Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. februāris, 2015
Drukāt

Veidos sešus kompetenču centrus; piecas skolas saglabās pašreizējo statusu

Foto: ShutterstockFoto: Shutterstock

Otrdien, 24. februārī, valdība apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepciju, kas paredz līdz 2020. gadam Latvijā izveidot sešus profesionālās izglītības kompetences centrus kultūrizglītības jomā, LA.lv pastāstīja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Kauliņa.

Plānots, ka kompetences centri sekmēs profesionālās vidējās kultūrizglītības kvalitātes pieaugumu, izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām un reģionālajām vajadzībām, kā arī nodrošinās absolventu konkurētspēju un spēju pielāgoties darba tirgus mainīgajai videi, norāda Kauliņa. Viņa uzsver: līdz šim būtisks šķērslis profesionālās kultūrizglītības sistēmas tālākajai attīstībai ir bijusi kultūrizglītības iestāžu sadrumstalotība.

“Kompetences centru izveidošanas mērķis ir pilnveidot kvalitatīvu vidi Latvijas kultūras kapitāla bagātināšanai, izkopt jaunos talantus mākslās un mūzikā, stimulēt radošo daudzveidību un radīt priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu radošo industriju attīstībai,” uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde.

Rīgā plānoti divi profesionālās izglītības kompetences centri – no tiem viens tiks izveidots uz Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas esošās bāzes, bet otrs paredz izveidot Nacionālo Mākslu vidusskolu, kurā kā atsevišķas administratīvas vienības pastāvētu Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskola un Rīgas Doma kora skola.

Īpašu nozīmi kompetences centru izveidei KM saskata reģionu attīstības kontekstā, jo četri no jaunveidojamajiem kompetences centriem būs izvietoti Latvijas reģionos – Kurzemē atradīsies Ventspils Mūzikas vidusskola un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, Vidzemē – Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, bet Latgalē tiek plānota kompetences centra izveide uz pašreizējās Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas bāzes.

“Reģionos izvietotie kompetences centri ne vien turpinās esošās kultūrizglītības tradīcijas, bet būs pamats tālākai attīstībai kultūrā, izglītībā, kā arī turpinās pozitīvi ietekmēt vietējos sabiedriskās dzīves procesus,” skaidro Kauliņa.

Ņemot vērā divu pašvaldību aktīvo iesaistīšanos kultūrizglītības politikas veidošanā un izteikto vēlmi nostiprināt profesionālo kultūrizglītību savās padotības izglītības iestādēs, KM koncepcijas kontekstā iekļāvusi arī Valmieras Mākslas vidusskolu un Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolu “Saules skola”.

Kauliņa arī norāda, ka skolas netiek spiestas apvienoties. Tā kā saņemtas Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas, kā arī Daugavpils Mūzikas vidusskolas atteikuma vēstules, šīs skolas, kā arī Jelgavas Mūzikas vidusskola, saglabās esošo statusu.

KM koncepcija paredz, ka katrs kompetences centrs specializēsies savā darbības virzienā. Rīgas dizaina un mākslas vidusskola veidosies par Latvijas un starptautiska mēroga mākslas un dizaina izglītības iestādi un inovācijas centru. Otrs kultūrizglītības kompetences centrs Rīgā veidosies kā starpnozaru izglītības iestāde, kurā Rozentāla Mākslas vidusskola un Doma kora skola sadarbosies starpdisciplināru projektu īstenošanā.

Ventspils mūzikas vidusskola, veidojot ciešu sadarbību ar Ventspils Augstskolu, specializēsies IT un mākslas sintēzē un attīstīs skaņu digitālas apstrādes segmentu, bet Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola darbosies inovatīvu starpnozares izglītības programmu izveidē kultūras un radošajā industrijā, kā arī tradicionālajā mākslā un mūzikā. Cēsu mūzikas vidusskola turpinās esošās tradīcijas mūzikā un plāno veidot jaunu mācību programmu laikmetīgajā un skatuves dejā, savukārt Rēzeknes kompetences centrs liks uzsvaru uz tradicionālās mūzikas un mākslas attīstību un nemateriālā kultūras mantojuma iekļaušanu profesionālās vidējās kultūrizglītības saturā.

Koncepcijas īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un Eiropas struktūrfondu finansējums, bet finansēšanai var tikt piesaistīti arī citu avotu līdzekļi, skolām iesaistoties dažādos projektos. Nozīmīgs ieguvums ir plānotā ES struktūrfondu finansējuma piesaiste kompetences centru infrastruktūras sakārtošanai un materiāltehniskās bāzes pilnveidei, kvalitatīva mācību procesa un metodikas nodrošināšanai, skaidro Kauliņa.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+