Foto – Timurs Subhankulovs

Vējonis nepauž skaidru atbalstu “čekas maisu” publiskošanai 20

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nepauž skaidru atbalstu tā dēvēto “čekas maisu” publiskošanai.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” Vējonis skaidroja, ka ir saņemts bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas aicinājums publiskot “čekas maisu” saturu. Vēstule tiek vērtēta un komisijai tiks sniegta atbilde.

Prezidents uzskata, ka komisijai ir jāvēršas Saeimā, kas var pieņemt attiecīgu likumu.
Viņaprāt, Latvijas sabiedrībai kopumā ir jāzina sava vēsture un tajā skaitā arī šīs ne visai glaimojošās vēstures lappuses. Taču tādēļ ir izveidota attiecīgā komisija, kas izvērtē cilvēku saistību ar VDK un sniedz savu vērtējumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vējonis uzsvēra, ka Latvijā pieejamie materiāli ir fragmentāri, tādēļ ir svarīgi komisijai skaidrot, kāds ir katra konkrētā cilvēka nodarījums pret valsti un sabiedrību. Ir jāskaidro vēstures fakti, kā cilvēki nokļuvuši sarakstos. Situācijas esot bijušas dažādas un ne visi sarakstos minētie, ir sadarbojušies ar VDK.

Vējonis piebilda, ka “čekas maisos” politiķu esot ļoti maz vai to nav vispār, jo pretējā gadījumā viņi nevarētu pretendēt uz deputāta vai ministra amatu.

VDK zinātniskās izpētes komisija vērsusies pie Valsts prezidenta, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai.

Komisija jau 2015.gadā pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā esot jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī SAB esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.

Saskaņā ar SAB direktora Jāņa Maizīša teikto žurnālam “Ir” viens no iemesliem, kādēļ netiek publiskota padomju VDK kartotēka, ir apstāklis, ka nav pierādījumu tur iekļauto cilvēku faktiskai sadarbībai. Savukārt otrs – tā būtu ļoti selektīva attieksme, jo tiktu publiskota tikai tā daļa, kas ir pieejama Latvijā.