Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Foto: LETA/Edijs Pālens

Vējonis: Ģenerālprokurora darbību nedrīkst vērtēt, balstoties uz politiskiem motīviem 2

Ģenerālprokurora darbību nedrīkst vērtēt, balstoties uz politiskiem motīviem bez juridiska pamatojuma, aģentūrai LETA ar padomnieces Kristīnes Kļavenieces starpniecību pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas
Valsts prezidents norādīja, ka viņa rīcībā nav informācijas par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pieļautiem pārkāpumiem, kas varētu būt par pamatu viņa atlaišanas procedūras uzsākšanai.

“Tiesiskā valstī lēmumus pieņem likumā noteiktā kārtībā ar tam atbilstošu juridisko pamatojumu. Iestājoties par tiesiskumu, ir jāievēro likumos noteiktā kārtība. Ģenerālprokurora darbību nedrīkst vērtēt, balstoties uz politiskiem motīviem,” pauda Vējonis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā ziņots, Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā esot konstatējusi pazīmes, kas liecinot, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

Kalnmeiers, tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ieskatā, nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

Pats Kalnmeiers nav pārsteigts par Bordāna plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata.

Pirms tikšanās ģenerālprokurors žurnālistiem teica, ka ar Bordāna argumentāciju viņš nav paspējis iepazīties, taču zinot “tikai tik daudz, ka mani vaino visos iespējamos grēkos”.

Ģenerālprokurors nav pārsteigts par Bordāna lēmumu, jo ministra pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam “saukusi personas, kuras būtu jānomaina”. “Vienkārši viņi pilda to, kas paredzēts. Nebūšu ne pirmais, ne pēdējais,” piebilda Kalnmeiers.

Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.

Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs neuzskata, ka šobrīd pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam, aģentūra LETA uzzināja AT.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.