Vēl neskata Nacionālās apvienības sagatavotos grozījumus Izglītības likumā 0
Visstingrāk pret likumprojektu, kas paredz no nākamā gada 1. septembra bērnudārzos pāriet uz apmācībām latviešu valodā, iebilda “Saskaņas centra” un Reformu partijas deputāti.
Viņu argumentācija gan ir tik vispārīga, ka to varētu izmantot jebkura likumprojekta novilcināšanai: šobrīd neesot īstais laiks, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas; nepieciešama papildu izpēte, vai likumprojekts nav pretrunā starptautiskajām tiesību normām un Latvijas saistībām. Tāpat neesot izvērtēta finansiālā ietekme. “Bet pats būtiskākais, kam mēs arī gribētu pievērst uzmanību, – vai priekšlikumu autori, sasteigti virzot šo priekšlikumu, ir padomājuši par bērniem. Mēs saprotam, ka, nonākot pirmsskolas izglītības iestādē, bērnam ir liels stress, jauna vide, jauna situācija. Uzliekot dažādas šīs barjeras, vai mēs tad nekaitēsim vairāk šim bērnam?” aicināja aizdomāties Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre un deputāte Inga Vanaga (RP).
Turpretim deputāte Vineta Poriņa (NA) uzskata, ka nepieciešama politiska izšķiršanās, jo “labāka laika likumprojekta nodošanai komisijai nebūs ne pēc pusgada, ne gada, ne diviem”.
Viņa arī uzsvēra, ka likumprojekta tapšanā piedalījušies IZM, Tiesībsarga biroja, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī daudzu citu valsts un nevalstisko organizāciju eksperti.
Tomēr balsojumā šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā atbalstīja tikai 35 deputāti (NA, bezpartijiskie, lielākā daļa “Vienotības” un Kārlis Seržants no ZZS), pret bija 45 tautas kalpi (“SC”, RP, lielākā daļa ZZS un Jānis Lāčplēsis no “Vienotības”), bet Uldis Augulis (ZZS) balsojumā atturējās.
Drīz pēc balsojuma NA izplatīja paziņojumu, kurā pauda sarūgtinājumu, ka pret likumprojekta skatīšanu nobalsojuši arī to partiju deputāti, kuras līdz šim publiskajā telpā runājušas par nepieciešamību Latvijas sabiedrību saliedēt uz latviešu valodas bāzes.
“Citādi kā par liekulību to nevar nosaukt,” teikts paziņojumā. Ar liekuļiem acīmredzot domāti ZZS, jo saskaņiešu un reformistu rīcība nepārsteidz.
Šis balsojums bija tikai par iekļaušanu vakardienas sēdes darbakārtībā, tādēļ, visticamāk, parlamentam pie šī jautājuma būs jāatgriežas jau nākamo ceturtdien, lemjot par tā nodošanu Saeimas komisijām. NA iesniegtie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka, sākot ar 2014. gada 1. septembri, visās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas saņem valsts vai pašvaldības finansējumu, apmācības notiek valsts valodā. Bērni, kas līdz šim datumam jau uzsākuši pirmsskolas izglītības programmas apguvi, varētu turpināt apmācības dzimtajā valodā, ja vien pašvaldība (vai privātā bērnudārza īpašnieks, ja bērnudārzs saņem publisko finansējumu) lēmusi, ka to nodrošinās. Likumprojekta autori skaidro, ka šāda pāreja nepieciešama, lai Latvijā veidotos saliedēta un vienota sabiedrība, bērniem neatkarīgi no to etniskās piederības jau no mazotnes dodot iespēju uzaugt kopā un savstarpējā saziņā izmantot valsts valodu. Likumprojekta pieņemšana arī novērstu absurdās situācijas, kad bērnu vecāki, kas vēlas sūtīt savus bērnus latviešu bērnudārzos, no pašvaldības saņem piedāvājumus sūtīt bērnus krievu bērnudārzos, kuros ir krietni mazākas rindas.
