Vējonis: Latvijai vajadzēja pievienoties aicinājumam ES atbildēt Krievijas izvērstajam informācijas karam 3
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzskata, ka Latvijai vajadzēja pievienoties četru valstu aicinājumam Eiropas Savienībai (ES) atbildēt Krievijas izvērstajam informācijas karam.
Ministrs šodien Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” atzina, ka tas varbūt ir nepareizs signāls, jo, viņaprāt, mēs esam ieinteresēti kopējā Eiropas politikā šajā jautājumā.
Viņš gan atzina, ka ES prezidējošās valstis parasti vada procesus un neiesaistās tiešā veidā kādu jautājumu virzībā. “Pieņemu, ka iemesls, ārlietu ministram neparakstot šo aicinājumu, vairāk bija saistīts ar to, ka mēs esam tieši prezidējošā valsts. Mums šis process būs jāvada jebkurā gadījumā visu šo pusgadu, un ārlietu ministrs kopā ar Mogerīni kundzi (ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni) to darīs,” norādīja Vējonis.
Jau ziņots, ka Latvija nepievienosies četru valstu – Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Lielbritānijas – aicinājumam Eiropas Savienībai (ES) atbildēt Krievijas izvērstajam informācijas karam.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs-vēstnieks Kārlis Eihenbaums aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Latvija aicinājumam piedāvājusi savus labojumus un priekšlikumus, taču “autori lietuvieši deva ļoti īsu saskaņošanas laiku, burtiski pāris dienas”, piebilstot, ka Latvija uz šādām “lietām skatās, lai tās būtu ļoti konstruktīvas un līdzsvarotas”.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Latvija nenobijās no šī aicinājuma.
Jautāts par iemesliem, kādēļ Latvija nepievienojās Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Lielbritānijas aicinājumam ES atbildēt Krievijas propagandai, Rinkēvičs norādīja, ka Latvija savas prezidentūras ES Padomē laikā “virzīs idejas šajos dokumentos”.
“Mūsu viedokļi ar šīm četrām valstīm, protams, sakrīt. Prezidentūra, ja tā vēlas, var īstenot idejas un organizēt tālāku darbu dažāda veida formātos, un censties, lai šīs idejas materializējas konkrētos lēmumos un konkrētās problēmās. Tas nav stāsts, ka Latvija no kaut kā nobijās un valstij nebūs viedokļa visu prezidentūras laiku. Var jau parakstīt jebko jebkādā statusā, tikai ir jāsaprot, ka iespējas šo vai citus jautājumus sešu mēnešu laikā virzīt ir stipri ierobežotas,” atzina ministrs.
Vakar pēc ES ārlietu ministru sanāksmes Briselē ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni paziņoja, ka ES nolēmusi sākt strādāt pie pretdarbības Krievijas propagandai un konkrēti soļi tiks noteikti nākamās nedēļas laikā.
Tiesa gan, viņa neatklāja, kādā formā šis uzdevums tiks veikts. Pēc viņas teiktā, tas varētu būt telekanāls vai darba grupa mediju atbalstam.
