Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. septembris, 2015
Drukāt

Vējonis ar rīkojumu uzdod valdībai divu nedēļu laikā izstrādāt plānu bēgļu uzņemšanai (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās) un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji - Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars (no labās), labklājības ministrs Uldis Augulis un Saeimas deputāts Armands Krauze sarokojas tikšanās laikā Melngalvju namā, lai pārrunātu bēgļu uzņemšanas jautājumu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izdevis rīkojumu valdībai sadarbībā ar pašvaldībām divu nedēļu laikā izstrādāt skaidru plānu bēgļu uzņemšanai.

Prezidents par rīkojumu paziņoja trešdien pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu (“Vienotība”).

Viņš norādīja, ka iepriekšējās divās dienās tikšanās laikā ar visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjiem saņēmis skaidru vēstījumu – katra no partijām, pārstāvot savu vēlētāju, ir par kara bēgļu glābšanu.

“Diemžēl jāatzīst, ka vienlaikus ar vēlmi palīdzēt šajā jautājumā valdības un politisko partiju starpā bijis vērojams sadarbības un valstiskas domāšanas trūkums. Partijas lielākoties cenšas vairot savu popularitāti, bezatbildīgi manipulējot ar valstij būtiskiem jautājumiem savu reitingu uzlabošanas vārdā. Tajā skaitā, bieži aizmirstot, cik līdzcietīga un gatava palīdzēt ir mūsu sabiedrība,” pauda prezidents.

Vējonis uzsvēra, ka viņu šim nav apmierinājis valdības darbs patvēruma meklētāju jautājuma risināšanā. Viņš uzskata, ka valdība nav skaidrojusi situāciju ne tikai sabiedrībai, bet arī koalīcijas partneriem, kas novedis pie akūta informācijas trūkuma.

“Kādu palīdzību mēs sniegsim bēgļiem? Kur viņus izmitinās? Kur viņi strādās, kā iekļausies sabiedrībā? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mums ir jābūt gataviem atbildēt – neatkarīgi no Eiropas Savienības dalībvalstu brīvprātīga vai politiski saistoša lēmuma par kara bēgļu izvietošanu,” atzina Vējonis.

Prezidents pavēstīja, ka “jaunā situācija izvirza pilnīgi jaunas prasības daudzās jomās – tā ir Eiropas Savienības (ES) dienvidu robežas stiprināšana, ES iekšējā drošība un informācijas apmaiņa, drošības struktūru sadarbība, tāpat arī ESs ieguldījums krīzes skarto reģionu stiprināšanā”. Viņš akcentēja, ka ES jābūt ilgtermiņa politiskajam mērķim stabilizēt kaimiņu reģionus un panākt, ka daļa no bēgļiem var atgriezties dzimtenē.

“Tomēr jautājums, ko darīt ar Eiropā jau nokļuvušajiem cilvēkiem, kuri bēg no kara plosītajām valstīm, prasa tūlītēju rīcību. Latvija kā valsts un Latvijas politiķi nevarēs ilgstoši izvairīties no lēmumu pieņemšanas. Un šoreiz ir mūsu kārta solidāri palīdzēt, nevis meklēt aizbildinājumus, kāpēc to nedarīt,” piebilda prezidents.

Vējonis preses konferencē, atbildot uz jautājumiem, nesniedza skaidru atbildi, vai pats atbalsta papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā. “Mums jābūt skaidrai nacionālajai pozīcijai un mums jāpiedalās lēmumu pieņemšanā,” viņš teica.

“Ja koalīcijas un visas Saeimā pārstāvētās partijas kopumā nebūs gatavas atbalstīt piedāvāto [EK prezidenta Junkera] plānu, tas nozīmē, ka Latvijas pozīcija būs “nē”. Šāda pozīcija būs apdraudējums ES solidaritātei un kopīgu lēmumu pieņemšanas principam,” uzsvēra prezidents.

Straujuma preses konferencē sacīja, ka šobrīd tiek gatavota Latvijas nacionālā pozīcija un to dara Iekšlietu ministrija. Viņa piebilda, ka tiek gatavotas vairāki pozīcijas varianti, bet “visi ir tādi, kas atbalsta solidaritāti”.

“Esmu pārliecināta, ka valdībā mēs pieņemsim lēmumu, kas atbildīs solidaritātes principiem,” viņa teica.

Aģentūra BNS vēstīja, ka gan valdība, gan koalīcija ārkārtas sēdēs par bēgļu jautājumu lems ceturtdien.

22.septembrī plānota nākamā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksme, kurā paredzēts pieņemt lēmumu par bēgļu izvietošanu ES teritorijā. Tas nozīmē, ka arī Latvijas valdības sēdei, kurā tiktu lemts par šo jautājumu, jābūt līdz 22.septembrim. Iepriekš bija plānots, ka valdība par bēgļu jautājumu varētu lemt vien 29.septembrī.

Premjere trešdien intervijā Latvijas Radio atzina, ka ES līmenī pieņemtais lēmums par bēgļu jautājumu jebkurā gadījumā būs Latvijai saistošs – neatkarīgi no tā, kāda būs Latvijas valdības lēmums, un Latvijas nostāja šajā gadījumā “ir tikai attieksmes jautājums”.

Savukārt veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) aģentūrai BNS pastāstīja, ka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) gatavojas atbalstīt papildu 526 bēgļu uzņemšanu. Belēvičs norādīja, ka ar Reiznieces-Ozolas atbalstu būs pietiekami, lai valdības balsojums par bēgļu jautājumu būtu pozitīvs.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pavasarī, pēc traģēdijām Vidusjūrā, aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, no kuriem 250 bēgļu labprātīgi izlēmusi pieņemt Latvija.

Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kurā iesaistīti vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.

Reaģējot uz bēgļu pieplūdumu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildus 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augstākās amatpersonas paziņoja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai nav izdevies vienoties, kā rezultātā valstij šajā jautājumā pagaidām nav nacionālās pozīcijas.

Pirmdien, 14.septembrī, Briselē ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.

Amatpersonas paudušas, ka šajā situācijā Latvija ir nokļuvusi starptautiskā izolācijā un ir apdraudēta pārējās Eiropas solidaritāte attiecībā uz Latvijas vajadzībām, piemēram, atbalstu drošības jautājumos, vai ES struktūrfondu sadalē.

Koalīcijā ietilpstošās partijas ZZS un NA pauž noraidošu pozīciju pret papildu bēgļu uzņemšanu. Pretējās domās ir koalīcijas valdošā partija “Vienotība”, kas atbalsta solidaritātes izrādīšanu citām ES dalībvalstīm, uzņemot papildu bēgļus.

Vienlaikus izskanējis, ka Vācija varētu atbalstīt finansējuma samazinājumu dalībvalstīm, kuras iebilst pret bēgļu kvotām. Savukārt EK noraidījusi šādu iespēju.

ES robežsardzes kontroles aģentūra “Frontex” aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.

Reaģējot uz bēgļu krīzi, atsevišķas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Bet ko gan citu no šī puskrieva gaidījāt? Mātuškai patīk ārzemnieki, sinočekam arī. jauktenis kā jau jauktenis.

  2. Nu ko, izskatās, ka mēs drīz varēsim pārliecināties, ka gan valdība, gan prezidents strādā pret latviešu tautas un Latvijas valsts interesēm.

  3. ka Junkera ultimātu Vējonis mums grib uztiept par solidāru visām dalībvalstīm saistošu lēmumu.Ja tā ,tad jau tiešām Latvija 1940.gadā ir brīvprātīgi iestājusies PSRS-toreiz taču arī bija tāds pat ultimāts par robežas atvēršanu okupantiem.Kas tad šoreiz ir citādāk?

  4. Tas velna PIPUKS vejonis lai uznem pats sava maja tos teroristus!

  5. … ‘ … valstiskas domasanas trukums… ‘, kam ?????????????? Kas tad seit turpina maldinat savus pilsonus – kamdel netiek paskaidrota VP nostaja par BEGLU DEFINICIJU, pec kuras butu divu nedelu laika jasagatavo ‘VALSTS BEGLU UZNEMSANAS PLANU’ … !

    … UN AR KADAM TIESIBAM VP Vejonis TO PIEPRASA, jo tikai sasaucot arkarteju ministru kabineta sedi ar savu dienas kartibu, un savu likumu ierosinasanu taja ( un to pienemsanu pec noteiktas kartibas )… pec Satversmes 46. un 47. panta …

    … Un par kadu beglu uznemsanau runa VP – ludzu definet !!! Vai gimenem, pret kuram nevienam nav iebildumi, pec koalicijas vienosanas, ja tie tiek uz laiku integreti latviesu skolas un sabiedriba … !

    … Valstiskums … kads valstiskums, ja vel pagajuso nedelu, tik valstiski domajosais, VP Vejonis pastaveja uz ‘beglu’ tiesibam izveleties krievu valodu kamacibas valodu … un saprotams … ari krievvalodigas skolas … !!!!

    … Tatad kada integracija te ir iespejama, lai paturetu nacionalas valst butibu ari nakotne … seviski, ja pec musu atbildigo valstspersonu domam nav nekada starpiba ko mes uznemam … kaut 90 no uznemamiem ir musulmanu vieninieki, viriesi, kuri jau ir tik krasi pieradijusi savu kareivigo nostaju pret katru autoritati, kas rikojas ‘valstiski’, bet neatbilst vinu velmem !!!!!!

  6. JEI BOGU, TAS ivars graudums IR DULLS par visiem 100%!!!

  7. Bēgļu uzņemšanu ierosinu kā mācības uzticēt zemessargiem. Zemessargiem ir militārie mediķi, kuriem jāprot rīkoties ar ātri iesauktiem rekrūšiem, militārā ēdināšana, izvietošana dzīvošanai, . Armijā ir zināms, ka cilvēks ir jānodarbina ar praktisku sevis un citu apkalpošanu, kārtības un disciplīnas ie vērošanu, apmācību organizēšanu– šoreiz latviešu valodas mācīšanu. Beigu fāzē izformēt begļus pa darba vietām visā Latvijā.

  8. LETA:
    Ja valdošā koalīcija piekritīs uzņemt ES uzspiestos imigrantus, pastāv augsta ticamība, ka šoruden tiks uzsākta saeimas atlaišanas konstitucionālā procedūra.

    Kaut arī referendumu ierosināšana, samazinot demokrātiju, ir padarīta sarežģītāka, tomēr var prognzēt, ka referendumam par saeimas atlaišanu nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts.

    Izziņa: Pirms prezidenta Zatlera veiktās saeimas atlaišanas Latvijas Nakotnes Institūts bija vienīgais, kas rakstiski un publiski divas nedēļas iepriekš prognozēja šāda lēmuma iespējamību. Parastie eksperti, piemēram, Ījaba kungs , pat tikai dienu pirms saeimas atlaišanas publiski noliedza šādu iespēju.

    Normunds Grostiņš

    LNI valdes priekšsēdētājs

  9. Nevis "prezidents, bet gan Nelietis! Atbildēt

    Kāpēc no Prezidenta nekas nav dzirdēts par mūsu (Latvija un Igaunija) sevišķo stāvokli, t.i. par smago okupācijas laika mantojumu – visaugstākais trešo valstu pilsoņu skaits Eiropas valstīs? Gļēvums un Nodevība!
    Ko? Okpāciajs laika seku piemineesana šim “prezidentam” ir ka karsts kartupelis mutē. Nelietis un Nodevējs! Ko, vaiu gribi padarīt par nebijušu okupāciju, nelikumīgu un uzspiestu imigrāciju? Vai tagad tas tiek aizmirsts?
    “Prezident” , jebkura līmeņa sarunā var pierādīt vēl esošo okupācijas laika mantojumu t.i. nenormālu padomju migrantu proporciju attiecībā pret pilsoņiem. Ļoti daudzi dokumenti pamato šo šausmīgo migrāciju!
    1) 1960. gada Eiropas Padomes rezolūcija par situāciju Baltijas valstīs (t.sk. imigrācija);
    2) 1963. gada ziņojums par patreizējo situāciju Baltijas valstīs (Doc. 1665)
    3) 1983. gada Eiropas Parlamenta rezolūcija par imigrācijas situācijau Baltijā
    4) 1987. gada Eiropas Parlamentārās asamblejas Reazolūcija

    • Šis jautājums nav saistīts ar Latvija okupāciju un tās sekām. Atmodas sākumā tiešā tilta radio un tv sarunās Visvaldis Lācis krasi jautāja Eiropas vareniem par šiem jautājumiem. Varenie izlikās nrdzirdam. Ierosinu GUDRĪTIM ar šo jautājumu griezties Eiropas Tiesā, lai tiesa piespiež Eiropas Parlamentu izskatīt pašu pieņemtās rezolūcijas un to izpildi.. Latviešiem ir teiciens, ka vilku barā jākauc līdzi kā vilkam.( pasaulē uzieti 49 Maugļi).
      P/s Latvijā bries mīgajos karos vilki pievākuši raudošus zīdaiņus un izaudzējuši VILKAČUS.

    • Nepaarspiilee un nekurini naidu! Prezidents Vejonis ir OK! Bet kaa ir ir Tevi anoniimais rakstiitaaj?

Draugiem Facebook Twitter Google+