Vējonis: Situācija Ukrainā radījusi vērtīgas mācības Baltijas valstīm 7
Situācija Ukrainā radījusi daudzas vērtīgas atziņas, kuras Baltijas valstīm vajadzētu iemācīties, piektdien Lietuvas galvaspilsētā Viļņā sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Ministrs piektdien piedalās Baltijas Asamblejas Tieslietu un drošības komitejas sēdē, kur uzstājās ar ziņojumu par aktīvāku Baltijas valstu sadarbību drošības politikas un ārpolitikas izstrādē jaunās drošības situācijas kontekstā.
Savā runā Vējonis atsaucās uz ķīniešu stratēģi un filozofu Suņdzi, kurš dzīvoja vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu. “Ģenerālis Suņdzi izvirzīja fundamentālu principu, kas ir aktuāls arī mūsdienās. Viņš teica, ka “augstākā izcilība ir salauzt pretinieka pretošanos bez kaujas”. Tas ir tieši tas, ko maigā vara dara. Tās mērķis ir ietekmēt mūsu cilvēku domāšanas veidu, lai panāktu negatīvas emocijas pret valstu valdībām un samazinātu vēlmi lepoties ar savu valsti,” teica aizsardzības ministrs.
Vējonis norādīja, ka Krima ir empīrisks piemērs tam, ko veiksmīga maigās varas pielietošana var panākt. Krievijas propaganda Krimā novedusi līdz ievērojamai prokrieviskai atmosfērai, kas savukārt veicināja Vladimira Putina politikas atbalstu lielā daļā pussalas iedzīvotāju. “Situācija Ukrainā radījusi daudzas vērtīgas atziņas, kuras Baltijas valstīm vajadzētu iemācīties. Mums jāpieliek kopīgas pūles, lai risinātu šādas maigās varas negatīvos efektus,” uzsvēra ministrs.
Krievijas uzvedība Baltijas valstīs liek raudzīties uz kopējo aizsardzību ar jaunu skatu, kurā nacionālā drošība vairs nav tikai aizsardzības nozares pārraudzībā. Lai cīnītos ar asimetriskajiem draudiem, nepieciešama visaptveroša pieeja, kurā iekļaujas arī nemilitārie pasākumi. “Katrs ministrs ir atbildīgs par nacionālo drošību, veicinot veselīgu vidi savās nozarēs. Arī parlamentiem ir aktīvi jāiesaistās procesos, kas samazina sabiedrību neaizsargātību,” teica Vējonis.
Latvijas aizsardzības ministrs izvirzīja vairākus aspektus, kuros Baltijas valstīm ir ciešāk jāsadarbojas, lai atbildētu uz jaunajiem izaicinājumiem. Baltijai nepieciešams samazināt enerģētisko atkarību un pielietot pretpropagandas pasākumus. Tāpat Latvijai, Lietuvai un Igaunijai jāturpina darbs pie sadarbības drošības jomā un informācijas apmaiņā. Vējonis kā lielisku piemēru minēja Baltijas valstu robežsardzes sadarbību, kas krīzes gadījumā būtu pirmie nacionālās aizsardzības sistēmas elementi. Tāpat Baltijas valstīm nepieciešams stiprināt savas brālīgās saites. Ministrs uzsvēra, ka ir jāveido kopīga informatīvā dimensija, kas atspoguļo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vērtības.
Uzrunājot Asambleju, ministrs augstu novērtēja Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā. Kopīgas militārās mācības un piedalīšanās starptautiskajās operācijās ir kritiski svarīgas, lai uzturētu un palielinātu Baltijas valstu militāro spēku savstarpējo savietojamību. Tajā pašā laikā ne tik veiksmīga sadarbība radusies militāro iepirkumu jomā. Vējonis norādīja, ka atšķirīgo aizsardzības plānošanas procesu dēļ, tuvāko gadu laikā, visticamāk, Baltijas valstīm neizdosies veikt kopīgus militāros iepirkumus.
Ukrainas notikumu kontekstā, Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā, ir ieguvusi jaunu elpu. “Es uzskatu, ka tam ir jābūt normai, nevis situācijai, kura rodas ārēju apstākļu iespaidā. Sadarbība starp Baltijas valstīm ir obligāta mūsu nacionālās drošības iezīme un mums par to jārūpējas katru dienu, nevis tad, kad rodas tāda nepieciešamība. Es uzskatu, ka aizsardzības sadarbībā mums ir liels neizmantots potenciāls,” teica ministrs.
