Martins Auers savā beķerejā atteicies no skaidras naudas izmantošanas un ir pārliecināts, ka gandrīz katram pieaugušajam un bērnam ir pieejama kaut kāda veida apmaksas karte.
Martins Auers savā beķerejā atteicies no skaidras naudas izmantošanas un ir pārliecināts, ka gandrīz katram pieaugušajam un bērnam ir pieejama kaut kāda veida apmaksas karte.
Publicitātes foto

Austrijā par skaidru naudu vairs nepārdod pat bulciņas 28

Austrijā pirmais veikals – beķereja – informē klientus, ka tie ar skaidru naudu paliks izsalkuši, jo par pirkumu norēķināties iespējams tikai digitāli.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Īpašnieks Martins Auers ir pārliecināts, ka gandrīz katram pieaugušajam ir pieejama kaut kāda veida apmaksas karte, turklāt bērniem dota iespēja izmantot uzlādējamu priekš­apmaksas karti. “Austrijas Preses aģentūrai” Auers skaidro, ka neatbalsta atteikšanos no skaidras naudas ES mērogā, taču viņa uzņēmumam par labu nākot iespēja izvairīties no naudas skaitīšanas kļūdām un laika ietaupīšana.

Citus iemeslus skaidrās naudas lietojuma ierobežojumiem min EK, kura šī gada janvāra beigās publicēja kopš marta publiskajā apspriešanā nodotu rīcības plānu ES iniciatīvai ierobežot skaidras naudas maksājumus. Iniciatīvas oficiālais mērķis ir vienveidot skaidras naudas darījumu ierobežojumus ES, lai neapgrūtinātu tirgus darbību, jo vairākās ES valstīs, piemēram, Itālijā, Francijā, Spānijā u.c. tādi jau noteikti. Latvijā kopš 2017. gada spēkā ir ierobežojums fizisku personu darījumiem skaidrā naudā, ja summa pārsniedz 7200 eiro, ar mērķi mazināt krāpniecisku darījumu skaitu un nelikumīgi iegūtas naudas legalizāciju. EK īpaši akcentē tieši šo aspektu, respektīvi, rīcības plāna nozīmi organizētās noziedzības un teroristu finanšu darījumu izsekošanā bez pelēkajām bezierobežojumu zonām ES mērogā, jo teroristu darbības finansēšanā plaši izmantoti anonīmi maksājumi skaidrā naudā. Jau nākamgad plānots veikt izmaiņas likumdošanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saskaņā ar EK rīcības plānu pilnīga atteikšanās no skaidras naudas “nodrošinātu nospraustā mērķa sasniegšanu, taču nebūtu piemērots risinājums, jo pagaidām tā vēl ir svarīgs norēķināšanās līdzeklis, kas iesakņojies sadzīvē, turklāt tās alternatīvām nelielu maksājumu gadījumā ir negatīvas puses”. Skeptiķi vērš uzmanību uz EK izteikumu “pagaidām”, tajā saskatot plānu ar laiku pilnībā pāriet uz digitāliem maksājumiem.

Uz šādu modeli virzās Zviedrija, kurai ir īpaša loma naudas vēsturē. Tā kā pirmā valsts Eiropā 1661. gadā izdeva banknotes, un tagad kā pirmā apņēmusies līdz 2030. gadam pilnībā izskaust darījumus ar skaidro naudu valstī. Patlaban Zviedrijā pat baznīcas ziedojumu un sabiedrisko tualešu apmeklējums tiek veikts ar viedtālruņiem un dažāda veida apmaksas kartēm, turklāt kredītkartes iegūšana atļauta jau no septiņu gadu vecuma. Mazumtirdzniecībā 95% gadījumu maksāts tiek digitāli. Zviedrijā plaši izplatīts ir uzskats, ka cilvēkam, kurš obligāti grib norēķināties skaidrā naudā, ir kas slēpjams, jo galu galā arī par Zviedrijā aizliegto prostitūciju un narkotiskajām vielām maksāts netiekot digitāli.

Daudz piesardzīgāka noskaņa valda Austrijā un Vācijā, kurās neuzticība bankām, valūtām un privātsfēras lološana ir ierasta lieta. To apzinās arī politiskās aprindas, kurās nevalda vienprātība par vēlamo notikumu attīstības gaitu. Lai gan jau 2012. gadā Merkeles pārstāvētās partijas CDU biedrs un Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible skaidru naudu kritizēja kā “necaurspīdīgu norēķināšanās līdzekli”, CDU nesen vēlēšanu kampaņas ietvaros uzsvērusi “pilsoņu iespēju pēc paša vēlēšanās norēķināties ar skaidru naudu kā neizslēdzamu brīvas un uz pilsoņtiesībām balstītas sabiedrības pazīmi”.

Arī Austrijā politiķi no dažādām partijām jau izsenis brīdina par ekstrēmiem brīvības un absolūtās novērošanas scenārijiem, kas tika iekļauts arī prezidenta amata kandidāta Norberta Hofera vēlēšanu kampaņā. Skeptiķi brīdina, ka pilnīga pāreja uz digitāliem maksājumiem padarīs iespējamu datu vākšanu un patērētāja profila izveidošanu. Iegūto informāciju varētu pārdot, piemēram, reklāmas aģentūrām, apdrošināšanām, kas attiecīgi ietekmētu iemaksu augstumu, ja klients pastiprināti iegādājas alkoholu vai tamlīdzīgi.

Reklāma
Reklāma

Kā ziņo finanšu portāls “Finanzen100”, amerikāņu finanšu eksperts Saimons Bleks brīdina, ka ES daudzas bankas ir uz sabrukšanas robežas, un būtu īpaši bīstami, atsakoties no skaidrās naudas maksājumiem, iedzīvotājus padarīt pilnīgi atkarīgus no finanšu sistēmas. Cits amerikāņu finanšu speciālists Kenets Rogofs jau 2014. gadā aicināja pāriet uz digitāliem maksājumiem, kas, viņaprāt, stimulētu ekonomiku. Viņa nekritiskais arguments tiek bieži minēts kā viens no galvenajiem EK iniciatīvas iemesliem. Skaidras naudas neizmantošana kredītiestādēm ietaupītu arī naudas uzglabāšanas, bankomātu un apkalpošanas izmaksas, turklāt nestu papildu ienākumus par digitālajiem norēķiniem. Ar papildu ienākumiem šādā gadījumā varot rēķināties arī banku kontu hakeri un viedtālruņus ražojošie koncerni, kuri piedāvā digitālu maksājumu veikšanu.