Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. novembris, 2012
Drukāt

Veiksmīgai vēnu ārstēšanai nepieciešams zinošs speciālists


Foto-Stock.xchngFoto-Stock.xchng

Labs finansējums var arī kavēt medicīnas attīstību un neveicināt ārsta interesi kaut ko mainīt. Par to, nesen apmeklējot flebologu ikgadējo pasākumu Šveicē, pārliecinājās “Dr. Mauriņa vēnu klīnikas” vadītājs flebologs, ķirurgs Uldis Mauriņš. 


 

– Pastāvīgi sadarbojaties ar ārvalstu flebologiem – nesen viņi piedalījās jūsu klīnikas rīkotajā meistarklasē un jūs savukārt esat atgriezies no fleboloģijai veltīta pasākuma Šveicē. Kādas atziņas tur guvāt?

– Šveicē reizi gadā vienkopus pulcējas vairāk nekā 70 vadošo flebologu no Austrijas, Šveices un Vācijas. Notika daudz diskusiju, iezīmējās nākamo pētījumu tendences, kuras ārstiem ir svarīgi saprast, jo tas ļauj prognozēt, kas un kā mainīsies pacientu ārstēšanā nākotnē. Medicīnā nekas nepaliek sastindzis, bet virzās uz priekšu.

Diskusijās flebologi atzinīgi novērtēja mūsu uzņēmību un paveikto. Pat izteica priekšlikumu nākamreiz pie viņiem rīkot pasākumu, kā nodrošināt augsta līmeņa kvalitatīvu pacientu ārstēšanu ļoti grūtos finansiālos apstākļos – tādos, kādi ir Latvijā, kad par viena pacienta terapeitisku ārstēšanu valsts ir gatava maksāt slimnīcai tikai aptuveni 120 latus. Šajā maksā nevar ietilpināt ne tehnoloģiskas, ne personāla, ne kādas citas izmaksas, tomēr pie mums tas tiek nodrošināts. Vienlaikus vāciski runājošās valstis vēnu ārstēšanā Eiropā ir atpalikušas par kādiem gadiem desmit. Jo labs finansējums var kavēt attīstību un neveicināt ārsta ieinteresētību kaut ko mainīt. Tur no valsts puses tiek ļoti labi apmaksātas stacionāros veiktās vēnu operācijas un ārsti, protams, atrod motivāciju, kāpēc vēnas būtu jāārstē slimnīcā. Kādēļ gan viņiem spert šādu soli, kas pilnībā mainītu ierasto ārstēšanu?

– Jūsu pieredze medicīnā ir vairāk nekā divdesmit gadus ilga. Kādas pārmaiņas piedzīvojusi medicīna šo gadu laikā?

– Sākotnēji tā bija ļoti traumatiska un saistīta ar daudzām nopietnām komplikācijām, bet tagad pacientam kāju vēnu saslimšanu varam izārstēt līdzīgi kā vēršoties pie stomatologa. Ārstēšana ir bez rētām, sāpēm un ar minimālu diskomfortu operētās vēnas rajonā un komplikāciju risku, un strauju rehabilitāciju, un, kas šodien nav mazsvarīgi, – strauju atgriešanos darbā. Agrāk, kad traumatiskās operācijas bija saistītas ar smagām komplikācijām, tās bija jāveic stacionārā. Šobrīd, pateicoties medicīnas attīstībai beidzamajos 20 gados, vēnu ārstēšana no stacionāra pārvietojusies ambulatorās iestādēs.

– Kā jūs īsumā raksturotu savā Vēnu klīnikā paveikto?

– Svarīgākais, ka ārstēšanu varam veikt arvien kvalitatīvāk un par mazāku maksu. Piemēram, ar dubultradiālo lāzervadu pacientu ārstēšana ir maz traumatiska, bez sāpēm un rētām, kā arī lielākajā daļā gadījumu nav jāvalkā kompresijas zeķes. Tomēr izšķirošais faktors ir ārsta zināšanas, nevis tikai tehnoloģijas. Klīnikā katra pacienta ārstēšanā vienlaikus tiek izmantotas trīs līdz četras tehnoloģijas, kuras ārsti pārvalda. Mūsu ārsti paši veic pacienta vēnu ultrasonogrāfiju gan to izmeklēšanas, gan operācijas laikā un ārstiem ir dziļas zināšanas par dažādām vēnu variācijas formām.

Līdz gada beigām klīnikā būsim veikuši vairāk nekā 1700 kāju vēnu operāciju. Baltijas valstīs nav klīnikas ar tādu vēnu operāciju apjomu, Vācijā – tādas ir retums.

Par mūsu darba kvalitāti liecina arī garantijas sertifikāts, ar kuru garantējam vēnas slēgumu vai rezorbciju nākamo trīs gadu laikā pēc veiktās lāzeroperācijas, bet, ja ar lāzeru ārstētajā vēnā attīstās rekanalizācija, tad šajā laikā to ārstējam atkārtoti bez maksas. Šādu garantiju varam nodrošināt, tikai pateicoties plašiem pētījumiem un attīstībai, ko esam veikuši šajā jomā, un pārliecībai par sava darba kvalitāti. Protams, neviens nevar garantēt, ka pacientam kājā pēc diviem trim gadiem neattīstīsies jauni vēnu sazarojumi, nesaistīti ar ārstēto vēnu. Kā liecina starptautiskie pētījumi, tādi attīstās 20 – 30% pacientu. Tas ir tāpat kā stomatologs var izārstēt kariesa skarto zobu, taču nevar solīt, ka kariess neveidosies arī citos zobos.

– Kā ārsts varat izvadīt cauri kādai nopietnākai veselības problēmai, bet par savu veselību cilvēkam arī pašam jārūpējas…

– Tas, cik veselīgs ir dzīvesveids, ir katra paša rokās. Ir gūti neapšaubāmi pierādījumi par aptaukošanās negatīvo ietekmi arī uz kāju veselību, par neārstēta paaugstināta arteriālā asinsspiediena, smēķēšanas un citu kaitīgu ieradumu radītām veselības problēmām. Ir jākļūst pieaugušiem un ar nopietna pieauguša cilvēka attieksmi jāizturas pret savu veselību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+