Mobilā versija
+16.8°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
25. marts, 2017
Drukāt

Vējonis uzsver īpašības, “no kurām tik ļoti baidījās okupanti” (18)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Vairāki simti cilvēku šodien pie Brīvības pieminekļa ar ziedu nolikšanu pieminēja 1949.gada 25.marta deportāciju upurus, novēroja aģentūra LETA. Gājiena galvgalī tika nesti triju Baltijas valstu karogi.

Pie Brīvības pieminekļa pirms ziedu nolikšanas notika svinīgā goda sardzes maiņa. Uzrunu klātesošajiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Portāls “la.lv” publicē R. Vējoņa uzrunu pie Brīvības pieminekļa Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 2017. gada 25. martā:

“Šodien pieminam vienu no drūmākajām lappusēm Latvijas vēsturē. 1949. gada 25. martā komunistiskais okupācijas režīms deportēja vairāk nekā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Mūsdienu apstākļos ir grūti aptverams, ka Latvijas teritorijā vienas dienas laikā tika fiziski sagūstīti un aizvesti vairāk cilvēku, nekā šobrīd dzīvo visa Ogres novada robežās. Šodien mēs godinām deportāciju upuru piemiņu, un atgādinām sev un citiem, kādēļ šo traģēdiju nekad nedrīkstam aizmirst.

Dienās, kad tika plānots un īstenots šis asinis stindzinošais noziegums, Eiropā tikai nesen bija beidzies karš. Citur cilvēki varēja cerēt uz jaunu un mierīgu dzīvi, bet Latvijā bija notikusi jauna okupācija, kas neļāva brīvi uzelpot. Par spīti padomju varas milzīgajam pārspēkam, Latvijas mežos turpinājās cīņa par brīvību, kas guva atbalsi iedzīvotāju sirdīs un prātos.

25. marta deportāciju uzdevums bija salauzt mūsu pretestības garu. Atņemt atbalstu nacionālo partizānu grupām, iznīcināt godprātīgus darba darītājus, brīvas Latvijas patriotus. Uz Sibīriju izveda aktīvākos un redzamākos. No tiem, kuri palika, prasīja bezierunu paklausību. Pēc tam, kad jau bija likvidēta Latvijas valsts, cilvēkiem atņēma sasniegto un nākotnes cerības, atņēma zemi un iespēju strādāt pašu labā. Sadzītiem kolhozos, zuda gandarījums par sava darba augļiem, jo galvenais bija izpildīt rīkojumus un censties nedomāt par apkārt notiekošo postu.

No represiju draudiem nebija pasargāts neviens. Par režīma necilvēcību īpaši liecina tas, ka izvesto vidū bija daudz bērnu un sirmgalvju. Okupanti nežēlīgi cīnījās pret neapbruņotiem cilvēkiem. Bija gatavi uz visu, jo svarīgākais bija iznīcināt tos, kuri ar savu klātbūtni atgādināja par brīvu Latviju. Izskauda individuālismu, uzņēmību un atbildību, jo tā ir bīstama ikvienai okupācijas varai.

Tomēr sapnis par brīvu Latviju nekur nepazuda. Tas tika slepus glabāts, lolots un tiklīdz radās iespēja, uzplauka pilnā krāšņumā.

Tolaik deportācijās cietošos cilvēkus vēlos īpaši uzrunāt. Jūsu atmiņas par dzimteni, cerības uz atgriešanos Latvijā bija galvenais iemesls, lai izturētu izsūtījumā. Jūs vienmēr būsiet mūsu brīvības un neatkarības idejas karognesēji – gan tie, kuri atgriezās un piedalījās Latvijas atjaunošanā, gan tie daudzi tūkstoši, kuri uz mūžiem palika svešumā. Jūsu likteņi, nesalaužamais gars un dzimtenes mīlestība mums atgādina par drosmi un cerību, ko nekad nedrīkstam zaudēt. Tas ir pierādījums mūsu tautas spēkam, spējai izdzīvot un atjaunoties.

Kopš 25. marta deportācijām ir pagājuši 68 gadi. Šajā laikā Latvijā piedzima un izauga jauni cilvēki, kuri bija pietiekami drosmīgi, lai vēlreiz izcīnītu Latvijas neatkarību, un kuri ir pietiekami spēcīgi, lai būtu gatavi to aizsargāt. Pieminot izsūtījumā aizvestos, mums ir atkal un atkal jāatceras par darba tikumu, rūpēm par savu zemi un valsti, uzņēmību būt radošiem un stāties pretī grūtībām, atbildību par sava darba rezultātu.

Šīs ir īpašības, no kurām tik ļoti baidījās okupanti, jo tās ir brīvas sabiedrības un neatkarīgas valsts pamats. Šīs īpašības mums ir jāizkopj un jāliek lietā, jo tā ir mūsu senču dotā gudrība, lai celtu plaukstošu Latviju. Savu nākotni veidojam pašu rokām – tas ir labākais veids, kā rūpēties par Latvijas drošību un attīstību nemitīgi mainīgajā pasaulē. Mēs esam piepildījuši izsūtīto tautiešu sapņus par brīvu Latviju. Tagad tikai mūsu spēkos ir to sargāt un pilnveidot.

Lai Dievs dod mums spēku un pārliecību par to, ko darām!”

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. VĒJONI ko jūs kuļat tukšus salmus un runājat par GENOCĪDU pret LATVIEŠU tautu, ko jūs kā bijušais deputāts, un tagad, kā valts prezidents, esat tādu labu izdarījis savai tautai, ka tagad LATVIJAS iedzīvotājiem ir jāpamet savas dzimtās mājas,un valsts,lai VERGOTU citu valstu labā,un tur celtu ekonomiku,vai tas neskaitās GENOCĪTS,vai jums pašam kauns nav par to kas šajā valstī notiek, ka tiek nekaunīgā veidā iznīcināta latvijas tauta. Ja esi īsts LATVIJAS tautas patriots tad PIERĀDI savai tautai ar darbiem nevis ar tukšu muldēšanu,kā to darīja tavi priekšgājēji,lai iegūtu sev konfortablu dzīves nodrošinājumu pēc termiņa beigām . VISU CIEŅU PREZIDENTAM BĒRZIŅAM, RIKTĪGS GODA VĪRS. Pacenties iegūt tautas cieņu un uzticību,tad tev vis izdosies, lai nevajadzētu uzrunās lietot vārdu GENOCĪDS pret LATVIJAS TAUTU,tev taču ir tādas iespējas, ja nevari pats, tad aicini savu tautu palīgā, noteikti palīdzēs iztīrīt tos liekuļus,birokrātus no vadošajiem amatiem, kas izlaupa mūsu LATVIJAS valsti. Ļoti gribētos piedzīvot to brīdi, kad tie tūkstoši, kas bija spiesti izbraukt, lai nopelnītu sev ,un saviem bērniem iztiku, varētu atgriesties LATVIJĀ, un celtu savas valsts ekonomiku, un lapklājību.

  2. Kuļot ūdeni pat putu nebūs – tukšs ir tukšs – izber čekas maisus un izbirs arī saraktu stādītāji – bet kuļot ūdeni…

  3. Vejonis aptaukojies.Zel.

  4. Super! Pirmais Prezidents, kas Ta runa par OKUPACIJU! Kas, diemzel, vel ir noverojama.

  5. Pēc šīs skaistās runas Vējonim ir laiks ķerties klāt Ventspilī esošajiem noziedzniekiem un varmākām, kas akurāti vēl ar Staļina laiku metodēm rukā. Ja Vējonis to nedarīs, tad visa viņa runāšana ir tukšs ūdens.

  6. Paldies, prezidenta kungs!

  7. Īpašības, no kurām baidījās okupanti”… ??? Pirmkārt, kādas īpašības? Otrkārt, kuri okupanti? Un treškārt, VAI NU TĀ BIJA, KA BAIDĪJĀS? – Ja būtu baidījušies, Vējon, tad neokupētu!
    Cik ilgi vēl turpināsies šīs šizofrēniskās murgu vīzijas? Šī, kā miks saka – vēstures izkropļošana?
    Un par izvešanām runājot – kad vienreiz sāks pieminēt TOS, KURI stādīja tos izvedamo sarakstus, lai varam redzēt visu kopainu?

  8. Jā tas bija nežēlīgi. Bet kas tagad notiek, pie prihvatizācijas, cik cilvēkus izlika no mājām un dzīvokļiem, kuras tika 50 gadus uzturētas un koptas. Deportēja no Rīgas namiem uz laukiem, bez žēlastības. Toreiz izveda 40 000, tagad trimdā izdzīti 400 000. Kas par to atbildēs??? Kad viņiem sāksim celt pieminekli, kur ziedus nolikt. Padomju laikos dzīvojām labāk un tas šodien ļoti sāp.

  9. Jabeidz tacu vienreiz si aziotaza.Kad beigsim izkroplot vesturi.Vai tad esam tik glevi,un nevaram paskatities patiesibai acis.Pasi latviesi kas bija pietuvinati krievu nacalnikiem izsutija savus tautiesus.Un tas viss tikai lai tiem atnemtu vinu mantu.Atveriet cekas maisus,un reiz par visam reizem bus skaidriba visas lietas.

  10. Sevišķi jancīgi izklausas padomju okupantu stutētaju brīnišķīgas izrunašanas pieminot savus upurus! Nekādas morāles un sirdsapziņas un nožēlošanas! Tādi morāli kropļi dzen valsti uz iznīcību kopā ar padevigājiem,ar jūdasa grašiem aplaimotajiem upuriem!

  11. Toreiz savāca un izveda ar varu,tagad izdzen ar dzīšanu dienu no dienas,mēnesi no mēneša,gadu no gada.Toreiz atņēma visu,lai pakļautu un nevarētu strādāt savā labā.Ar ko tagad ir savādāk.Lielākā daļa cilvēku vispirms nodrošina valsati(tas ir ministrus un deputātus),pašiem paliek tikai sausai garoziņai un kaudze parādu.Cilvēks iet uz darbu lielāko ties par minimālo algu.33,5% aiziet nodokļos.Ar to vēl nepietiek .Nodokļus maksājam visur,kur tik paskaties,bet valstij naudas nepietiek.Toreiz vismaz izglītība un medicīna bija pieejama par brīvu.Tagad jāmaksā par visu.Vējonis,kad saslima varēja uzreiz saņemt kvalitatīvu medicīnisko aprūpi,bet vienkāršam cilvēkam jāstāv garās rindās,lai tikai diagnozi noteiktu.Tā varētu turpināt gari un dikti.Punktu vēl pieluka ar jauno likumu pa rkūdīšanu pret valsts varu 5 gadi.Baidās,ka cilvēki vairs neizturēs un sacelsies.

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+