Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. augusts, 2015
Drukāt

Vējonis: Mēs varam būt lepni, ka esam strēlnieku bērni (4)

Foto-LETAFoto-LETA

Mēs varam būt lepni, ka esam strēlnieku bērni, šodien uzrunājot latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgades svinīgā pasākuma “Latviešu strēlniekiem -100” dalībniekus un apmeklētājus, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

“Šajās dienās ar lepnumu atskatāmies uz 100.gadskārtu, kopš dibinātas pirmās latviešu nacionālās brīvprātīgās militārās vienības – latviešu strēlnieku bataljoni. Simts gadus atpakaļ latviešu zēni kļuva par strēlniekiem, jo vēlējās kļūt par karavīriem, savas dzimtenes sargiem,” sacīja prezidents.

Viņš atzina, ka patlaban atcere par strēlniekiem un viņu devumu Latvijas vēsturē ir mazinājusies. Taču, pateicoties Aizsardzības ministrijai un Bruņotajiem spēkiem, tiekot radīta jauna tradīcija. “Šodien lai svinam svētkus Latvijas karavīram! Karavīram no senatnes, strēlniekam, leģionāram – kā arī mūsu laiku karavīram, zemessargam un jaunsargam,” uzsvēra Vējonis.

Viņš arī norādīja, “kā toreiz strēlnieki devās sīvajās kaujās no Baltijas jūras līdz Urāliem, līdz Melnajai jūrai”, tā arī mūsdienās Latvijas karavīri pabijuši daudzās starptautisko operāciju vietās – dažādos pasaules karstajos punktos. “Mūs atzīst un ciena mūsu sabiedrotie. Tāpēc vairs neesam vieni. Un tā ir vērtība, par ko jāsaka paldies mūsu karavīriem – viņi sevi pierādījuši ar augstu profesionalitāti un morāli, kā arī teicamām kaujas spējām,” sacīja Valsts prezidents.

Runas noslēgumā Vējonis aicināja cieņā un pateicībā slavēt latviešu karavīra garu un pašaizliedzību.

Sestdien, 1.augustā, Rīgā Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgadei veltītajā gājienā piedalījās vairāk nekā tūkstoš cilvēku, novēroja aģentūra LETA. Savukārt gājienu bija ieradušies noskatīties vairāki simti cilvēku.

Gājienā piedalījās Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergamnis (ZZS), Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, Latvijas armija un cilvēki no tautas.

Gājiens noslēdzās 11.novembra krastmalā, kur var vērot bruņoto spēku paraugdemonstrējumus un baudīt svētku koncertu “Latviešu strēlniekiem – 100”.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Strēlnieki Latvijā negribēja ne vācu baronus ne krievu kungus ,un 100 % viņi nekad negribētu arī melnus un pelēkus pasaules blandoņas. Bet Jūs taču visus tos kam nepatīk šie migranti nosaucāt par rasistiem! Tad jau sanāk arī strēlnieki ir rasisti?

  2. … Vai Valsts Prezidenta padomniekiem un runu sastaditajiem nebutu OBLIGATI jazin Latvijas Republikas vestures patiesas nianses … VISMAZ JABRIDINA SAVS SAIMNIEKS … par tam un konsekvencemmm …!

  3. … Kad un kur LR valdiba ir sutijusi kadus latviesu kareivjus uz Uraliem un pie Melnas Juras, tie vareja but tikai tie individi, kuri bija bijusi izkauto latviesu strelnieku pulku varonu aizvietotaji, un kuri, jau Komunistu ideologijas un agentu zombeti, ar personigu izveli, velak Krievija palika komunistu armija pec 1917.g. revolucijas un pat cinijas Sarkanas armijas rindas pret Latvijas Republiku …. lai gan nodevigas sociku un komunistu partijas frakcijas, kas velak meginaja sarikot valsts apversumus divreiz, tiekot pie varas infiltreja so sarkano zaldatu kadrus valsts strukturas un degradeja isto strelnieku un Brivibas cinu dalibniegu dzivi un iespejas to normalizet … Briva Latvija ??!

    • par 1917.g strēlnieka gaitām nevajag muldēt, ja pats vēstures faktos švaks! Strēlnieki bija spēks Latvijas teritorijā: viņi griezās pie baltgvardiem ar noteikumiem,ka ies viņu pusē un ja uzvarēs, tad baltgvardi pasludinās Latviju par brīvu, bet viņiem nepiekrita.Tas viss norisinājās uz 1.pasaules kara fona un Krievijā boļseviki cīnījās pret menševikiem un baltgvardiem. Toties Ļeņins šiem noteikumiem piekrita. Un tā dažus gadus pēc revolūcijas, Krievija parakstīja līgumu ar jau izveidojušos Latvijas Republiku, ka Krievija mūžīgi mūžos nepretendēs uz LR teritoriju un Latvija ir atdzīta kā valsts. Diemžēl Staļins domāja citādāk un 1940.gadā iesūtīja savus tankus.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+