarzemnieku legjionaa: Lai mirst citi tautu deeli!

  2. Bet tie taču būs “ārvalstu aģenti”, kuri var gāzt pašu Putinu! Kaut kas ar domāšanu šīs valsts austākajos
    ešelonos nav kārtībā. Valstij ar miljonu armiju vēl vajag ārzemju algotņus, laikam nav kur naudu likt?

  3. Krievijā jau tādas pašas problēmas: iedzīvotāju skaits nemitīgi samazinās un jauniešu veselības stāvoklis slikts, ka armijai neder.

    • Вот не переживай за Россию, на твой век хватит в ней народу, чтобы расскатать тебя в лепёшку. За свою страну лучше переживай, а то скоро вас совсем не останется. Вымираете да разбегаетесь из этого рая…

  4. Krieviem sāk pietrūkt lielgabalu gaļa? Hitlers arī tā darīja.

Vācijā afgāņu pusaudzis izvarojis un nogalinājis studenti (1)Vācijā ir aizturēts 17 gadus vecs patvēruma meklētājs afgānis, kuru tur aizdomās par 19 gadus vecas studentes izvarošanu un slepkavību, sestdien paziņoja policija un prokuratūras darbinieki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+