Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. novembris, 2012
Drukāt

Vēl palikusi tikai aste!

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Daudzi mūsu žurnāla nākamā gada abonenti, kas savu izvēli jau laikus izdarījuši, cita starpā uzdod arī jautājumu – kur tad dāvanā solītais “Magnetons”? Atbildam pavisam droši – sunim jau pārkāpts, vēl palikusi tikai aste!

 

Jau pirms valsts svētkiem priecīgs piezvanīja “Magnetona” tēvs, habilitētais inženierzinātņu doktors Vladislavs Pugačovs: “Man viss gatavs, varu vest uz redakciju kaut tūlīt!” Atklāti sakot, arī man nu prāts kļuvis mierīgs, jo beidzot ir skaidrs, ka mūsu kopējais projekts izdosies, kā cerēts, un žurnāla lasītāji saņems tiešām noderīgu lietu, kas par naudu vismaz pagaidām nekur nav nopērkama.

Melnās gumijotās plāksnītes pašlaik ir redakcijā, dažādās kastītēs pa 4 – 6 simtiem sakrautas (smagas!), savā starpā cieši salipušas (magnēti!), viena puse tām spīdīga, tāda kā glancēta, otra – matēta, un tieši tā tagad mums pašiem ir jāmarķē, lai jūs zinātu, ka, savējo liekot pie sāpošās vietas, zeltainajam uzrakstam vienmēr jāpaliek augšpusē. Starp citu, nekas jau nenotiks, ja arī kļūdīsieties – tikai iedarbība būs vājāka.

Marķēšana izrādījās viena traka padarīšana – nu neņem tā gumija neko pretim! Abas zīmogu fabrikas galvaspilsētā padevās uzreiz, nav tām pat speciālo līdzekļu arsenālā tādas tintes, kas atstātu kaut cik redzamus nospiedumus. Izmēģinājām to un šito, tostarp arī marķierus, uzlīmes un krāsas, līdz kaut cik pieklājīgu rezultātu uzrādīja “Hammerite”, kas turklāt vēl jāšķaida pēc izjūtas, lai zīmogs būtu arī izlasāms….

Nu ledus ir iekustējies – starp saviem darbiem paši štempelējam “Magnetonus” un liekam tos speciālajā iesaiņojumā, kas veidots pēc mākslinieka Induļa Martinsona ieceres un izgatavots tipogrāfijā “ADverts”. Labi vēl, ka šīs aploksnītes nevajag aizlīmēt…

Palaist tautās zinātnisku izstrādni nudien nav joka lieta, zemūdens akmeņu ir tik daudz! Arī Vladislavs Pugačovs savā garajā mūžā nekad nav nodarbojies ar elastīgo magnētu rūpniecisku ražošanu – vien savā laboratorijā Aizkraukles ielā 21 mājas ap­stākļos sīksērijās gatavojis eksperimentālos paraugus galvaspilsētas abām lielākajām klīnikām.

Mūsu pasūtījums – daudzi tūkstoši – viņam kļuva par pēdējā laika nopietnāko izaicinājumu, jo cita starpā nu bija jāsagādā simtiem kilogramu ļoti specifiska sastāva gumijas, vēlams jau sagrieztu attiecīgo izmēru sloksnītēs, jo Latvijā tik lielos apjomos to civilizēti (ātri, precīzi un lēti!) izdarīt nav iespējams, labākajā gadījumā – vien par lielu naudu! Atklāšu noslēpumu – vienu brīdi, kad potenciālie piegādātāji, tostarp cerīgie zviedri, cits pēc cita atteica, situācija tiešām kļuva riskanta, taču tad atsaucās nejauši uzrunātie vācieši, kam šāds pasūtījums izrādījās… tīrais nieks. Tālākais – pati magnetizēšana – zinātniekam un viņa kolēģei doktorantei Baibai Osei-Zaļai jau bijusi vien rutīnas darbs.

Ne velti saka – kas lēni nāk, tas labi nāk! Mēs redakcijā plānojam “Magnetona” marķēšanu un iesaiņošanu pabeigt vēl šomēnes, un tas nozīmē, ka decembra sākumā to pa porcijām jau varēsim nosūtīt abonentiem. Skaidrs, ka pirmie dāvanu saņems tie, kas ātrāk žurnālu visam nākamajam gadam ir izvēlējušies, tātad gaidiet atkal uzaicinājumu no savas pasta nodaļas, ja mūsu pārliekamais mēnešu kalendārs jau pienācis. Kad tiksiet pie sava magnēta, ja parakstīšanos atliksiet līdz Ziemassvētkiem? Tad nudien neko nevaru precīzi solīt, jo interese jau tagad ir liela, bet “Magnetona” rezerves mums nav neizsmeļamas. Ja nāksies papildus izgatavot, process var ievilkties līdz janvāra beigām, tāpēc – jo straujāk izlemsiet, jo drīzāk saņemsiet!

Man tiešām ir gandarījums, ka “Praktiskais Latvietis” šoruden arī vienu praktisku darbu būs izdarījis, palaidis “Magnetona” pirmo speciālo PL sēriju pie potenciālajiem lietotājiem.

Jo, vairākus mēnešos iedziļinoties šai jomā, esmu ieguvis pārliecību, ka elastīgais magnēts tiešām jo daudziem spēs palīdzēt. Arī pats labprāt būtu to izmēģinājis, kad nesen plauksta nejauki pietūka pēc kaimiņu kaukāzieša kampiena, taču tobrīd nevienas plāksnītes vēl nebija, nācās izlīdzēties ar kāposta lapu…

Man ir arī klusa cerība, ka mūsu žurnāla iniciatīva, gādājot lasītājiem universālu medicīnas ierīci, iespējams, nākotnē pavērs tai ceļu uz aptiekām, nodrošinot it visiem interesentiem brīvu pieejamību “Magnetonam”. Bet tā vairs nav “Praktiskā Latvieša” kompetence, mums pirmām kārtām ir jāatbild uz jūsu jautājumiem!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+