Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. novembris, 2012
Drukāt

Veido sadarbību ar Krievijas piensaimniekiem


Nesen no neparasta, tomēr, kā atzīst paši dalībnieki, negaidīti noderīga, ļoti piesātināta pieredzes apmaiņas un vienlaikus arī atpūtas brauciena Krievijā atgriezās a/s “Rīgas Piena kombināts” un a/s “Valmieras piens” piena piegādātāji. Braucienu rīkoja Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union”, kurā apvienojušās abas iepriekš nosauktās ražotnes. 


“Krievu cilvēku atsaucība mani nepārsteidza, tomēr biju ļoti pārsteigta par kārtību tajās fermās, kur ciemojāmies. Kā baznīcā. Augsti vērtēju arī Krievijas darbinieku profesionālo attieksmi pret darbu. Agrāk kaimiņvalsts fermās to raksturoja vienaldzība un paviršība. Un vēl – mums Latgalē darbam fermās ir grūti atrast labus darbiniekus, tāpēc pārsteidza gados jaunie Krievijas fermu darbinieki un speciālisti,” spilgtākos brauciena iespaidus atceras a/s “LIS Latgale” valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane.

 

Vienādas tehnoloģijas

“Mums parādīja divas lielās saimniecības, un, godīgi sakot, pārņēma mazvērtības komplekss – vienā saimniecībā bija 70 000, bet otrā 30 000 hektāri zemes,” par Krievijas melnzemes joslā redzēto piebilst SIA “Kalnāji” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Butāns. Viņš teic, ka Krievijas fermās pienu slauc ar modernām slaukšanas iekārtām un lauku darbiem izmanto “John Deere”, “Case” un citu rietumvalstīs atzītu zīmolu lauksaimniecības tehniku.

Vidējais izslaukums “Food Union” akcionāram Andrejam Beshmeļņickim piederošajā 1200 govju ganāmpulkā pārsniedz 7000 kg no govs, bet Krievijas–Vācijas kopuzņēmuma “Ekoniva” fermā, ko arī apskatīja Latvijas piena ražotāji un kur mājvieta ir 10 000 govīm, – 8000 kg no govs.

V. Butāns teic, ka kvalitātes ziņā Latvijā ražotais piens ir labāks nekā kaimiņvalstī slauktais.

Trīs dienu laikā astoņu piena ražotāju un ekspertu grupa no Latvijas paspēja īsā ekskursijā apskatīt Maskavu un Voroņežu, pabūt uzņēmuma “Food Union” akcionāram Andrejam Beshmeļņickim piederošajā Hrenovas zirgaudzētavā un divās piena ražošanas fermās, tikties ar Bobrovskas rajona vadītāju, kā arī piedalīties diskusijā par nozares samezglojumiem. Piebildīšu, Voroņežas apgabals, kurp grupa devās ar ātrvilcienu, Krievijā ir ievērojams ar milzīgajām lauksaimniecības zemju platībām (līdzīgas platības ir vēl Krasnodaras apgabalā) un kontinentālo klimatu, kas piena ražošanai vasarā ir nedaudz par skarbu.

 

Līdzīgas problēmas

“Food Union” izejvielu iepirkuma direktors Nikolajs Iļjinskis uzsver – šā brauciena mērķis bija iepazīstināt Latvijas piena ražotājus ar Krievijas fermeriem un sākt diskusiju par nozares un lauksaimniecības samezglojumiem, kas abās valstīs ir līdzīgi. Piemēram, jauno cilvēku aizplūšana no laukiem uz pilsētu. Viņš uzsver – Latvija ar saviem dabas apstākļiem ir kā radīta piena ražošanai, turklāt piena ražošanas iespējas mūsu valstī patlaban ne tuvu nav izmantotas. Viņš arī atzīst – pēc darba sākšanas Latvijā bijis pārsteigts par vietējo piena ražotāju ganāmpulku augstajiem ražības rādītājiem.

“Esmu redzējis daudz piena ražotāju saimniecību un ļoti apbrīnoju Latvijas zemniekus. Augstā izslaukuma, piena kvalitātes, labo tauku un olbaltumvielu rādītāju sasniegšanai ir jāiegulda ļoti daudz darba. Mēs patlaban pārņemam Latvijas pieredzi saimniecībās Krievijā,” tā N. Iļjinskis.

Kāda ir Krievijas piensaimniekiem noderīgā pieredze? “Food Union” izejvielu iepirkuma direktors teic, ka Latvijā uz ļoti pareiziem pamatiem ir nostādīta teliņu audzēšana un apsēklošanas darbs. Tāpat Latvijas fermās ir divas reizes augstāks darba ražīgums nekā Krievijā. Uz vienu darbinieku Latvijā vidēji ražo vienu tonnu piena. Savukārt Krievijā ir pieejama labāka lopbarība. Krievijas piena ražotāju fermās ir arī jātiek galā ar likumā noteikto pieļaujamo darba dienas ilgumu, bet Latvijā katrs ganāmpulka īpašnieks darbojas, kamēr darbs ir paveikts.

Ko noderīgu mūsu piena ražotāji guva braucienā uz Krieviju? Normunds Kalniņš, SIA “Sidgunda-2” valdes priekšsēdētājs: “Redzējām, ka Krievijā darbojas federālā programma cilvēku noturēšanai laukos – tiek būvēti bērnudārzi un citi sociālie objekti. Valsts atbalsta ieguldījumus lielfermu būvniecībā. Arī algas mūsu Latvijas līmeņa speciālistiem Krievijā ir augstākas nekā mūsu valstī. Mums būtu jāmācās arī vietējo pašvaldību attieksme pret ceļiem.” N. Kalniņš teic, ka pēc redzētā Krievijā viņš uzskata – kaimiņvalsts piena ražošanā patlaban ir apsteigusi Latviju par aptuveni pieciem gadiem.

Braucienā uz Krieviju piedalījušies saimnieki atzina, ka Krievijā viņi nebija bijuši vairākus desmitus gadu, tāpēc pārsteidzis redzētais Maskavā – tā kļuvusi par eiropeisku pilsētu. Mūsu piena ražotāji Hrenovas zirgaudzētavā izmantoja arī viņiem piedāvāto iespēju izvizināties augstas klases rikšotāju pajūgā vai zirga mugurā. Laba atslodze pēc ikdienas rūpēm. Kā teic V. Sarkane, secinājums par trīs Krievijā pavadītajām dienām – svētīgs un noderīgs brauciens.

N. Iļjinskis uzsver – “Food Union” sadarbība ar aptuveni 500 piena piegādātājiem neaprobežojas ar pieredzes apmaiņas braucienu rīkošanu. Latvijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums arī regulāri noskaidro zemniekus interesējošās tēmas un rīko par tām seminārus.

“Piena pašizmaksas samazināšanas iespējas šajās mācībās aizvien ir zemniekus visvairāk interesējošais jautājums. Tāpat nepārtraukti sadarbojamies augstas piena kvalitātes latiņas noturēšanā. Aizvien mūsu sadarbības partnerus informējam par uzņēmuma iecerēm un rīkojam produktu degustācijas,” tā N. Iļjinskis.

Viens no šo mācību rezultātiem ir arī tas, ka uzņēmuma sadarbības partneri piegādā vien augstākās kvalitātes pienu.

Viņš stāsta, ka patlaban “Food Union” saviem piena piegādātājiem jau plāno nākamo pieredzes apmaiņas braucienu – pie kolēģiem Sanktpēterburgas apgabalā, kur ir līdzīgi dabas apstākļi kā Latvijā un kur labākajās fermās slauc vidēji 10 000 – 11 000 kg piena no govs. Tāpat iecerēts Krievijas piensaimnieku brauciens pie Latvijas kolēģiem.

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS “Rīgas Piena kombināts”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+