Vējonis veseļojas: Jūrmalā tiekas ar Kučinski; aicina pārstrādāt grozījumus par hibrīdkaru 4
Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas hibrīdkara apdraudējuma novēršanai virzītie grozījumi Krimināllikumā ir jāpārstrādā, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Prezidents sociālajā vietnē “Twitter” norādījis, ka virzītie grozījumi Krimināllikumā ir jāpārstrādā, piebilstot, ka “valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību”.
Saeima šo likumprojektu vērtēs steidzamības kārtībā, proti, divos lasījumos. Steidzamības noteikšanu šīm likuma izmaiņām atbalstīja 70 deputāti no dažādām frakcijām, bet 20 “Saskaņas” parlamentārieši toreiz balsojumā atturējās. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā prezidents nevarēs nodot šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Satversmē noteikts – ja Saeima ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad prezidents pieņemto likumu saņēmis.
Kā ziņots, Saeima 3.martā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski pārskatīt un mūsdienu situācijai pielāgot tiesisko regulējumu, kas paredz atbildību par noziegumiem pret valsti, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka hibrīdkara apdraudējuma novēršanai virzītās izmaiņas Krimināllikumā būs saskaņotas ar tiesībām uz vārda brīvību.
Taujāts, vai Saeimā konceptuāli atbalstītie grozījumi nebūs pretrunā ar Satversmes 100.pantā garantēto vārda brīvību un neradīs arī tiesvedības riskus Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Bērziņš tolaik pauda, ka normas atbildīs tiesībām uz vārda brīvību.
Kā iepriekš uzsvēra Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), drošības situācija pasaulē un Eiropā pēdējā laikā ir būtiski mainījusies un mūsu valstij ir jābūt gatavai reaģēt uz jauna veida apdraudējumiem. Taču Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainīti kopš likuma spēkā stāšanās 1999.gadā. Tādējādi spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā.
Kā norāda valsts drošības iestāžu pārstāvji, pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs un grozījumi likumā nepieciešami pēc iespējas ātrāk. Piedāvātās likuma izmaiņas dos iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas vērsts pret mūsu valsts pamatinteresēm, norāda likumprojekta autori.
