Latvijā
Sabiedrība

Vējonis: Jauniešu nepilnīgās zināšanas var apdraudēt deportāciju piemiņu0


Brīvības piemineklis.
Brīvības piemineklis.
Foto: LETA/Zane Bitere

Jauniešu nepilnīgas zināšanas tuvākajā laikā var apdraudēt deportāciju piemiņu, šodien Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzrunājot valsts augstākās amatpersonas, ministrus, Saeimas deputātus, dažādu valstu diplomātus, konfesiju pārstāvjus un citus klātesošos, valsts galva atgādināja, ka šodien aprit 70 gadi, kopš Latvijā pastrādāti noziegumi pret cilvēci.

“Šī gadadiena varētu kļūt par simbolisku atskaites punktu godīgai sarunai par pagātni un piemiņu. Mūsu vēsture nav un nekad nav bijusi melnbalta un viennozīmīga.

Arī Latvijas tautas deportācijas veica ne tikai tam speciāli ievestais karaspēks un čekisti.

Savus līdzcilvēkus represijām brīvprātīgi vai pret savu gribu, aiz bailēm vai pārliecības nodeva arī kaimiņi, radi un novadnieki,” atgādināja Vējonis, piebilstot, ka “šī vaina ir daļa no mūsu tautas mantojuma”.

Vienlaikus prezidents aicināja izcelt tos retos cilvēkus, kas spēja un paspēja kādu izglābt, brīdināt par izsūtīšanām.

“Tie ir varoņi, kuriem vēl esam parādā piemiņu. Starp viņiem bija ari tādi, kuri sākotnēji kalpoja jaunajai varai, bet bija arī tādi, kas pēdējā brīdī attapās. Kļūdīties ir cilvēcīgi, nelabot savas kļūdas – nav,” pauda Valsts prezidents, piebilstot, ka deportācijām sekoja 40 gadi baiļu un neuzticēšanās.

Vējonis sacīja, ka represētie un viņu ģimenes nekad neaizmirsīs padomju režīma nodarījumus.

“Cik daudz atcerēsies mūsu bērni? Ko par 1949.gada 25.martu zinās mūsu mazbērni? Jauniešu nepilnīgas zināšanas jau tuvākajā laikā var apdraudēt deportāciju piemiņu,” teica prezidents. Viņaprāt, valstiski ir svarīgi nodrošināt, ka attieksme pret komunisma noziegumiem sabiedrībā tiek uztverta kā universāla morāles mēraukla.

Jau vēstīts, ka šodien vairāki simti cilvēku, tostarp valsts amatpersonas, pulcējās Komunistiskā genocīdu upuru piemiņas gājienā cauri Vecrīgai.

Gājiens sākās pie Okupācijas muzeja un noslēdzies pie Brīvības pieminekļa, kur notika ziedu nolikšana. Kā novēroja aģentūra LETA, gājiens pulcēja lielākoties gados vecākus cilvēkus. Gājienā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un vairāki citi Saeimas deputāti.

Vairāki gājiena dalībnieki rokās tur Latvijas, Lietuvas, Igaunijas karogus.

Kopumā gājiens norisinājās mierīgā gaisotnē. Tas noslēdzies pie Brīvības pieminekļa, kur notikusi arī goda sardzes maiņa.
Saistītie raksti

Šodien ar vairākiem koncertiem un piemiņas pasākumiem gan Rīgā, gan reģionos tiek pieminētas 1949.gada 25.marta deportācijas un Komunistiskā genocīda upuri.

Pirmdienas rītā galvaspilsētā piemiņas pasākums notika arī pie Šķirotavas stacijas. Arī tur amatpersonas un iedzīvotāji nolika ziedus, pieminot 1949.gada 25.marta traģiskos notikumus.

LA.lv