Zviedrijas vēstniece Latvijā: Vēl jāpieliek pūles 3
Šodien atzīmējam Starptautisko sieviešu dienu. Tāpat kā Latvijā, arī pie mums Zviedrijā 8. marts ir nozīmīgs datums. Mums šī ir diena, kad pievēršam uzmanību tām nelīdztiesības izpausmēm, kas vēl sastopamas mūsu sabiedrībā Latvijā un arī Zviedrijā. Es vēlētos minēt divas jomas, kur abām mūsu valstīm ir iespējas stiprināt līdztiesību, tādējādi padarot mūsu sabiedrības vēl labvēlīgākas cilvēkiem, kas tajās dzīvo – kā sievietēm, tā arī vīriešiem.
Šobrīd Zviedrija ir starp tām pasaules valstīm, kuras ir sasniegušas visvairāk dzimumu līdztiesības jomā. Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) datiem, Zviedrijā ir augstākie līdztiesības rādītāji starp ES valstīm. Taču ceļš uz to ir bijis ilgs. 1921. gadā zviedru sievietes pirmoreiz ieguva balsošanas tiesības parlamenta – riksdāga – vēlēšanās. Mūsu likumi tolaik vēl joprojām diskriminēja sievietes politiskā, ekonomiskā un sociālā ziņā.
Pārmaiņas ir notikušas, pateicoties daudziem un dažādiem iesaistītajiem spēkiem, kas virzīja sabiedrību tādā virzienā, kā arī pateicoties apzinātai dzimumu līdztiesības politikai valstī. Sieviešu ienākšana darba tirgū, labi izveidota vecāku atvaļinājumu un bērnu pirmsskolas iestāžu sistēma, kā arī tas, ka arvien vairāk vīriešu uzņemas daļu atbildības par mājas un ģimenes rūpēm, ir palīdzējis veidot mūsu sabiedrību drošu un pārtikušu.
Vēlētos īpaši atzīmēt, ka lielāka dzimumu līdztiesība uzlabo dzīvi ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem. Līdztiesība sabiedrībā atstāj pozitīvu ietekmi uz sabiedrības veselību, izglītības līmeni, ekonomiku un demogrāfiskajiem rādītājiem. Patiesi, augstāka līdztiesība ved uz augstāku IKP, un pētījumi liecina, ka sabiedrībā ar plašāku dzimumu līdztiesību dzimst vairāk bērnu.
Daudz esam jau sasnieguši gan Latvijā, gan Zviedrijā, taču joprojām pastāv zināmi izaicinājumi. Minēšu divas konkrētas jomas, kur abām mūsu valstīm vēl būtu jāpieliek pūles, lai veicinātu patiesu līdztiesību.
Pirmkārt, darba tirgus. Gan Latvijā, gan Zviedrijā ir ar citām valstīm salīdzinoši augsta sieviešu nodarbinātība darba tirgū. Latvija turklāt ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur vairāk nekā pusi vadošo amatu – 53% – ieņem sievietes! Šajā ziņā Latvija ir tālu priekšā Zviedrijai, kur sievietes ir apmēram 40% no vadošajiem amatiem.
Taču kā Zviedrijā, tā Latvijā darba tirgus jorpojām ir diezgan strikti sadalīts nozarēs, kur dominē darbinieki vīrieši, un nozarēs, kur lielākoties nodarbinātas sievietes. Viņas biežāk strādā sfērās, kas tradicionāli uzskatītas par sievišķīgām, piemēram, veselības aprūpes un izglītības jomā. Tas ir viens no faktoriem, kas izskaidro, kāpēc joprojām saglabājusies tik liela ienākumu starpība starp dzimumiem. Latvijā sievietes saņem vidēji par 17% zemākas algas nekā vīrieši. Un Zviedrijā šī starpība ir 14%.
Zviedrijā tiecamies mazināt darba tirgus segregāciju dzimumu ziņā un mazināt ienākumu plaisu starp vīriešiem un sievietēm. To darām dažādos veidos, piemēram, veicot pasākumus izglītības jomā, tāpēc ka profesijas izvēle bieži seko citām izvēlēm, ko sievietes un vīrieši ir izdarījuši jau agrāk, t. sk., izvēloties izglītības ceļu. Darba tirgus, kas piedāvā līdzvērtīgus nosacījumus sievietēm un vīriešiem, veicina spēcīgāku ekonomisko izaugsmi un paver katram no mums iespēju nodrošināt sev dzīvē materiālu patstāvību un drošību.
Otra joma ir vardarbība pret sievietēm. Daudzas sievietes joprojām cieš no tās – gan Zviedrijā, gan Latvijā, un bieži vien šāda vardarbība noris ģimenes vai tuvu attiecību ietvarā. Visā pasaulē katra trešā meitene un sieviete savas dzīves laikā piedzīvo pret sevi vērstu tiešu fizisku vai seksuālu vardarbību. Tā atstāj milzīgi smagas sekas upuru un to piederīgo dzīvē, kā arī negatīvi ietekmē visu sabiedrību. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts lēš, ka vardarbība pret sievieti tuvu attiecību ietvarā Latvijai ik gadu izmaksā vidēji 442 miljonus eiro.
Apturēt vīriešu vardarbību pret sievietēm Zviedrija ir izvirzījusi kā vienu no saviem prioritārajiem darbības virzieniem. Pagājušājā gadā mūsu valsts ir pieņēmusi rīcības stratēģiju tuvākajiem 10 gadiem, lai novērstu šāda veida vardarbību. Stratēģijas īstenošanai kopumā atvēlēti ap 130 miljoniem eiro. Nozīmīgi ir preventīvajos pasākumos iesaistīt un ieinteresēt vīriešus un puišus.
Turpinu uzmanīgi sekot debatēm Latvijā ap Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, un diskusijai par šīs konvencijas ratifikāciju. T. s. Stambulas konvenciju līdz šim ratificējušas jau 28 valstis, tajā skaitā Zviedrija un Igaunija. Šī konvencija ir līdz šim spēcīgākais starptautiskais dokuments rīcībai pret vīriešu vardarbību pret sievietēm. Ratificējot šo konvenciju, valstu valdības raida skaidru un nepārprotamu signālu, ka vardarbība ir nepieņemama un ka valstij ir atbildība to novērst un noziegumus sodīt. Šī starptautiskā konvencija palīdz valstīm izstrādāt integrētus risinājumus vardarbības novēršanai. Tas savukārt novērsīs daudzu ģimeņu izjukšanu vardarbības dēļ.
Zviedrija kā pirmā valsts pasaulē īsteno feministisku ārpolitiku. Šīs darbības ietvaros Stokholmā aprīlī rīkojam starptautisku konferenci “Stockholm Forum on Gender Equality”. Vairāk nekā 500 delegātu no visas pasaules pulcēsies vienkopus, lai stiprinātu sadarbību dzimumu līdztiesības jomā. Mēs ceram, ka pārstāvēta būs arī Latvija. Jo, protams, nepietiek, ka meiteņu un sieviešu liktenim tiek pievērsta uzmanība tikai vienu dienu gadā – cīņa par plašāku līdztiesību ir nepārtraukts darbs, kam jāturpinās dienu no dienas, gadu no gada, līdz būsim savu mērķi sasnieguši.
Annika Jagandere, Zviedrijas vēstniece Latvijā
