Foto: LETA

Veidos darba grupu bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanai 1

Labklājības ministrija (LM) kopīgi ar citu iesaistīto institūciju pārstāvjiem septembrī veidos darba grupu, lai izvērtētu nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumus bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, tostarp, sociālā darba un sociālo pakalpojumu nodrošinājumā krīzes situācijā ģimenēm ar bērniem un bāriņtiesu darbībā, vēsta LM.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Par to otrdien, 8.jūlijā, tiekoties ar Bāriņtiesu pārstāvjiem, vienojās labklājības ministrs Uldis Augulis un LM speciālisti. Plānots, ka darba grupā LM aicinās piedalīties pašvaldību sociālo dienestu, bāriņtiesu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Tikšanās laikā ministrs uzklausīja Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētājas Baibas Melderes, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja Aivara Krasnogolova un Jēkabpils bāriņtiesas pārstāvja Tāļa Zalvas viedokli par bāriņtiesu sistēmas darbību un konstatētajām problēmām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krasnogolovs uzsvēra, ka jebkurš bāriņtiesas pieņemtais lēmums ir sensitīvs, kādai no pusēm nepatīkams, strīdīgs, un ar to nekad visi nebūs apmierināti. Savukārt, izvērtējot bāriņtiesu paveikto, pērn no apmēram 1700 Rīgas bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem tikai divi atzīti par nekvalitatīviem. Tāpat viņš uzsvēra, ka bāriņtiesās strādā darbinieki ar darbam atbilstošu izglītību psiholoģijā, jurisprudencē, sociālajā darbā, pedagoģijā un medicīnā. Tomēr papildu apmācība vienmēr ir labs veids, kā pilnveidot darbinieku zināšanas, īpaši specifiskos jautājumos, atzina Krasnogolovs.

“Izvērtējot visu pušu viedokli, ir skaidrs, ka galvenais jebkurā situācijā ir bērns un neviens ar nolūku nevēlas nepamatoti izraut bērnus no ģimenēm,” uzsvēra ministrs, norādot – vienpusējais viedoklis par bāriņtiesu kompetenci lielā mērā veidojas tādēļ, ka tās, darbā saskaroties ar dažādām emocijām, pretrunīgām situācijām un neizpratni, nedrīkst paust savu viedokli un attieksmi par konkrētiem notikumiem cilvēku un ģimeņu privātajā dzīvē.

Pašlaik pašvaldībās ir izveidotas 145 bāriņtiesas. 2013. gadā kopumā bāriņtiesas pieņēma 14 869 lēmumus, no kuriem 85 tika pārsūdzēti. Kopumā no visām pārsūdzētajām lietām seši lēmumi tika atcelti.

Ņemot vērā pušu pausto viedokli, labklājības ministrs aicināja bāriņtiesu pārstāvjus veicināt un vairāk sekmēt sadarbību ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un arī reģionālajām bāriņtiesām. Augulis rosina bāriņtiesas informēt un atgādināt par to pienākumiem un tiesībām, kā arī darba kvalitāti, jo īpaši uzsverot prevencijas pasākumu un atbilstošu pakalpojumu nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem, lai bāriņtiesai nebūtu iemesla bērnu šķirt no ģimenes.

Tāpat puses bija vienisprātis, ka vairāk ir jāskaidro sabiedrībai bērnu tiesību aizsardzības sistēma, bāriņtiesu darbības mērķi un atbildība, kā arī sociālo pakalpojumu nepieciešamība un savlaicīgs darbs ar ģimenēm, kurās konstatētas dažādas sociālas problēmas. Nereti ģimenei ikdienas sadzīves jautājumu risināšanā nepieciešama ne tikai materiāla, bet arī emocionāla un praktiska palīdzība. Savukārt nevar pieļaut situācijas, kad bērna veselībai un dzīvībai draud briesmas.