Mobilā versija
Brīdinājums +4.8°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
8. augusts, 2016
Drukāt

Vējonis: Izstrādājot nākamā gada valsts budžetu, jānodrošina efektīvs līdzekļu izlietojums

Foto - LETAFoto - LETA

Finanšu ministra budžetu portfelis.

Izstrādājot nākamā gada valsts budžetu, ir nepieciešams nodrošināt efektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu, lai tiktu turpinātas nepieciešamās valsts pārvaldes reformas, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

“Lēmumiem par finansējuma sadalījumu starp nozarēm ir jābalstās uz skaidru pamatojumu, kā piešķirtie līdzekļi tiks izlietoti un kāds no tā būs ieguvums sabiedrībai. Ir rūpīgi jāpārskata budžeta bāzes izdevumu lietderība, jo tikai tā iedzīvotājos var radīt pārliecību par efektīvu valsts pārvaldi ilgtermiņā,” norādīts prezidenta paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
Vējonis uzsver, ka, īstenojot valsts pārvaldes reformas, ir svarīga veiksmīga valdības un sociālo partneru sadarbība. “Valdības sarunās ar uzņēmēju organizācijām un arodbiedrībām nepieciešams vienoties par konkrētiem pasākumiem,” pauž Vējonis.

Prezidents akcentē, ka jāturpina reformas veselības aprūpes un izglītības nozarē, kā arī nemitīgi jāpilnveido iekšējās drošības pasākumi, ka arī jāstiprina valsts austrumu robeža.

Savukārt veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstībai ir svarīgi nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību, uzskata Valsts prezidents. Viņš arī akcentē, ka nepieciešams veicināt valsts globālo konkurētspēju, kur viens no būtiskiem aspektiem ir stabils atbalsts Latvijas zinātnes attīstībai. Svarīgi ir neatkāpties no iepriekš nospraustajiem ilgtermiņa mērķiem, tai skaitā pakāpeniski palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, lai 2018.gadā tie sasniegtu 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes sacīja, ka, gatavojot nākamā gada budžetu, valdībai būs jādomā par kādu atvieglojumu atcelšanu.
Sākot 2017.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) atjaunoja makroekonomisko rādītāju prognozes. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad augs par 2,5%, bet 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos un straujāku, nekā prognozēts, izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.

Negatīvie riski savukārt joprojām ir saistīti ar ģeopolitiskās situācijas iespējamu pasliktināšanos un zemu globālās ekonomikas izaugsmi, kā arī ar riskiem, kas izriet no Lielbritānijas balsojuma par izstāšanos no ES.

No iekšējiem faktoriem Latvijas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, neprognozēta kavēšanās ar ES fondu līdzekļu apguvi, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas kāpums.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+