Foto – LETA

Vējonis min risinājumu deputātu kvotām 4

Ir jārod iespēja deputātus budžeta veidošanas procesā iesaistīt ātrāk, viņu priekšlikumus arī virzot caur “ministriju sietu”, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā “1 pret 1” norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

“Tad mēs par kvotām vairs nerunāsim,” pauda prezidents, atzīstot, ka ar tā dēvēto deputātu kvotu pieeju tiek radīta neuzticība Saeimai, “kas jau tā nav ļoti augsta”.

“Man liekas, ka visiem šiem [priekšlikumiem] ir jāiet cauri ministrijas sietam,” pauda Vējonis, piebilstot, ka jāvērtē, vai tie tiešām atbilst konkrētās nozares attīstības plānam. “Iespējams, ir svarīgākas vietas, kur vajag naudu,” sacīja prezidents.

CITI ŠOBRĪD LASA

Intervijā Vējonim vairākkārt jautāja, kādēļ viņš neiebilda pret šādu naudas dalīšanas veidu. “Tā summa jau tapa pēc tam. Sākotnējais cipars bija mazāks,” atbildēja Vējonis, vēlreiz uzsverot, ka jau pašā budžeta veidošanas sākumā ir jāiesaista deputāti, lai šādas situācijas neatkārtotos.

Vēlreiz lūgts precizēt, kāpēc neiebilda pret šādu naudas dalīšanu, Vējonis norādīja, ka nebija devis uzstādījumu gada sākumā par šādām kvotām. “Tā nav sistēmiska pieeja. Es neplānoju to, ka tas atkal tā notiks,” teica Vējonis. “Tomēr mēs ceram, ka ar katru budžetu tā situācija uzlabojas. Uzstādījumi attiecībā uz kvotām nebija man gada sākumā. Nebiju plānojis, ka tas tā būs,” komentēja prezidents.

Vējonis uzsvēra, ka deputātiem ir jāļauj piedalīties budžeta veidošanas procesā, viņi nevar kļūt tikai par “balsošanas mašīnu”.

Kā ziņots, Saeima aizvadītajā nedēļā pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi – ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Vērtējot budžeta likumu, Saeimā atbalstīti deputātu priekšlikumi par aptuveni 20 miljoniem eiro. Deputāti lēma atvēlēt finansējumu dažādiem sporta infrastruktūras objektiem, reliģiskām organizācijām, kā arī dažādiem pašvaldību projektiem.

Plašāku rezonansi izraisīja, piemēram, naudas piešķīrums grāmatai par sieru vai rokgrupai “Līvi”, radot jautājumus, vai šādas lietas jāfinansē no nodokļu maksātāju naudas. Pēdējais gan tika atsaukts pēc neizpratnes sabiedrībā.