Latvijā
Politika

Vējoņa iniciatīvai par nepilsoņu bērniem šoreiz lielāks atbalsts0


Valsts prezidents Raimonds Vējonis
Valsts prezidents Raimonds Vējonis
Foto: Evija Trifanova/LETA

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atkārtoti Saeimā iesniegto likumprojektu, kas paredz izbeigt nepilsoņu statusa piešķiršanu pēc 2020. gada 1. janvāra Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, Saeima šo ceturtdien, 28.martā, nodeva komisijām. Likumprojektu Valsts prezidents rosināja jau iepriekšējā Saeimā, kurā tam nebija vairākuma atbalsta. Tagad pret tā nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai balsoja tikai 28 deputāti – Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības frakcijas, kā arī divi “KPV LV” parlamentārieši.

Projekta izskatīšanu atbalstīja 61 “Jaunās Vienotības”, “Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības, “KPV LV” un “Attīstībai/Par” deputāts. Jau pirms vēlēšanām “Attīstībai/Par” (“AP”) to pieteica kā vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, bet valdības veidošanas laikā lūdza koalīcijas partiju sadarbības līgumā paredzēt apvienībai tiesības šajā jautājumā saglabāt iespēju balsot saskaņā ar tās pozīciju. Saeimas sēdē “AP” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts paskaidroja, ka runa ir par nelielu skaitu bērnu, kas ir piedzimuši Latvijas Republikas nepilsoņu ģimenēs, – tie ir cilvēki, kas dzīvojuši Latvijā jau padomju laikā, vai viņu pēcnācēji.

“AP” rosināšot iet tālāk un domāt, vai par Latvijas pilsoņiem nebūtu jāatzīst arī tie 2933 nepilsoņu bērni, kas ir vecumā līdz 15 gadiem.

“Tas uzlabotu izredzes veidot saliedētāku sabiedrību,” uzskata D. Pavļuts.

Pret ierosinājumu Nacionālās apvienības vārdā runāja Aleksandrs Kiršteins, pēc kura domām, šis likumprojekts ignorējot vecāku tiesības izvēlēties pilsonību, uzbāžoties ar tās automātisku piešķiršanu. Tas radītu sarežģījumus arī tiem, kuriem ir saikne, piemēram, ar Krieviju, piebilda deputāts.

“Šis ir ārkārtīgi interesants precedents – tiek radīts kolektīvās pilsonības piešķiršanas institūts. Kolektīvi nevar piešķirt pilsonību,” uzskata A. Kiršteins, atgādinot, ka, atjaunojot Latvijas neatkarību, netika atrisinātas padomju okupācijas radītās nacionālo un demogrāfisko jautājumu problēmas. Tagad Pilsonības likums nosaka, ka nepilsoņu bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, atzīstams par Latvijas pilsoni vienlaikus ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju, pamatojoties uz viena vecāka pausto gribu.

Valsts prezidenta rosinātais likumprojekts paredz par Latvijas pilsoņiem atzīt Latvijā dzimušos nepilsoņu bērnus, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un viņš nav citas valsts pilsonis.

Likumprojekts neattiecas uz personām, kas nepilsoņu statusu ieguvušas līdz 2020. gada 1. janvārim.
Saistītie raksti

Vēstulē Saeimai Valsts prezidents R. Vējonis atgādināja, ka pēc neatkarības atjaunošanas nepilsoņu statuss bija noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, “ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni”.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka 2014. gadā kā nepilsoņi reģistrēti 74 bērni, 2015. gadā – 77 bērni, 2016. gadā – 47 bērni, 2017. gadā – 51 bērns, 2018. gadā – 33 bērni.

LA.lv