Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. oktobris, 2015
Drukāt

Piena ražotāji veido pašpalīdzības fondu (3)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Spānijas piena ražotāju asociācijas prezidents 12. septembrī savā fermā izlej pienu, tā protestējot pret zemajām iepirkuma cenām Galīcijā valsts ziemeļrietumos.

Ieilgstot piena krīzei, vairāku ES dalībvalstu lauksaimnieki sākuši darbu pie jaunu instrumentu gatavošanas grūtību pārvarēšanai. Latvijas ražotāji šādai rīcībai vēl nejūtas gatavi. Ņemot vērā agrāko pieredzi, iniciatīva tiek gaidīta no valsts. Beļģijā un Itālijā ražotāji sākuši nopietni vērtēt iespējas veidot pašpalīdzības fondus. “Tā kā piena iepirkuma cena visās dalībvalstīs ir zemāka par pašizmaksu, viņu mērķis ir izveidot fondu 2016. gadā un trīs gadu laikā sakrāt naudu nākamajai krīzei. Fondu finansēšanā piena ražotāji mēģina iesaistīt visus pārtikas produktu ražošanas posmus, tostarp piena ražotājus, piena pārstrādes uzņēmumus un vairumtirgotājus,” teic Silvija Dreijere, Latvijas pārstāve ES lauksaimnieku centrālās organizācijas un Eiropas Komisijas darba grupā “Piens un piena produkti”.

Viņa vērš uzmanību, ka pirms vairākiem gadiem līdzīgs modelis izveidots ASV, kur fiksē izmaksu pozīcijas, piemēram, kukurūzai un sojai, rēķina piena pašizmaksu un salīdzina to ar piena cenu. Piena ražotāji fondā var veikt trīs dažāda veida iemaksas atkarībā no riskiem, ko viņi apdrošina. Krītot piena iepirkuma cenām, viņi saņem atlīdzību atkarībā no veikto iemaksu lieluma. “Nesen ASV informēja, ka vairākos štatos jau notiek modeļa uzlabošana. Pērn, pirmajā jaunās shēmas darbības gadā, tajā iesaistījās ražotāji no plašas teritorijas,” stāsta S. Dreijere.

Sanāksmē arī stāstīts par to, ka Beļģijā zemnieki vienojušies ar vairumtirgotājiem par 2,7 centu piemaksu par kilogramu piena nākamajā pusgadā. Piemaksa būs par vēsturisko daudzumu, kas veidojas no lielveikalos pārdotā svaigpiena, sviesta un krējuma. Beļģijā pēc šajā gadā notikušās ES piena kvotu atcelšanas piena ražošana kāpusi par 0,5%.

Itālijā zemnieki ļoti aktīvi darbojas, lai valstī neievestu piena izejvielas siera ražošanai. Tātad, lai sieru ražotu vien no Itālijā slauktā piena. Itālijā vidējā piena iepirkuma cena ir visaugstākā ES – 34,5 centi. Maksājamā soda nauda par kvotas pārsniegumu – 30 miljoni eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā vidējā iepirkuma cena pienam ir 22 – 23 centi par kilogramu, Lietuvā 20 centi, bet Latvijā 20,5 centi.

Igaunijā likvidēti 5% ganāmpulku. Latvijā šogad – 3,6% jeb 1040 ganāmpulki, vēsta Lauksaimniecības datu centrs. Pārējiem aptuveni 9000 ražotāju vidējais naudas apgrozījums samazinājies par 31%, bet peļņa par 77%. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā paredz – tendencei turpinoties, nākamajā gadā izdzīvošanas grūtības būs aptuveni 69% saimniecību.

Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga teic, ka Latvijā, ņemot vērā smagnējo partneru attiecību modeli, kur svarīgu vietu ieņem konfidencialitātes jautājumi, no tirgotājiem ļoti baidās piena pārstrādes uzņēmumi. “Sākt sarunas par godīgu naudas ienākumu sadali būtu grūti, kur nu vēl vienoties. Tas ir jautājums par politisko gribu. Iniciatīvai par sēšanos pie sarunu galda ir jānāk no Zemkopības ministrijas. Lauksaimnieku organizācijas būs gatavas piedalīties sarunās kaut vai tāpēc, lai diskutētu par procentuālo ienākuma sadali piena cenā. Par pašpalīdzības fonda veidošanu – uzskatu, ka vēl neesam pietiekami kooperējušies, tāpēc arī nebūsim gatavi samest naudu. Ja nu valsts ik gadu no subsīdijām noteiktu procentu piešķirtu, tad mehānisms darbotos,” tā I. Alpa-Eizenberga.

Igaunijas Piena ražotāju asociācijas vadītājs Āvo Mulders uzsver lauksaimnieku bezspēcību sarunās ar piena pārstrādes uzņēmumiem. “Mums apgalvo, ka piena ir pārāk daudz, nevar pārdot piena produktus, tāpēc iepirkuma cenai ir jābūt tādai, kā to vēlas pārstrādātāji. Ja pienu pārdod kooperatīvi, tad pārstrādes uzņēmumi tiem maksā par 25% mazāk nekā zemniekiem, kas noslēguši tiešos līgumus ar viņiem. Vēlamies piesaistīt Igaunijai kādu lielo Rietum­eiropas kooperatīvu, tomēr šis process notiek lēni,” tā Ā. Mulders.

S. Dreijere, saprotot, ka saimniecībās piena ražošanā patlaban ir “optimizēts viss, kas iespējams”, aicina ik mēnesi pārskatīt ražošanas izmaksas un slaukt maksimāli iespējamo piena daudzumu, lai saimniecībai nodrošinātu iespējami lielāku naudas plūsmu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ————–Beļģijā zemnieki vienojušies ar vairumtirgotājiem par 2,7 centu piemaksu par kilogramu piena nākamajā pusgadā.————–
    ======
    Bet pie mums, stulbo politiķu zemē vairumtigotāja funkcijas ir piesavinājušies mazumtirgotāju tirzdniecības tīkli un spiež ražotājus dot viņiem VAIRUMATLAIDES tādējādi pilnīgi izkropļojot mazumtirdzniecības tirgu un diktējot ražotājiem cenas un noteikumus.

  2. Tik tiešām – dullīši !
    Pat necenšas dibināt PĀRSTRĀDES kooperatīvus.
    Protams, ka esošie, par jevrijas naudu dibinātie pārstrādātāji būs ar rokām un kājām PRET .
    .
    No pašpalīdzības naudas “valsts” nokāsīs NODOKLI !

  3. Nu dulburi – turpināsim tik celt lielfermas un biogāzes monstrus, lai pēc tam miljonus vērtās celtnēs
    par ES fondu naudu svilpo vējš, bet pašus zemniekus noliktu zem ūtrupes āmura, ja jau šogad likvidēti vairāk nekā 1000 govju ganāmpulku! Kad vienreiz ZM un Latvijas laukos uzradīsies īsts saimnieks?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+