Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. janvāris, 2013
Drukāt

Vēl viena “pīpētāju” kaite – Krona slimība

ieksas3

Domājat, ka smēķēšana bojā tikai plaušas? Nē, samazinās arī resnās zarnas gļotādas aizsargfunkcijas, veicinot Krona slimības rašanos.

 

Pīpmaņu bieds

Krona slimība ir iekaisīga kaite, kas var bojāt gan resno, gan tievo zarnu un var ietekmēt arī visu gremošanas traktu. Veidojas čūlas, kas rada lielu iekaisumu un tūsku.

Slimības cēloņi joprojām pilnībā nav zināmi, bet novērots, ka pat pasīvajiem smēķētājiem saslimstības risks ir augsts.

Jā, vismaz puse pacientu, kas sirgst ar Krona slimību, ir smēķētāji. Arī paasinājumu risks pīpmaņiem ir par 60 % augstāks nekā nesmēķētājiem, tie ir smagāki un slimības gaita – agresīvāka.

Tāpat novērots, ka sievietēm, kuras smēķē un lieto kontraceptīvos līdzekļus, ir augstāks saslimstības risks nekā tām, kuras tikai smēķē.

Krona slimību veicina arī autoimūni procesi un ģenētiski faktori. Pacientu pirmās pakāpes radiniekiem ir pat 10 – 35 reizes augstāks saslimstības risks.

Vēl viens riska faktors ir darbs kaitīgos apstākļos.

Krona slimība bieži vien parādās 15 – 35 gadu vecumā, retāk – padzīvojušiem cilvēkiem.

 

Ārstam ar pieredzi

Bieži vien Krona slimību atklāj vēlīni. P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas centra gastroenterologs profesors Aldis Puķītis skaidro, ka daudz labāk veicas zinošiem ārstiem, jo diagnosticēšana ir sarežģīta. Latvijā vislielākā pieredze un efektīvākā slimības atklāšana ir universitātes klīnikās, ņemot vērā, ka kaite turklāt ir reta.

Slimībai var būt ļoti daudz atšķirīgu simptomu.

Visbiežāk ir vēdersāpes, caureja un svara zudums. Novājēšana sākas, ja slimniekam ir nepietiekams uzturs, kam papildus nāk caurejas radītie uzturvielu zudumi un medikamentu izraisītās blakusparādības. Retāk gadās, ka zūd apetīte, ir drudzis, svīšana naktīs, sāpes vai asiņošana taisnajā zarnā.

Simptomi ir atkarīgi no iekaisuma vietas gremošanas traktā.

Uzliesmojuma periodi var ilgt mēnešiem un mīties ar laiku, kad simptomi pavisam izzūd vai samazinās. Nereti novērojamas depresijas pazīmes, nomākts garastāvoklis.

Krona slimības diagnostikai un riska pakāpes novērtēšanai pielieto doplersonogrāfiju, hromoendoskopiju, magnētiskās rezonanses tomogrāfiju, endoskopisko ultrasonoskopiju.

 

Ar dārgām zālēm

Krona slimība ir ne vien grūti diagnosticējama, bet arī grūti ārstējama un diemžēl nav pilnīgi izdziedināma.

Ārstēšanas galvenie mērķi ir mazināt sāpes slimības uzliesmojuma periodos, pagarināt periodu, kad simptomi pierimst, novērst ārstēšanas blakusefektus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Parādoties jaunām imūnsupresijas terapijas metodēm, dzīves ilgums pacientiem ar Krona slimību neatšķiras no vidējiem rādītājiem.

Diemžēl novērots, ka pacientiem, kuriem ir sēdošs darbs telpās, ir augstāks mirstības līmenis. Tiesa, pēdējos gados dzīvildze ir ievērojami palielinājusies, lietojot steroīdu terapiju, pateicoties ķirurgu prasmēm, saprātīgi lietojot antibiotikas un enterālo (iekšējo) barošanu.

Viens no pēdējās desmitgades sasniegumiem Krona slimības ārstēšanā ir bioloģiskā terapija, taču profesors A. Puķītis uzsver, ka šie medikamenti nav brīnumlīdzeklis. Tos lieto pēc stingrām indikācijām. Ārstēšanās ir dārga, kaut gan valsts kompensē medikamentus 50 % apmērā. Slimniekiem ik mēnesi jāpiemaksā vismaz 50 – 60 latu, lietojot bioloģiskos medikamentus – pat 400 latu mēnesī. Tiesa, šādu pacientu Latvijā ir ļoti maz.

Krona slimības pacientiem ieteicams izvairīties no fiziskas pārpūles, vēlams atpūsties, nepār­ēsties, labi sakošļāt barību, nelietot ļoti karstu, asu un taukainu ēdienu, kā arī neēst vēlu vakarā un uzņemt vairāk šķiedrvielu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+