Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. janvāris, 2014
Drukāt

Vai cilvēki vēl lasa? (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Ruta Cibule, 
Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja:
 “Tiem, kuri jūtas nepārliecināti par atbildi uz šo jautājumu, vajadzētu pašiem atnākt un savām acīm paskatīties, kas notiek bibliotēkā pēc pāris brīvdienām. Pietiek jau ar svētdienu, lai būtu jūtams pieplūdums, bet pēc gadumijas brīvdienām lasītāju skaits mūsu bibliotēkā pirmajā darbdienā pārsniedza trīs simtus. Protams, kopumā lasītāju skaits bibliotēkā samazinās tā vienkāršā iemesla dēļ, ka valstī vispār kļūst mazāk iedzīvotāju, gados vecākiem, kuri arī lielākie lasītāji, nomirstot, tomēr samazinājums nav īpaši liels. Teiksim, bērnu abonementā šogad kļuvis tikai par dažiem lasītājiem mazāk, un es ticu, ka izauguši viņi arī turpinās lasīt grāmatas.

Ļoti priecājamies par to, ka beidzot uzcelta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka – mēs jau sen sajūtam, ka tiek domāts par saturu, un ļoti priecājamies par jaunajām digitālajām iespējām. Gandrīz visi arī sestdien brauksim uz Grāmatu draugu ķēdi un izbaudīsim citas “Rīga 2014″ atklāšanas norises.”

Anita Vanaga, 
Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja:
 “Domāju gan, ka lasa. Es gan nevaru runāt par visu sabiedrību, bet skolēni – ar lielāku vai mazāku entuziasmu – izlasa visu, ko viņiem programmas ietvaros prasām. Protams, ir jau kāds, kas cenšas izvairīties, bet kopumā varu teikt, ka skolēni lasa. Iespējams, ārpus skolas tā mazāk ir daiļliteratūra, vairāk – informatīva rakstura materiāli, taču lasīt lasa.

Kas attiecas uz jauno Nacionālās bibliotēkas ēku, es noteikti nepiederu pie cilvēkiem, kuri vaimanā, ka nevajadzēja to celt, jo mums tik grūta dzīve. Domāju, ka esam ieguvuši jaunu, interesantu akcentu pilsētvidē. Es arī ceru, ka saturs būs atbilstošs, ka jaunieši ieinteresēsies un tas būs vēl viens impulss klāt, lai ietu un lasītu.”

Evija Veide, 
izdevniecības “Lauku Avīze” direktore:
 “Jautājums ir provokatīvs, jo atbildes iespējamas daudzas un dažādas. Ja par to, cik cilvēku informāciju iegūst lasot (tajā skaitā dažādās elektroniskās ierīcēs), droši vien satraukumam nav pamata. Uz šā fona noteikti ne tik spoži izskatās dažādu drukātu avotu lasītāju procentuālais sarukums. Risinājumus lasītāju skaita saglabāšanai un palielināšanai meklē izdevēji visā pasaulē – gan strādājot ar reklāmu, gan meklējot izcilus autorus, kuru grāmatas spēj konkurēt bestselleru listēs, gan mēģinot izdot grāmatas par pircējam pieņemamu cenu. Tiesa, rūkot grāmatu tirāžām, tas kļūst arvien sarežģītāk.

Domāju, ka par pozitīvu tendenci var uzskatīt faktu, ka grāmatnīcu sortiments vēl joprojām ir bagātīgs. Tas ir apliecinājums, ka izdevēji un autori vēl joprojām tic savam lasītājam. Arī mūsu izdevniecība jūtas pagodināta, redzot, ka sērijas “Lata romāns” abonentu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav samazinājies – tātad uzticēšanās ir abpusēja.”

Līga Poriete, 
grāmatnīcas vadītāja Cesvainē:
 “Es domāju, ka cilvēki lasa gan – to var teikt pēc mūsu apmeklētājiem, arī es pati daudz lasu. Visvairāk mūsu grāmatnīcu apmeklē 30 līdz 70 gadus veci cilvēki, no jaunākiem gan lielākoties meitenes. Tiesa gan, 50 – 70 gadus vecajiem grāmatu iegāde nereti jāatliek vai no tās jāatsakās finansiālu apsvērumu dēļ.

Tēmas diezgan lielā mērā atkarīgas no paaudzes. Jaunieši ļoti bieži interesējas par ezotēriku – arī šodien bija ienākusi vidusskolniece, kas izcilāja visas ezotērikai veltītās grāmatas, jo skolā gatavojot projektu par karmu. Trīsdesmitgadnieki, kuri pie tuviniekiem atbrauc ciemos no Rīgas, arī mēdz apmeklēt mūsu grāmatnīcu, galvenokārt pērkot bērnu grāmatas. Turpretī vecākā paaudze vairāk meklē ko reālu – memuārliteratūru, autobiogrāfijas, vēsturiskās grāmatas.”

Uzziņa


* 43% Latvijas iedzīvotāju izmanto bibliotēku pakalpojumus.

* Apmeklējumu skaits uz vienu lasītāju – vidēji 23 reizes gadā.

* Latvijā ir vidēji viena bibliotēka uz katru 1251 iedzīvotāju.

* Bibliotēkās glabājas vidēji 79,7 informācijas vienības uz katru bibliotēkas lasītāju.

Dati: Kultūras ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kad s’ak’as”‘runas”‘par Gaismas pils b’uvniec’ibu,izv’el’ej’as vietu un “‘s’aka dal’it miljonus”‘ jau vtad pateicu KOMANT’AROS:vieta nav izv”el’eta pareizi-gr’utas piek’luve un v’elu no turienes neizk’l’ut m’aj’as. Tagad,kad b’uve”‘nodota ekspluat’acij’a”‘- saskat’isiet SAVAS TUVREDZ’IBAS AUG’LUS. Ari KONCERTZ’ALE UZpussalas ir murgs un pats projekts “‘melna z’arka izskt’a ir nej’edz’iba. Ja uzliksiet cit’a viet’a-“‘sausum’a”‘tad varb’ut tauta ies un apmekl’es. cit’adi n’e. “‘Pussalas nostiptin’a’sana vien ap’ed’is 10 miljonus…P.s. Man t’a bibilot’eka nav vajadz’iga,jo visu lasu internet’a ,siltum’a,neizejot no m’ajas un net’er’ejot naudu ce’lam.

Draugiem Facebook Twitter Google+