Krievijā vēl viena piemiņas zīme Sibīrijā mirušajiem latviešiem 3
Krievijas Tomskas apgabala Kargasokas rajona Novojugino ciema Uzvaras parkā 7. oktobrī atklāts piemineklis 1941. un 1949. gadā politiski represētajiem latviešiem, informēja Brāļu kapu komitejas (BKK) vadītājs Arnis Āboltiņš. Pieminekļa uzstādīšana ir vairāku gadu darba rezultāts.
Balstoties uz Latvijas Valsts arhīva un Krievijas Tomskas apgabala Iekšlietu pārvaldes informācijas centra dokumentāciju, pētniekiem ir izdevies noskaidrot 252 Kargasokas rajona teritorijā mirušo deportēto latviešu identitāti. Viņu vārdi, dzimšanas un miršanas gadi iegravēti jaunajā piemiņas zīmē, kuru rotā auseklītis, bet teksts latviešu un krievu valodā vēsta: “Latvijas pilsoņiem politisko represiju upuriem”. Zināms, ka 119 piemineklī minētās personas deportētas no Rīgas, 72 – no Limbažu apriņķa, 58 – no Rīgas apriņķa, pa vienai no Jēkabpils un Tukuma apriņķa, bet vienas personas dokumentos nav norādes par aresta vai dzīves vietu. 113 no šiem cilvēkiem tika arestēti un izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā; 139 – 1949. gada 25. martā (Kargasokas rajonā apbedīto saraksts, kam veltīts piemineklis, atrodams vietnē “bkkomiteja.lv”). Vairākumā gadījumu Tomskas arhīvu materiālos nav uzrādīts, kur tieši deportētie miruši. To varēja noteikt, tikai apzinot tuvējās kapsētas pie šo cilvēku pēdējām dzīves vai miršanas vietām. Kopumā Kargasokas rajonā tādu vietu ir aptuveni 40.
BKK uzdevumā iespējamās un pieejamās latviešu apbedījumu vietas Kargasokas rajonā apsekojuši Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji Kārlis Bērziņš un Dzintars Kraujiņš. Viņi pārlūkojuši vairāk nekā 20 apbedījumu vietas, taču tikai četrās bija saglabājušās norādes uz konkrētas personas kapa vietu. Jāpiebilst, ka 1949. gadā represētais valcēnietis K. Bērziņš Tomskas apgabalā pavadījis sešus bērnības gadus, bet Dz. Kraujiņam Tomskā joprojām dzīvo brālis, Tomskas Tehniskās universitātes profesors Pēteris Kraujiņš. “Kargasokas rajonā ir bijušas apmēram 60 vai 70 sādžas, kurās dzīvojuši latvieši. Dažā sādžā miris un apbedīts viens vai divi, dažā – desmit. Taču Krievijā kapu kopšanas kultūra atšķiras no mūsējās, šodien neviens vairs nevar parādīt viņu kapavietas,” toreiz, 2015. gada oktobrī, pēc atgriešanās no Kargasokas “Latvijas Avīzei” teica K. Bērziņš. Latvijas un Krievijas starpvalstu vienošanās par apbedījumu statusu paredz, ka gadījumos, ja personu mirstīgo atlieku ekshumācija un pārvešana no dokumentos fiksētajām bijušajām kapavietām vairs nav iespējama, Krievijas pusei apbedījumu tuvumā jāierāda atbilstoša vieta piemiņas zīmju uzstādīšanai. Pārrunās ar vietējo pašvaldību BKK pieņēma lēmumu uzstādīt pieminekli Novojugino ciemā.
Visa informācijas vākšana un ar pieminekļa uzstādīšanu saistītās formalitātes kārtotas saskaņā ar 2008. gada 17. jūlija likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”. Pieminekļa projektu izstrādājis arhitektu birojs “Vecumnieks&Bērziņi”, bet pati piemiņas zīme praktisku apsvērumu dēļ izgatavota Sanktpēterburgas firmā. Uzstādīšanas darbus veikusi vietējā Kargasokas firma. Lai uzstādīšanas darbus varētu pabeigt šogad, finansējumam izmantota Saeimas Zaļo un zemnieku frakcijas deputātu pieprasītā kvota 6000 eiro apmērā.
Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš norāda, ka pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījušies arī Novojugino ciema iedzīvotāji, vietējās administrācijas vadība, skolēni un pareizticīgo draudzes priesteris, tāpat projekta “Piedošana un atmiņa” vadītāja Kargasokas rajonā un vietējā laikraksta “Severnaja pravda” pārstāvji. Latviju bez A. Āboltiņa pārstāvēja arī Politiski represēto apvienības Valkas nodaļas pārstāvis K. Bērziņš un Limbažu nodaļas pārstāvis Dz. Kraujiņš.
