Vējonis: Baltijas valstīs un Polijā kopumā jāizvieto divi tūkstoši sabiedroto karavīru 3
Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams izvietot aptuveni divus tūkstošus sabiedroto karavīru, kā arī tiem nepieciešamo militāro ekipējumu un bruņojumu, darba pusdienu laikā Vašingtonas Nacionālajā preses klubā ceturtdien sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Prezidents atklāja, ka Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri ir aprēķinājuši, cik sabiedroto karavīru ir nepieciešams dažādiem atturēšanas pasākumiem un, lai pastiprinātu reģiona drošību. “Mēs runājam līdz bataljona izmēra vienībai katrā Baltijas valstī un Polijā. Tas kopumā nozīmē aptuveni divus tūkstošus karavīru, tostarp militāro ekipējumu,” teica Vējonis.
Tāpat prezidents uzsvēra, ka nepieciešams domāt par to, ko iespējams darīt, lai atbildētu uz informatīvā kara izaicinājumiem, kas ir problēma ne tikai Baltijas reģionam, bet arī visai Eiropai. Tāpat Vējonis uzskata, ka ir jāstiprina lēmumu pieņemšanas mehānisms NATO, lai tas agresijas gadījumā varētu notikt ātrāk.
Vienlaikus Vējonis uzsvēra, ka ir pārliecināts – NATO ir spējīga aizstāvēt visas savas dalībvalstis, saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 5.paragrāfu. “Dažādās augsta līmeņa sanāksmēs, mums ir pauduši atbalstu NATO valstu līderi. Es esmu pārliecināts, ka tas strādās,” teica Vējonis.
Prezidents vērsa uzmanību arī uz to, ka militāra iebrukuma iespējamība Latvijā ir ļoti neliela. Tajā pašā laikā nedrīkst atslābināties un ir jāattīsta bruņotos spēkus un to spējas. Vējonis uzsvēra, ka, runājot par iespējamu militāru agresiju, svarīgs ir reaģēšanas laiks, kura mazināšanai jāpalielina NATO spēku klātbūtne reģionā. “Tad tas samazināsies. Savādāk, lai pārvestu bruņojumu uz Eiropu, tam būtu jāvelta daudz dienu. Tas tiks pārrunāts NATO samitā Varšavā,” skaidroja Vējonis.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka ir uzsāktas sarunas par ASV smagās bruņutehnikas izvietošanu Baltijā. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis iepriekš pieļāva, ka ASV smagā bruņutehnika Latvijā varētu tikt izvietota jau nākamajā gadā.
Vējonis uzturējās vizītē ASV, kur piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas 70.sesijā. Savukārt 1.oktobrī prezidents tikās arī ar Latvijas vēstniecības ASV diplomātiem un darbiniekiem, informējot par savām iecerēm amatā Latvijas drošības veicināšanai, un izcēla Latvijas vēstniecības ASV darba nozīmi, veidojot starp abām valstīm aktīvākus kontaktus ekonomikā. Vēl Valsts prezidents apskatīja ASV Kongresa bibliotēku, kā arī viesojās Hiršhorna mākslas galerijā, kuras dibinātājs ir Jelgavā dzimušais uzņēmējs, mākslas darbu kolekcionārs un mecenāts Jozefs Hermanis Hiršhorns, kā arī piedalījās darba pusdienās Vašingtonas Nacionālajā preses klubā.
