Kultūra
Kultūrpolitika

Pirmdien – koncerts “Vēl simts gadu dejai”1

Publicitātes foto

Svētku otrajā dienā gaidāms skatuvisko deju koncerts “Vēl simts gadu dejai”, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai veltīta pasaules latviešu konference, senioru koru koncerts “Margodama saule lēca”, bērnu un jauniešu vokālo ansambļu koncerts, labāko Latvijas vokālo ansambļu finālsacensības, amatierteātru parāde, Pasaules latviešu dienu deju un folkloras kopu koncerts “Cilvēks. Mūžs. Dimd!” un danču vakars ar ārvalstu latviešu folkloras kopām.

Plkst. 16 un plkst. 20 Arēnā Rīga notiks Latvijas skatuviskās dejas koncerts “Vēl simts gadu dejai”. Kā rodas un kas rada latviešu skatuvisko deju? Atbildes uz šo jautājumu koncerta apmeklētāji varēs rast, ieskatoties horeogrāfu dzīves gājumā un radītajās dejās un izzinot, kā dejas raksts sasaucas personību, laikmetu un iedvesmas avotiem.

Koncertā iekļautas 17 horeogrāfu – Aijas Baumanes, Agra Daņiļeviča, Ilmāra Dreļa, Jāņa Ērgļa, Taigas Ludboržas, Imanta Magones, Ilzes Mažānes, Artas Melnalksnes, Viļa Ozola, Jāņa Purviņa, Guntas Skujas, Alfrēda Spuras, Harija Sūnas, Ulda Šteina, Helēnas Tangijevas-Birznieces, Ulda Žagatas un diasporas horeogrāfa Viļņa Birnbauma – dejas, ko skatītājiem atklās vairāk nekā 1300 dejotāju.

Tiešraide: no plkst. 20 replay.lv, no plkst. 21 – LTV 1, visiemltv.lv

Saistītie raksti

Plkst. 10 – 16 Rīgas Latviešu Biedrības namā ar konferenci “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība” tiks godināta Pasaules latviešu diena. Šogad, Latvijas 100. dzimšanas dienā, ikgadējās konferences tēma ir Dziesmu un deju svētki, kas apvieno latviešus visā pasaulē. Dienas kārtībā lekcijas, referāti un paneļdiskusijas par Dziesmu un deju svētku vēsturi, nākotni un tradīcijas attīstību Latvijā un ārvalstīs.

Konferenci tiešraidē var skatīties: youtube.com/dziesmusvetkiLV

No 2. līdz 8. jūlijam Rīgas Latviešu biedrības nama telpās būs apskatāma arī izstāde “Latviešu Dziesmu svētki ārpus Latvijas”, kas atspoguļos to norisi no 1946. gada līdz mūsdienām Ziemeļamerikā, Austrālijā un Eiropā. Ekspozīcijas pamatā – fotogrāfijas no privātiem un Latvijas muzeju arhīviem un svētku dalībnieku citāti. Izstādi veidojis muzejs un pētniecības centrs “Latvieši Pasaulē”.

LA.lv