Mobilā versija
Brīdinājums +13.2°C
Māris, Mārica, Maigurs
Piektdiena, 22. septembris, 2017
1. jūlijs, 2017
Drukāt

Vējonis otrreizējai caurlūkošanai nodod divus strīdīgos likumu grozījumus (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodevis divus strīdīgos likumprojektus – Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem bija iecerēts publiskot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu, kā arī grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas attiecas uz mazākuma akcionāru tiesībām, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Kā ziņots, Saeima 22.jūnijā trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, tostarp skolotāju atalgojums. Pašlaik Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka publicēts tiek valsts iestāžu amatpersonu atalgojums.

Likumā bija plānots noteikt, ka iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas pienākošās naudas summas katru mēnesi jāpublicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi. Informācijai par iestādes amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un pienākošām naudas summām iestādes mājaslapā internetā būtu jāatrodas ne mazāk kā desmit gadu.

Tāpat Saeima atbalstīja, ka informācija par iestādes mantu un kontu stāvokli ir publiski pieejama, ja likums nenosaka citādi. Iestādēm privāttiesiskos līgumus, izņemot darba līgumus un autoratlīdzības līgumus, katru mēnesi būtu jāpublicē iestādes mājaslapā internetā, ja likums nenoteiks citādi. Arī tiem būs jābūt pieejamiem ne mazāk kā desmit gadu. Parlaments mainīja iepriekš otrajā lasījumā atbalstīto Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu redakciju, kas paredzēja no likuma izslēgt normu, ka līdz ar valsts iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu ir jāpublicē arī to vārdi un uzvārdi.

Kā uzskata Valsts prezidents, nav pieļaujams, ka likumdevējs dažādos likumos veido atšķirīgu viena un tā paša jautājuma regulējumu, vēršot uzmanību, ka pieņemtais regulējums ir pretrunā ar Saeimas vēl pirms tikai diviem mēnešiem pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

“Lai sekmētu atklātību un caurskatāmību valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojumā, kā arī neradītu turpmākas neskaidrības jautājumā par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības publiskošanu, nepieciešams skaidrs un nepārprotams regulējums,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) norādījis Vējonis.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents arī lūdzis rūpīgi izvērtēt Saeimas pieņemto grozījumu atbilstību personu datu aizsardzības un aprites prasībām, kā arī rast līdzsvarotu risinājumu Satversmes 100. un 96. pantā garantēto pamattiesību īstenošanai. Vējonis arī informē, ka piektdien saņemta Datu valsts inspekcijas vēstule, kurā vērsta uzmanību uz likumā ietvertā regulējuma neatbilstību fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām un lūgts likumu neizsludināt.

Saeima 22.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma arī strīdīgos grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas attiecas uz mazākuma akcionāru tiesībām, proti, uz akciju obligāto atpirkšanu un akciju cenas noteikšanu obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā gadījumā.

Saeima atbalstīja normu, ka, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izdod administratīvo aktu, kurā konstatē, ka personai saskaņā ar likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet persona to nav izteikusi, minētajai personai šī pienākuma izpildes termiņš sākas administratīvā akta spēkā stāšanās dienā. Šādā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā vienas akcijas atpirkšanas cenu aprēķina saskaņā ar likumā noteikto kārtību, akciju atpirkšanas cenas noteikšanas periodu rēķinot no administratīvā akta izdošanas dienas. Akcijas cenu norādītu FKTK izdotajā administratīvajā aktā.

Taču Saeimas Juridiskais birojs vērsa uzmanību uz Tieslietu ministrijas vērtējumu, ka kontekstā ar citiem atbalstītajiem priekšlikumiem iespējami riski personas tiesību ierobežošanai un samērīguma principam. Izmaiņas paredzētu, ka vairākuma akcionāram būs pienākums pirkt un mazākuma akcionāram būs tiesības pārdot akcijas, bet netiek vērtēts, vai vairākuma akcionāram vispār pietiek līdzekļu, lai atpirktu akcijas, un atsevišķos gadījumos tas varot novest pat līdz maksātnespējai.

Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) neatbalsta priekšlikumus mazākuma akcionāru tiesību aizsardzībai, kas ietverti grozījumos Finanšu instrumentu tirgus likumā, aģentūrai LETA norādīja ĀIPL projektu direktors Ēriks Ajausks. ĀIPL skatījumā šie priekšlikumi tiek virzīti sasteigti – bez pienācīga skaidrojuma un risku izvērtējuma, kā arī bez iespējām sniegt komentārus un apspriest priekšlikumus ar citām ieinteresētajām pusēm.

Vējonis uzskata, ka likumā ietvertais regulējums liek apšaubīt, vai ir izvērtēti un novērsti visi riski, kurus varētu radīt šāda regulējuma spēkā stāšanās. Ierosinātās izmaiņas varot nesamērīgi ierobežot vairākuma akcionāru tiesības uz īpašumu un tiesības veikt uzņēmējdarbību.

“Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījumos, konkrēti 74.1 pantā, izvēlētais risinājums mazākuma akcionāru tiesību aizsardzībai ir pretējs šajā likumā paredzētajam obligāto akciju atpirkšanas piedāvājuma mērķim. Likumdevējs nav veicis izvērtējumu par jau šobrīd spēkā esošajā regulējumā ietverto preventīvo un sodošo mehānismu efektivitāti un ietekmi uz finanšu tirgus dalībniekiem. Neveicot šādu izvērtējumu un paredzot jaunu regulējumu, pastāv risks izjaukt līdzsvaru starp mazākuma akcionāru interešu un vairākuma akcionāru interešu aizsardzību,” savu viedokli skaidro Vējonis.

Vienlaikus viņš vēstulē raksta, ka atzinīgi vērtēju likumdevēja centienus pilnveidot finanšu instrumentu tirgus regulējumu, lai preventīvi mazinātu iespējas, ka vairākuma akcionāri varētu negodprātīgi izvairīties no pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. “Šī pienākuma neizpildīšana būtiski aizskar mazākuma akcionāru tiesības un tam ir negatīva ietekme uz akciju cenu,” teikts Valsts prezidenta vēstulē Saeimai.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. lembergs vairak tev nemaksas stipendiju.ta vis maz brigmanis nozinoja.

  2. Tomēr rosina prezidentu vēlēt tautai, jāsāk domāt, ka tiek atstrādāta paša ievēlēšana, citādi tik bīstamu manipulāciju Latvijai nerosinātu.

  3. Jādara viss iewspejamais, lai Vējonis uz otro termiņu netiktu.

  4. Kā parasti, datums izvēlēts perfekti pēc Jāņiem atvaļinājuma laikā..nekā konkrēta par LSC, GRINDEX, RKB utt. Es, privatizācijas rezultātā, viena uzņēmuma mazākuma akcionārs secinu- ja būs LSC gadījumā vērtības samazināšana, Grindex gadījumā….sirds mazspējai papildus impotence, RKB…osta un krieviem atdotā Rīga, lai jau nu paliek….Raimond Vējoni- ar tukšpļāpību intelekta deficītu neaizlāpīsi, izbaudi savu mazo protēzīti, tā ir iekārtota pasaule, kad Prezidenta kungs, Jums būs atpakaļ NEIZDARĪTAIS/. Visu to labāko un veiksmīgi izbaudiet esošo 🙂

  5. Cirka aizliegumu tomēr izsludināja. Izdabātājs

Draugiem Facebook Twitter Google+