Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. augusts, 2015
Drukāt

Veidos programmas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības un darbības atbalstam (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Vieta starp Hanzas un Skanstes ielu, kur paredzēts celt laikmetīgās mākslas muzeju.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds plāno izveidot speciālas programmas muzeja būvniecības un darbības atbalstam.

Kā liecina Kultūras ministrijas (KM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums, šajās programmās fonds piedāvās iespēju neierobežotam personu lokam, tostarp jebkurām fiziskām un juridiskām personām, ziedot mantu un naudu Laikmetīgās mākslas muzeja izveidei un funkciju nodrošināšanai.

Tajā pašā laikā Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, kuru dibinājuši “ABLV Charitable Foundation” un Borisa un Ināras Teterevu fonds, apliecinājis, ka ieguldīs arī savus līdzekļus, lai savāktu muzeja būvniecībai nepieciešamo finansējumu 30 miljonu eiro apmērā.

Pēc muzeja atklāšanas 2021. gadā tā darbību plānots organizēt atbilstoši privāta akreditēta muzeja darbības principiem, cita starpā paredzot, ka tas var pretendēt uz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kultūrvēsturisku, tēlotājas mākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu īstenošanai. Muzejs varēs pretendēt arī uz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Nacionālajā muzeju krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanai, saglabāšanai un restaurēšanai, līdzvērtīgi kā to var darīt jebkurš cits akreditēts muzejs.

Muzeja krājumu plānots veidot no pamatkrājuma, palīgkrājuma, apmaiņas krājuma un Aizkraukles bankas kolekcijas krājuma, kura nodrošina finansiālo atbalstu muzeja kolekcijas veidošanai laika posmā līdz 2021.gadam, kopumā piešķirot 1 422 872 eiro. Iepirktie darbi tiks bez atlīdzības nodoti KM valdījumā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma un ekspozīciju veidošanai.

Muzeja krājuma komplektēšana tiks veikta arī no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētā individuālā projekta “Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam” Norvēģijas finanšu instrumenta piešķirtā granta iepirktiem darbiem, dāvinājumiem, ziedojumiem un citiem finanšu avotiem.

Muzeja krājuma veidošanas projektam papildus valsts budžeta līdzekļiem “ABLV Bank” ieguldījums projektā, kā arī muzeja kolekcijas izveidē veido 719 384 eiro. 32 000 eiro ieguldījis Alfrēda Topfera fonds F.V.S. Savukārt projektā “Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam” ieguldījums ir 449 149 eiro.

Informatīvajā ziņojumā arī pateikts, ka fonda iniciatīva piesaistīt finansējumu muzeja projekta īstenošanai un tā būvniecībai ļaus ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus, jo spēku zaudējis Ministru kabineta rīkojums, kas paredzēja publiskās un privātās partnerības modeli muzeja būvniecībā.

Kā ziņots, 2014. gada 30. oktobrī KM un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Nodomu protokols parakstīts, pamatojoties uz veiksmīgo ilgtermiņa sadarbību starp KM, “ABLV Charitable Foundation” un Borisa un Ināras Teterevu fondu kā ievērojamiem Latvijas laikmetīgās mākslas jomas mecenātiem un “ABLV Bank” kā galveno atbalstītāju Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanā, pamatojoties uz 2005. gada 23.septembrī noslēgto sadarbības līgumu.

Līdz 2021. gada 18. novembrim fonds par tā dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem partnerībā ar KM īstenos Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, kā arī nodrošinās muzeja darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp krājuma veidošanu, uzturēšanu un papildināšanu.

Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies finanšu darījumu un atpūtas centra “New Hanza City” teritorijā, kas tiek attīstīts bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu.

Jau ziņots, ka atsevišķas topošā muzeja programmas varētu īstenot arī pirms muzeja uzbūvēšanas. Paredzēts, ka testa modelis veidotu aizmetņus sadarbības formām ar plašāku sabiedrību, izzinātu mērķauditorijas vēlmes un uzvedības modeļus, kā arī radītu uzticību Laikmetīgās mākslas muzejam Latvijas institucionālajā vidē.

Muzejs plāno īstenot “Izkliedētā muzeja” stratēģiju, kurā paralēli izstādēm un muzeja krājumu pastāvīgajai ekspozīcijai tā raksturu lielā mērā noteiks darbības, kas vērstas uz sociālās mijiedarbības veicināšanu starp dažādām sabiedrības grupām.

Laikmetīgās mākslas muzejs vēlas būt lielākā mākslas izstāžu zāle Baltijā, kurā būs izvietota muzeja ēkas ekspozīcijas daļa un tās plānojumā izstāžu zāles, kurās pastāvīgajai, uz muzeja krājumiem balstītājai ekspozīcijai kopumā būtu atvēlēti līdz 3000 kvadrātmetru, savukārt īpašajām programmu izstādēm – lielākā mākslas izstāžu zāle Baltijā ar platību līdz 2000 kvadrātmetru –, kā arī mazās izstāžu zāles platībā no 150 kvadrātmetriem līdz 400 kvadrātmetriem.

Plānots, ka muzejs pildīs sociālās platformas funkciju, kurai plānojumā būtiska vieta būs atvēlēta ar ekspozīciju nesaistītām telpām – multifunkcionālai auditorijai ar 200 vietām, bibliotēkai un lasītavai, kopdarbes telpām, izglītības projektu klasēm, mākslas augstskolu studentu eksperimentālajai laboratorijai un kafejnīcai.

Kolekcijas krātuvi paredzēts izveidot atsevišķi no muzeja publiskajām telpām.

Pēc muzeja koncepcijas apstiprināšanas plānots sākt arhitektūras metu konkursa kuratora atlasi un konkursa nolikuma izstrādāšanu, kuru plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Arhitektūras metu konkurss notiks divos posmos, un to ir plānots pabeigt līdz 2016. gada 1. maijam.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien valdības sēdē novēlēja veiksmi muzeja projekta īstenošanā. Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) ministriem skaidroja, ka mecenātu izmantošana muzeja veidošanā ir valstij izdevīgākais veids.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Njā, gaidīšu , kad RTU pārtaps par īstu Latvijas laikmetīgās mākslas muzeju. Pamazām arvien vairāk sāk nepatikt NA kūrētā kultūrpolitika. Tas iesākās jau ar gardegunes Melbārdes reklāmas seju Dziesmu svētku kopkorī translācijas laikā. It kā nebūtu 60, 70-gadīgu sieviešu no Latvijas mazpilsētām, kas piedalījušās teju visos dziesmu svētkos, ko reklamēt.

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+