Vēl par leģionāriem un viņu piemiņu 0
U. Caune: ”Paldies par 15. martā “Latvijas Avīzē” publicēto rakstu par Gundaru Kalvi no Kūku pagasta. Nesen izlasīju S. Gailītes grāmatu “Dzirkstis no dievišķās uguns” par Kalvju dzimtu. Slavējama ir Gundara vēlme saglabāt un sakopt senču zemi, audzināt patriotismu jaunatnē, stāstīt par leģionāru gaitām, par piemiņas muzeju.
Ceru, ka viņš savas dzimtās zemes mīlestību un patriotismu ieaudzinās arī savos bērnos.”
E. P. “Vai žurnālisti varētu tā mierīgi parunāties ar cilvēkiem ekstrēmistiem, tieši, bez medijiem un varas struktūrām, lai atvēsinātu karstos prātus? Domāju, 16. marts ir pārvērsts par gaiļu cīņu starp dažādām organizācijām. Uz laukiem agrāk bija metode: ja kāda vista ļoti sagribēja perēt uz olām, saimniece to palika uz pāris dienām tumsā zem mucas un vistai ātri pārgāja lielā gribēšana.”
J. Kalvāns Nīcgalē Daugavpils novadā: ”13. marta “Krustpunktā” izskanēja priekšlikums: lai “SS leģionāri” noliek ziedus 8. maijā saviem un latviešu tautas bendēm, deportētājiem pie okupantu Uzvaras pieminekļa, nevis pie Brīvības pieminekļa 16. martā. Mans priekšlikums: lai “Latvijas atbrīvotāji” noliek ziedus 8. maijā pie Brīvības pieminekļa, nevis Uzvaras pieminekļa. Ja nebūtu Latvijas okupācijas 1940. gadā, latviešu deportāciju, latviešu virsnieku nošaušanas Litenē, cilvēku nobendēšanas cietumos, tad visi leģionāri būtu aizgājuši uz mežiem partizānos, lai cīnītos pret vācu armiju, nevis sarkano armiju.”
S. Liepiņa: ”Sirmie leģionāri, kuri klusēdami no Doma baznīcas dievkalpojuma aiziet līdz Brīvības piemineklim nolikt ziedus, pēc daļas runātāju domām, ir nacistu slavināšanas maršs, un, kaut gan nav ne nacistu simbolikas, ne formu, esot nacistu atdzimšana. 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa pulcējas ļaudis ar citas valsts simboliku un formām, ar skaļām runām, dziedāšanu, dejošanu, dzeršanu u. c. izdarībām. Tiek slavināti bijušie laiki un nožēlots, ka sabrukusi PSRS. Vai tur ierodas R. Dzintars ar saviem līdzīgi domājošajiem un izkliedz aizvainojošus saukļus?”
