Voldemārs Krustiņš: Vēl nekas nav zaudēts 7
Ja šo notikumu palaidāt garām nepamanītu, atgādinu: pagājšnedēļ valdošā partijā “Vienotība” uzņēma līdzšinējo ES komisāru Andri Piebalgu, kuram drīz beigsies ES augstā amata otrais pilnvaru termiņš. Nav jāšaubās, ka šo politiskās izvēles zīmi kā Piebalga k-gs, tā “Vienotības” spice ir devuši ļoti apdomāti, kā mēdz teikt, īstajā laikā, īsi pirms 12. Saeimas vēlēšanām. Nu arī “Vienotības” premjera amatam zīmētā L. Straujumas k-dze, kas arī īstajā laikā iestājās (jeb viņu aicināja) valdošajās aprindās, devusi zīmi, ka viņa amatu uzticētu Piebalgam. Vēl vairāk! Vēl nupat vienā žurnālā (“Sestdienā”) pats “Vienotības” frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis teicis, un viņa teiktais ir tikpat, kā pati Solvita Āboltiņa būtu teikusi, tātad Dz. Zaķis domā, ka “Piebalga pienesums ir visai Latvijas politikai, jo tajā iesaistās cilvēks, kurš Eiropas gaiteņos ir redzējis tik daudz kā neviens cits”. Par to redzēšanu nav ne mazāko šaubu, bet vēl būs jāuztaisa valdība, kura arī, iespējams, sastāvēs no cilvēkiem, kas vismaz domā, ka paši nav maz redzējuši un ka ar godbijīgu noskatīšanos vien šodien ir par maz. Un, kaut arī variantu ir stipri ierobežotā skaitā, vēlētājs – balsotājs var kaut ko izdarīt ne gluži tā, un pa vēlēšanu sarakstiem laikus saspraudītās ministru (ārlietu, finanšu, satiksmes, iekšlietu…) vietas nekritīs tā, kā bija domāts (konkrētām personām un tikai tam). Ja cilvēks nāk no ES augstākajām aprindām, viņš tajā audzis un veidojies, var būt ļoti veidots eirokosmopolītisko uzskatu ietekmē, un tas rada citādus (piem., eiroliberālus) uzskatus, ko var un vajag aicināt paša veidotā valdībā. Tāpat kā cilvēks, kas veidojies ES smalkāko jeb valdošo aprindu ietekmē, nevar būt pilnīgi nejūtīgs pret šo aprindu pašreizējām ietekmēm.
Šīs rindas rakstu tāpēc, ka esmu dzirdējis nopūtas, ka viss jau ir iepriekš izlemts tālās un augstās aprindās, ko tur tērēt laiku, pa vēlēšanām staigājot. Jā, patiešām, daudz kas jau izskaitļots un pat izlemts, ar balsotāju (mūsu) paredzamo uzvedību rēķinoties. Ja tā notiks… Bet vēlēšanas nav notikušas, kā teikt, cāļi vēl jāskaita. Un no partiju uzvedības pēc vēlēšanām nav maz kas atkarīgs. Piemēram, vai nacionāļi vēlēsies pārņemt iekšlietas valsts mērogā un sāks cīņu par Latvijas iekšējo drošību. Kas nozīmētu cīņu pret neslēptiem pasākumiem mūsu valsts pievienošanai Krievijas impērijai.
