Mobilā versija
+5.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
7. septembris, 2017
Drukāt

Vēja turbīnas kā bojas (1)

Foto - Agnese Gulbe/LETAFoto - Agnese Gulbe/LETA

Kompānija “Statoil” Norvēģijas piekrastes pilsētā Stordā uzkonstruējusi milzu vēja turbīnas, kas nebūs paredzētas uzstādīšanai uz sauszemes vai turpat pie krasta līnijas, bet dreifēs atklātā jūrā. Pirmās piecas vēja turbīnas, kas veidos Pīterhedas vēja fermu, atradīsies 25 kilometru attālumā no Skotijas. Sagaidāms, ka “Hywind” projektā piecas turbīnas ar elektrību apgādās 20 000 mājsaimniecību Skotijā.

Kaut arī turbīnām paredzēts ražot elektrību mājsaimniecībām, pirmās piecas turbīnas vēl kalpos kā izmēģinājums, lai pārliecinātos par to darbību atklātas jūras apstākļos, norāda projekta direktors Līfs Delps. “Turbīnas mainīs nozari, un esam droši, ka to dēļ varēsim samazināt elektroenerģijas cenas,” pārliecināts L. Delps.

Pagaidām gan turbīnu uzbūvēšana ir dārgs prieks – viss projekts izmaksājis 253 miljonus dolāru, taču “Statoil” piesaistījis arī partneri Apvienoto Arābu Emirātu kompānijas “Masdar” izskatā. Projektu daļēji subsidēja arī Lielbritānijas valdība.

Interesanti, ka vēja turbīnu elektroenerģijas cenas kopš 2012. gada samazinājušās par 32%, kas ir krietni vairāk, nekā britu valdība cerējusi, turklāt drīzumā gaidāms vēl viens cenu kritums. Šobrīd vēja turbīnas jau saražo elektrību lētāk nekā jauna atomelektrostacija.

Tomēr tas neliedz vairākām organizācijām iebilst pret jaunu vēja turbīnu izvietošanu Ziemeļjūrā. Piemēram, “RSPB Scotland”, kas ir putnu un savvaļas dzīvnieku aizstāvji, norādījuši, ka ir pret turbīnu uzstādīšanu pie Skotijas, jo jau tagad ik gadu pēc nokļūšanas vēja turbīnās mirst tūkstošiem putnu. “Mēs esam ļoti optimistiski, runājot par peldošajām vēja tehnoloģijām, jo tas ļaus turbīnas novietot tālu no krasta un putnu ligzdošanas vietām, kā arī palīdzēs novērst klimata pārmaiņas, taču mēs iebilstam pret “Hywind” projektu, jo, mūsuprāt, vēja turbīnu šajā reģionā jau ir pārāk daudz,” norāda organizācijas vadītājs Eidens Smits.

Projekts ir unikāls ne tikai ar vēja turbīnu tehnoloģiju, kas paredz zem ūdens atrasties 78 metru garam balastam un trim pietauvošanās trosēm, kas rūpēsies, lai turbīnas neapgāžas (savukārt elektrība no turbīnām plūdīs pa ūdenī iegremdētiem kabeļiem), bet arī ar to, ka projektu izstrādā “Statoil”, nevis kāda ar atjaunojamo enerģiju saistīta kompānija.

Tas parāda, ka “Statoil” cenšas rast alternatīvas fosilajai enerģijai. Kompānijas pārstāve Irēna Rummelhofa norāda, ka peldošās vēja turbīnas glabā milzīgu potenciālu. “Potenciāls ir teju neizmērojams. Šobrīd esam droši, ka peldošās vēja turbīnas darbosies 100 – 700 metru dziļos ūdeņos, taču es domāju, ka varam iet arī dziļāk. Tas mums vēja turbīnu uzstādīšanai pavērtu visu okeānu,” pārliecināta I. Rummelhofa. Kāpēc vēja turbīnas pārņem Ziemeļjūru? Tās ūdeņi ir neparasti sekli, kas turbīnas ļauj bez problēmām pietauvot pie jūras dibena.

Projekts piesaistījis vairāku valstu, piemēram, Francijas, Japānas un Portugāles, uzmanību, jo šobrīd populārās “fiksētās” vēja turbīnas pie valstu krastiem var iegremdēt tikai līdz 40 metru dziļumam, kas neļauj tās novietot vietās, kur būtu stiprāki vēji. Vai pat neļauj izbūvēt vispār, ja ūdeņi pie krastiem ir pārāk dziļi. Savukārt peldošās turbīnas var novietot tālu no krastiem, kur turklāt ir spēcīgi vēji, ar kuru palīdzību peldošās vēja turbīnas var izmantot visu savu potenciālu.

 

 

Uzziņa

Vēja turbīna stiepjas 175 metru augstumā, krietni pārsniedzot, piemēram, Londonas slavenā pulksteņtorņa Bigbena augstumu.

Katra vēja turbīna sver 11 500 tonnas.

Katrs vēja turbīnas asmens ir 75 metrus plats – gandrīz tikpat, cik lidmašīnas “Airbus” spārnu izvērsums.

Turbīnas darbojas līdz pat kilometru dziļos ūdeņos.

Aiz asmeņiem esošā motortelpa varētu noturēt divus divstāvīgos autobusus.

 

Hywind_Graphic_News_11

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vēja stacijas apsveicama lieta. Bet ja runājam par mūsu Baltijas jūru, tad pusei vēja turbīnu būtu nepieciešams ūdenī sūknēt gaisu, it sevišķi tais dziļākajās vietās, lai ar gaisa skābekļa palīdzību bioloģiski ūdeni attīrītu. Apkārt esošās valstis jūru piesārņo uz nebēdu, kuģi arī nekautrējas savus notekūdeņus gāzt bez attīrīšanas tieši jūrā. Ja jau mēs visi tik dūšīgi veidojam Baltijas jūru par notekgrāvi, laiks pienācis sākt ko darīt arī vides sakopšanas labā. Mākslīgi bagātinot jūras ūdeni ar skābekli jau pēc nedaudz gadiem jūtami palielinātos zivju krājumi jūrā.

Draugiem Facebook Twitter Google+